Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu atbalstam valdība piešķir 150 000 eiro

ĀM 52 800 eiro piešķirs biedrībai "Latvijas platforma attīstības sadarbībai", lai sadarbībā ar Baltkrievijā strādājošām nevalstiskajām organizācijām (NVO) sniegtu juridisko palīdzību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā pēc 9.augusta prezidenta vēlēšanām.

36 000 eiro novirzīs "Resursu centram sievietēm "Marta"", lai kopā ar Baltkrievijā strādājošām NVO sniegtu psiholoģisko, praktisko, juridisko un medicīnisko palīdzību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā pēc vēlēšanām. Ar "Martu" ĀM slēgs līgumu arī par 9500 eiro piešķiršanu, lai nodrošinātu psihologu kvalifikācijas celšanas apmācības Baltkrievijas speciālistiem.

Baltijas Mediju izcilības centram tiks novirzīti 51 700 eiro, lai sniegtu finansiālo atbalstu neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai Baltkrievijā.

Kā atzīmēja ĀM, 9.augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība, ir izraisījusi plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus.

Protesti laika posmā no 9. līdz 13.augustam tika apspiesti pielietojot nepamatotu spēku. Ap 6000 cilvēku tika aizturēti, ap 600 ir iesnieguši sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem un nehumānu apiešanos aizturēšanas laikā.

Ministrijā uzsvēra, ka sabiedrības reakcija 13.augustā papildinājās ar streiku, kurš aptvēra visus lielākos Baltkrievijas uzņēmumus. 17.augustā streikam pievienojās arī valsts televīzija, kura pārtrauca raidīt iepriekš sagatavoto un apstiprināto programmu, kas cenzēja plašos protestus, un ziņoja par masīvajām demonstrācijām visā Baltkrievijā. Vairākos valsts uzņēmumos ir izveidotas streiku organizācijas komitejas.

ĀM akcentēja, ka nevardarbīgas protestu akcijas turpinās. Tāpat turpinās varas iestāžu pretdarbība miermīlīgajiem protestiem. Masveidīgus arestus un vardarbību ir nomainījušas selektīvas aizturēšanas. Protestu laikā liela loma informācijas vākšanā, varas iestāžu pārkāpumu dokumentēšanā un izplatīšana ir neatkarīgajiem medijiem.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir ignorējusi savas kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts saistības nodrošināt saviem pilsoņiem tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās, kā arī to, ka Baltkrievija ir Austrumu Partnerības dalībvalsts, Latvija un Eiropas Savienība nevar nereaģēt uz uzskatāmiem cilvēktiesību un politisko brīvību pārkāpumiem, kā arī valsts varas nepamatotu un neproporcionālu vardarbību pret saviem pilsoņiem, norādīja ĀM.

Gan 14.augusta Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes laikā ārlietu ministri, gan 19.augusta Eiropadomes ārkārtas sanāksmes laikā ES dalībvalstu vadītāji vienojās par nepieciešamību nodrošināt plašu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Ministrijā atzīmēja, ka operatīva atbalsta sniegšana Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai atbilsts Latvijas ārpolitikas mērķiem un ir nacionālās drošības jautājums.

LETA jau vēstīja, ka Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu un autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko. Protestu gaitā tūkstošiem cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu valsts uzņēmumu strādnieki streiko.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994.gada, ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska. Eiropas Savienības valstis neatzīst vēlēšanu rezultātus.