Lībiņa-Egnere: Viens no būtiskākajiem riskiem valsts iekšējai drošībai ir informatīvā sašķelšana un sašķeltība

Runājot par draudiem Latvijas drošībai valsts iekšienē, Lībiņa-Egnere izcēla informatīvo sašķelšanu un sašķelšanos. Vienlaikus gan apdraudējumu rada arī kiberuzbrukumi, kas, nākot no ārzemēm, intensificējas, taču valsts ir gatava tiem stāties pretī.

Viņa atgādināja, ka patlaban atrodamies priekšvēlēšanu laikā, kas ir emocionāli ļoti piesātināts. Viņasprāt, Latvijā ir tādi politiskie spēki, kas šo laiku izmanto, lai sabiedrību šķeltu vēl vairāk - lai sabiedrībā lietas, kas ir pašsaprotamas, piemēram, par notiekošo karu Ukrainā, Kremļa noziegumiem, radītu jautājumus, lai sabiedrība neuzticētos amatpersonu izteikumiem un ieviestajiem risinājumiem. Viņas ieskaitā, tas var radīs situāciju, ka 1.oktobrī daudzi neaizies līdz vēlēšanu urnām, parādot, ka iedzīvotāji nepiedalās vēlēšanās, vai Saeimā iekļūs uz sašķeltību tendēti politiķi.

Socioloģiskie dati rāda, ka situācija par Latvijas krievvalodīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā būtiski neuzlabojas. "Mēs patlaban varam vienīgi cīnīties ar sekām. Mums nav burvju nūjiņas," teica Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka cīņa ar sekām notiek izglītības sistēmā un informatīvajā vidē, taču nav iespējams pārmainīt cilvēku prātu pilnībā.

Vērtējot ieceri par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, deputāte akcentēja, ka kopumā tiek daudz runāts par to, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, bieži piesaucot NATO līguma 5.pantu. Taču pirms 5.panta ir arī trešais, kas paredz katrai valstij, tostarp Latvijai, pienākumu kāpināt savas militārās spējas ne vien kolektīvi, bet arī individuāli. Valsts aizsardzības dienests kalpotu kā piedāvājums tam, lai Latvijā būtu lielāks apjoms ar cilvēkiem, kas spēj aizsargāt valsti, vērtēja politiķe, piebilstot, ka Aizsardzības ministrijas piedāvājums ir gluži jauns un Saeimas komisijās tas vēl nav apspriests.

Viņasprāt, būtu jādomā, vai dienesta obligātuma nosacījums būtu jāattiecina tikai uz puišiem, vai tomēr dažādas prasmes būtu jāapgūst arī meitenēm. Lībiņa-Egnere sliecas domāt, ka šajā gadījumā nebūtu jānodala sievietes no vīriešiem, jo priekšlikuma mērķis ir būt sagatavotiem krīzes situācijai visiem, aizsargājot savu valsti ne tikai ar ieročiem rokās. "Ja es būtu šajā vecumā, es pati noteikti to gribētu. Manuprāt, ir jādiskutē par to, kā iespējami plašāk aptvert dažādus jauniešus," pauda deputāte.

Kontekstā ar Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO Lībiņa-Egnere pauda cerību, ka Saeimā, lemjot par abu valstu iestāšanās dokumentu ratifikāciju, nebūs balsu "pret", taču, ja būs, tad šogad - vēlēšanu gadā - tādi deputāti parādīs savu nostāju attiecībā uz vērtējumu par Latvijas drošību un neatkarību.

Lībiņa-Egnere arī cer, ka parlamentam izdosies protokolus divos lasījumos ratificēt vienā dienā.