Pusgads līdz jauno pašvaldību vēlēšanām ^{Apriņķis.lv}

Tuvojoties finiša taisnei, reforma ir zaudējusi savu galveno virzītāju un advokātu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra postenis pēc Jura Pūces apkaunojošās demisijas joprojām ir tukšs. Vienīgais oficiāli pieteiktais kandidāts tā aizpildīšanai ir ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs. Viņš arī vadīja reformas likuma sagatavošanu un pieņemšanu Saeimā. Tātad pārzina visus ar to saistītos zemūdens akmeņus. Sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" viņš pats gan skaidro, ka pašreizējā stadijā reformas sekmīga virzība lielā mērā ir pašvaldību rokās. Tām jāgatavojas jaunajai dzīvei, jāizstrādā jaunā administratīvā struktūra. Nauda šim nolūkam ir piešķirta – 350 000 eiro 28 projektu izstrādei un pusmiljons teritorijas plānošanas dokumentu izstrādei – 24 novadiem un piecām valstspilsētām. Tomēr ne visas pašvaldības ar sajūsmu ķērušās pie apvienošanās plānošanas. Daudzas gaida tiesas lēmumu.

Satversmes tiesā 17 lietas

Kopumā izskatīšanai Satversmes tiesā pašlaik tiek gatavotas 17 lietas, ko rosinājušas ar jauno karti un veidu, kādā tā tapusi, neapmierinātās pašvaldības. Tādas ir arī Rīgas reģionā. Garkalne vērsusies tiesā saistībā ar iekļaušanu Ropažu novadā. Ozolnieku novads iebilst pret pievienošanu Jelgavas novadam. Vēl lieta ierosināta par Vangažu pilsētas pievienošanu Ropažu novadam un Inčukalna pagasta pievienošanu Siguldas novadam. Carnikavas pagasta pievienošanu Ādažu novadam. Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Ierosināta lieta arī par administratīvi teritoriālajām izmaiņām Limbažu novadā, jo Skultes pagasts tiek pievienots Saulkrastu novadam.

Apstrīdēts tiek Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikums "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības". Tā atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

Grozot apdzīvoto vietu robežas, valdība nav uzklausījusi, bet Saeima nav respektējusi pašvaldību viedokli.

Carnikavas piemērs

Tā kā reformas virzība, neraugoties uz ierosināto tiesvedību, nav apturēta, tiesas spriedumi gaidāmi jau pēc vēlēšanām. Tātad pašlaik neapmierinātajām pašvaldībām neatliek nekas cits, kā gatavot apvienošanos, vienlaikus cerot uz sev labvēlīgu tiesas lēmumu. Kā atzīst Carnikavas novada domes vadītāja Daiga Mieriņa, "ministrija ir izdarījusi visu, lai mēs sēdētu pie viena galda. Mums ir jāizveido attīstības programma nākamajam gadam, jo tikai tad mēs varēsim piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus." Carnikavu ir plānots pievienot Ādažiem. Tātad divas domes ēkas nebūs vajadzīgas, nebūs vajadzīgi divi finansisti, divi grāmatveži, divi izpilddirektori. Deputātu skaits samazināsies uz pusi.

Vai dzīve šajā un citos lielākos novados kļūs labāka? Artūrs Toms Plešs uzskata, ka jā. 42 pašvaldības veidos lielākas un spēcīgākas struktūras, objektīvi – būs lielāki budžeti, pašvaldības varēs īstenot nozīmīgākus projektus. Tomēr Daigai Mieriņai aprēķini neizskatās tik optimistiski, un, lūk, viens konkrēts piemērs. Carnikavā skolā iet 400 bērnu, Ādažos – aptuveni 1500. Carnikavā visiem tiek nodrošinātas brīvpusdienas, Ādažos ne. Vai pēc apvienošanās tiks baroti visi? Visticamāk, ka naudas šim nolūkam nepietiks, un kārtība būs vienāda visā novada teritorijā. Tā darbojas nomales efekts, par ko jau sen brīdināja Latvijas Pašvaldību savienība.

Top jaunais Pašvaldību likums

Līdztekus jaunām robežām pašvaldībām pēc vēlēšanām būs jāsāk darboties arī jauna likuma ietvarā. Esošais likums "Par pašvaldībām" ir novecojis, tas pieņemts vēl 90. gadu sākumā. Jaunais likums pašlaik atrodas saskaņošanas stadijā pirms izskatīšanas valdībā. Tas piedāvās laikmetīgāku pārvaldi, nodalīs izpildvaru no lēmējvaras, kā arī nodrošinās plašāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Bet, kā allaž, protams, ir lietas, par ko domas dalās. Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis stāsta, ka ministrija cenšas likumā iestrādāt iespēju komandēt pašvaldības pa tiešo un pastiprināt izpildvaras nozīmi. Pašvaldības turpretī vēlas paturēt savu lēmējvaru. Šonedēļ plānota pēdējā saskaņošanas sapulce, tad likumprojekts tiks virzīts tālāk.

Iedzīvotājiem būs lielāka teikšana

Šķiet, interesantākais jauninājums likumā būs iedzīvotāju iesaistes veidi pašvaldības darbā – tiesības iesniegt kolektīvos iesniegumus un īpašas konsultatīvās padomes – iedzīvotāju valdes, kas dibināmas visos pagastos un pilsētās, kam nav novada centra statuss. Tātad pa visu Latviju būs aptuveni 500 iedzīvotāju valdes. Tās drīkstēs iztirzāt jebkādus iedzīvotājiem aktuālus jautājumus, pieaicināt domes pārstāvjus un vēstīt viņiem sabiedrības vēlmes. Likumprojektā skaidrots, ka "iedzīvotāju valde ir konsultatīva kolektīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu un pilsētu) iedzīvotāju interešu pārstāvību domē. Valde izskata pašvaldības kompetencē esošus jautājumus, kas skar attiecīgās teritoriālā iedalījuma vienības iedzīvotāju intereses. Valde iesniedz lēmumu projektus izskatīšanai domē, un domei ir pienākums tos izskatīt."

Savukārt nozīmīgākus un visu novadu skarošus jautājumus iedzīvotājiem būs iespēja rosināt ar kolektīvā iesnieguma palīdzību. Mazās pašvaldībās, kurās ir līdz 15 000 iedzīvotāju, pietiks ar 100 parakstiem, Rīgā būs vajadzīgi 2000. Lai izvairītos no kaitnieciskām provokācijām, likums ierosinājumiem noteiks saturiskus ierobežojumus: «Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kas ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.» Minoritātes, acīmredzot, te pieminētas, lai kāds neiedomātos rosināt pašvaldības pasludināt savā teritorijā no LGBT brīvās zonas, kā tas notika Polijā.

Vēl trešais ietekmes veids, kas iedzīvotājiem tiks piešķirts ārpus regulārajām vēlēšanām, būs līdzdalības budžets: "Dome gadskārtējā pašvaldības budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam vismaz 0,1 procenta apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trīs gadiem."

Iedzīvotāji varēs rakstīt projektus un pēc tam paši balsot, kuras no šīm idejām atbalstāmas. Ir pašvaldības, kur līdzdalīgā budžetēšana jau tiek praktizēta brīvprātīgā kārtā.

Cik varēs ietaupīt

Kas attiecas uz pašvaldību finansēm kopumā, jaunais likums par tām klusē. Kā skaidro pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, valdības koalīcijā noslēgta neoficiāla vienošanās, ka šis jautājums netiek cilāts. Attiecīgi pašvaldības šobrīd var kliegt, cik grib, ka nākamajos gados pēc iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdales par labu valstij tām pietrūks naudas. Valdība paliek pie sava – ka naudas ir gana, un, ja trūkst, tad vajag labāk strādāt. To piemin arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs: "Pašvaldības savu efektivitāti var uzlabot un tādējādi ietaupīt budžeta līdzekļus." Politiķis atsaucas uz pērn veiktu Latvijas Bankas pētījumu, kurā potenciālais gada ietaupījums pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 novērtēts 180 miljonu eiro apmērā.

Principā šis pētījums vēsta, ka liels ir labs, mazs ir slikts. Lielākam novadam nepieciešami mazāki uzturēšanas izdevumi, un otrādi: "Izmantojot informāciju par 110 Latvijas novadu pašvaldībām no 2014. gada līdz 2017. gadam, iegūtas visai pārliecinošas liecības par negatīvu sakarību starp novada pašvaldības budžeta uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju un attiecīgās novada pašvaldības lielumu. Koeficientu novērtējumi liecina, ka, iedzīvotāju skaitam palielinoties par 1%, pašvaldības uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju samazinās aptuveni par 0,1–0,2%."

Izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā potenciālais ietaupījums aplēsts no 17 līdz 130 miljoniem eiro gadā.

Tomēr te jāiebilst, ka šie ir teorētiski skaitļi, bet reālā situācija – iedzīvotāju ieguvumi un zaudējumi – būs saskaitāmi ne agrāk kā gadu pēc reformas noslēguma. Un tos noteiks ne tikai iedzīvotāju skaits jaunajos novados un teritoriju izmērs, bet arī ievēlēto politisko spēku saimniekošanas prasmes. Vēlēšanas notiks 5. jūnijā.