Menu
 

Zemkopības organizācijas: VARAM ministrs grauj Latvijas attīstības pamatus

  • Autors:  Apriņķis.lv
Publicitātes foto Publicitātes foto

30.jūnijā lauksaimnieku organizācijas, kuras pārstāv aptuveni 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību, ar tām sniegto mandātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministram Artūram Tomam Plešam iesniedza prasību dialoga veidošanai, pieprasot ministra atvainošanos un lūdzot pārtraukt Latvijas sabiedrības šķelšanu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Vienlaikus organizāciju pārstāvji brīdina – ja ministrs turpinās izvairīties no dialoga, visticamāk, tiks uzsākts protestu vilnis visā Latvijā un pieprasīta A.T.Pleša demisija.

Biedrību iesniegtajā trīs punktu prasībā norādīts, ka “VARAM ministram Artūram Tomam Plešam ir nekavējoties jāatvainojas nozarei par viņa vadītā Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) īstenoto projektu, kura ietvaros par nodokļu maksātāju līdzekļiem vairāk nekā 80 000 eiro apmērā sabiedrībā tiek izplatīta naidu kurinoša un sabiedrību šķeļoša informācija par Latvijas lauksaimniekiem, tos dēvējot par “masu slepkavām””.

Prasībā arī atzīmēts – “turpmāk, piešķirot finansējumu aktivitātes “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos” projektiem, satura izstrādē pieaicināt kompetentus nozares ekspertus un zinātniekus: lauksaimniekus, mežsaimniekus un augstāko izglītības iestāžu pārstāvjus, nevis tikai vides organizāciju pārstāvjus. Tādējādi maksimāli izslēdzot zinātniski nepamatotas, naidu kurinošas un vienpusējas vai klaji nepatiesas informācijas publiskošanu, kas tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem.”

Biedrību prasībā tiek arī aicināts “pārskatīt LVAF padomes sastāvu, tajā iekļaujot attiecīgi vienu pārstāvi no lauksaimnieku, vienu no mežsaimnieku un vienu no vides organizāciju puses, tā sekmējot nozaru attīstību un ilgtspēju, kā arī atjaunot agrāk pastāvējušo lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides organizāciju konsultatīvo padomi, lai uzsāktu jēgpilnu un konstruktīvu dialogu ar vides organizācijām”.

“Ministrs ir pieļāvis, ka sabiedrībā tiek izplatīta nepamatota un naidu kurinoša informācija par Latvijas zemniekiem, tāpēc mēs pieprasām ne tikai ministra atvainošanos, bet arī uzstājam, lai turpmāk sabiedrības vides apziņas veidošanas projektos tiktu iekļauta prasība satura veidošanā pieaicināt kompetentus nozares ekspertus – lauksaimniekus, mežsaimniekus un zinātniekus. Tikai tā varēsim būt droši, ka iedzīvotāji Latvijā saņem objektīvu informāciju, un būtu tikai pašsaprotami, ja arī ministrs iestātos par satura un informācijas objektivitāti kā demokrātiskas valsts vērtību,” uzsver biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka.

A.T.Plešs arī paudis publisku viedokli par lauksaimniecības nozares maznozīmīgumu, kas neatbilst reālajai situācijai, norādot, ka “lauksaimniecības nozare nodokļos samaksā daudz mazāk nekā saņem no publiskiem līdzekļiem” un “lauksaimniecība kopumā ir lielākais vides slodzes un draudu avots attiecībā uz sugu un biotopu aizsardzību un to aizsardzības stāvokļa vērtējumu”, atzīmē organizāciju pārstāvji.

“Lauksaimnieku ieguldījums Latvijas ekonomikā ir neapstrīdams, tāpēc ministra retorika liek uzdot jautājumus. Salīdzinājumam – šogad un turpmāk ārstniecības personu darba samaksai valsts budžetā ar lielām grūtībām tikai atvēlēti 180 miljoni gadā, kas ir teju identisks līdzekļu apjoms no lauksaimnieku dotās artavas valsts budžetam. Šādi izteikumi ir diezgan demagoģiski, jo lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pienesums netiek skatīts kontekstā ar pozitīvo efektu saistītajās nozarēs (pārtikas rūpniecība, transports, izejvielu tirdzniecība, utt.), kā arī teritoriālās attīstības kontekstā. Man gribētos cerēt, ka ministra sacītais attiecībā uz lauksaimniecības nozares ekonomisko pienesumu Latvijas attīstībai ir pārpratums,” atzīst biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Kā sabiedrības maldināšanu apvienotās lauksaimnieku organizācijas redz arī mērķtiecīgi izplatīto informāciju par lauksaimnieku it kā negatīvo nostāju attiecībā uz Zaļā kursa ieviešanu, šajā diskusijā ļoti bieži pretnostatot dažādus lauksaimniecības veidus. “Visas organizācijas, kuras parakstījušas prasību, atbalsta Eiropas zaļo kursu un tā mērķus. Jau vairāk nekā divus gadus lauksaimnieku organizācijas strādā pie loģiskas zaļā kursa mērķu ieviešanas, līdz ar to norobežojamies no jebkādiem VARAM ministra apgalvojumiem, kas vērsti uz pretējas informācijas izplatīšanu. Lauksaimnieki un mežsaimnieki ir par zaļā kursa ieviešanu, šis protests nav saistīts ar zaļo kursu, bet klaju sabiedrības šķelšanu par valsts budžeta naudu. Uzskatām, ka tas nekādā veidā neveicina Latvijas dažādo lauksaimniecības veidu līdzāspastāvēšanu un attīstību, bet rada apzinātu šķelšanu “labajos un sliktajos”, draudot ar Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības bojāeju,” uzsver biedrības “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Iesniegtajā prasībā VARAM ministram apvienojusies virkne organizāciju – "Zemnieku saeima", "Latvijas meža īpašnieku biedrība", "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija", "Latvijas Jauno zemnieku klubs", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" un "Lauksaimnieku apvienība", kuras kopumā apvieno gandrīz 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību, un tie apsaimnieko ap 70% Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes, vēsta organizāciju pārstāvji.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.