Menu
 

Saeimas deputāti pauž bažas par skaistumkopšanas nozares aiziešanu pagrīdē ārkārtējās situācijas laikā

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Ārkārtējās situācijas laikā aizliedzot manikīra, pedikīra un citus skaistumkopšanas pakalpojumus šīs nozares speciālisti savu darbību varētu izvērst pagrīdē, izriet no deputātu diskusijām pirmdienas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

Valdība pagājušajā nedēļā nolēma uz ārkārtējās situācijas laiku aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.

Minētā norma šodien bija viens no diskusiju objektiem komisijā, kura šodien nolēma atbalstīt valdības lēmumu. Lai arī valdības lēmums par ārkārtējo situāciju no šodienas ir spēkā, likums paredz, ka Saeimai šis lēmums ir jāizskata. Ja Saeima to noraidīs, attiecīgais lēmums zaudēs spēku un saskaņā ar to ieviestie ierobežojošie pasākumi nekavējoties būs jāatceļ.

"KPV LV" valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs komisijā norādīja, ka viņš gribētu zināt pamatojumu par manikīra un pedikīra darbības aizliegumu. Deputāts saprot epidemiologu vēlēšanos, lai Latvijā samazinātos inficēto skaits, tomēr viņa ieskatā inficēšanās riski skaistumkopšanas salonos ir ļoti zema.

"Objektīvai varbūtībai blakus ir subjektīvā, jo cilvēki neiet pie nejaušiem frizieriem. Ja es aizeju uz veikalu "Depo", tad nejaušība satikt slimu cilvēku ir ļoti augsta. Savukārt ja es eju pie sava friziera, tad subjektīvā varbūtība satikt kādu slimu ir ļoti zema. Tas pats subjektīvā varbūtībā attiecas uz pedikīru. Ja sieviete gājusi pie šāda speciālista, tad vienmēr pie viena un tā paša cilvēka," pārdomās dalījās Zakatistovs.

Zakatistova partijas biedrs Ralfs Nemiro prognozēja, ka Latvijas dāmas bez pedikīra iztikt nevarēšot un skaistumkopšanas pakalpojumi latentā veidā tiks sniegti mājās. Tādā gadījumā varētu rasties Covid-19 un citu infekciju epidemioloģiski riski, jo manikīra un pedikīra instrumenti salonā tiek dezinficēti, bet mājās tas nenotiks.

"Ar vienu nagu vīlīti tiks vīlēti nagi visiem pēc kārtas," piebilda deputāts un atgādināja, ka minētie skaistumkopšanas pakalpojumi patlaban salonos tiek sniegti, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, un tas inficēšanās riskus samazina.

Opozīcijas deputāte Regīna Ločmele (S) savukārt vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā ir tāda profesija kā podologi jeb personas ar ārstniecības diplomu, kuri nodrošina ārstniecisku kāju kopšanu pakalpojumus, piemēram, cukura diabēta slimniekiem. Šos pakalpojumus sertificēti podologi mēdzot sniegt arī skaistumkopšanas salonos, jo poliklīnikās ir garas rindas. "Tie podologi, kuri nestrādā poliklīnikās atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta izpratnei skaitās kā skaistumkopšanas sniedzēji," uzsvēra deputāte.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa norādīja, ka valdības rīkojumā par ārkārtējo situāciju atstāti tikai tādi skaistumkopšanas pakalpojumi bez kuriem cilvēks nevar iztikt.

Friziera pakalpojums jau ilgstoši cilvēces vēsturē bijis no primārajiem higiēnas pasākumiem, savukārt pārējie skaistumkopšanas pakalpojumi veselības resora izpratnē ir tādi bez kuriem cilvēks var iztikt vairākas nedēļas. Veselības resoram ir ļoti svarīgi, lai cilvēki lieki nestaigātu apkārt un neradītu risku inficēties ar Covid-19, skaidroja Līviņa.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktora vietniece attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova norādīja, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa ir ļoti svarīgi ņemt vērā tos skaistumkopšanas pakalpojumus, kas pieļauj ilgstošu speciālista un klienta ciešu kontaktu.

"Tas būtu viens no aspektiem, ko vajadzētu ņemt vērā, tāpēc svarīgi atturēties no šiem pakalpojumiem un neuzņemties šo risku. Friziera pakalpojums prasa īsāku laiku, arī no higiēnas apsvērumiem tas ir nepieciešams," uzsvēra Liskova.

Attiecībā par skaistumkopšanas salonos strādājošajām ārstniecības personām Līviņa atbildēja, ka valdības rīkojums aizliedz skaistumkopšanas pakalpojumus nevis ārstniecības. Ja skaistumkopšanas salonā strādā sertificēta ārstniecības persona un, piemēram, masiera kabinets reģistrēts ārstniecības iestāžu reģistrā, tad šis masieris var turpināt sniegt ārstnieciskos pakalpojumus.

Savukārt attiecībā par podologiem Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane solīja Luņovas pausto informāciju pārbaudīt un precizēt.

Valdības lēmums arī paredz, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās būs atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai. Valdības lēmums par minētajām normām jau izraisījis koalīcijas partijas "KPV LV" kritiku. "KPV LV" paziņojusi, ka rosinās pārskatīt ierobežojumus un atļaut ēdinātājiem strādāt.

Uz to šodien vērsa uzmanību arī Zakatistovs, kurš līdzīgi kā skaistumkopšanas jomā uzskata, ka iedzīvotāji, īpaši, lauku reģionos pieraduši ieturēties vienā ēstuvē un satikt nejauši ieklīdušus cilvēkus tiem ir zema iespēja.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) atbildēja, ka Zakatistova partijas biedrs un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens jau pagājušajā valdības sēdē aicinājis neierobežot komercdarbības darba laiku un neierobežot konkrētus komercdarbības veidus. Tā vietā viņš ieteicis noteikt, ka pakalpojuma sniedzējam aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kas ignorē epidemioloģiskās drošības prasības.

Plānots, ka Ģirģens savu priekšlikumu otrdien iesniegs valdībā, līdz ar to pēc Siliņas teiktā "kaut kas varot pamainīties."

Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai Latvijā no šodienas izsludināta ārkārtējā situācija līdz 6.decembrim.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.