Menu

Jurģis Liepnieks: Meroni interesēs ir uzlabot attiecības ar Krieviju Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
  • Komentāri
Jurģis Liepnieks: "Nākamā valdība, domāju, būs aizņemta tikai un vienīgi ar savstarpējiem ķīviņiem, kariņiem un attiecību skaidrošanu." Jurģis Liepnieks: "Nākamā valdība, domāju, būs aizņemta tikai un vienīgi ar savstarpējiem ķīviņiem, kariņiem un attiecību skaidrošanu." Foto no RAA arhīva

Neprognozējams, sarežģīts, pārsteidzošs – šādus un līdzīgus epitetus par jauno 13. Saeimas sastāvu jau pasteigušies izteikt gan politikas eksperti, gan vienkārši ļaudis savās sarunās. Par nākotni "labi/slikti" kategorijās domas dalās, un arī "Rīgas Apriņķa Avīze" liekuļotu, ja steigtos ar konkrētām prognozēm. Nezināmo ir pārāk daudz, un ne jau tikai Latvijas iekšējie faktori veido mūsu dzīves kvalitātes fonu.

Valsts politisko procesu eksperts un veidotājs Jurģis Liepnieks vēl pavasarī sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" izteica pieņēmumu, ka toreizējā (vēl arī pašreizējā) valdības koalīcija atrodas salīdzinoši labās pozīcijās – nav krīzes, nav katastrofālu kļūdu darbā, makroekonomiskie rādītāji augšupejoši. Jābūt politiski izcili neveiklam, lai neizmantotu labvēlīgo situāciju, toreiz teica Liepnieka kungs.

Nu redzam, ka politisko neveiklību ir bijis gana daudz. Gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan "Vienotība", gan mazāk, bet tomēr arī Nacionālā apvienība skaitlisko ietekmi jaunajā Saeimas sasaukumā zaudējušas. Bez piesauktās politiskās neveiklības ir bijuši vēl arī citi faktori, kas ietekmējuši rezultātu. Līdzībās runājot – blakus politiskajai neveiklībai bijusi arī oponentu demagoģijas veiklība. Par Latvijas 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem ar Jurģi Liepnieku sarunājas Liene Ozola.

– Kāds ir jūsu vērtējums par 13. Saeimas  vēlēšanu rezultātiem un aktivitāti?

– Aktivitāte bija ļoti zema, bet, ņemot vērā socioloģiskos pētījumus, kas pirms vēlēšanām rādīja rekordlielu neizlēmušo skaitu, tas nav liels pārsteigums. Daudzi nepiedalījās vēlēšanās, jo vienkārši nespēja izlemt un saprast, kāda būtu pareizā izvēle. Zināmā mērā šo situāciju veicina izmaiņas mediju patēriņā un informācijas ieguves paradumos. Pamatstraumes mediji zaudē autoritāti, bet jaunie mediji vēl nespēj pilnīgi aizstāt pierastos viedokļa veidošanās mehānismus. Par rezultātiem runājot, domāju, mēs esam ieguvuši ļoti sadrumstalotu, ļoti neviendabīgu parlamentu, kuram būs ļoti grūti vienoties par jebko, ieskaitot valdību. Domāju, ka šāds sadrumstalots un populistisks parlaments nespēs realizēt nekādas nopietnas reformas. Visticamāk, mūs labākajā gadījumā gaida stagnācija, sliktākajā – lēmumi, kas apkaunos Latviju starptautiski.

– Analizējot ievēlēto partiju ideoloģisko ievirzi, kā jūs komentētu, vai šīs Saeimas sastāvs būs liberālāks vai konservatīvāks par iepriekšējo?

– Grūti analizēt jauno Saeimu no šī viedokļa. Mēs patiesībā ļoti maz zinām par lielākajām tajā pārstāvētajām partijām – Jauno konservatīvu partiju un "KPV LV". Kādi ir viņu uzskati un ideoloģija, ja tādi vispār ir, to rādīs viņu darbi. Es esmu ļoti bažīgs par to, kas patiesībā stāv aiz Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV". Meroni kunga intereses ar vajadzību uzlabot attiecības ar Krieviju un atdzīvināt jautājumu par krievu valodu kā otro valsts valodu ir viena, bet ne vienīgā lieta, no kuras būtu jābaidās. Nekas pagaidām neliek domāt, ka šīs jaunās lielās partijas varētu būt konservatīvas.

– Salīdzinot mūsu parlamenta vēlēšanu rezultātus ar procesiem citviet Eiropā, piemēram, Austrijā, Itālijā, Šveicē, vai varam vilkt paralēles?

– Galvenā atšķirība no citām Eiropas valstīm, kas piedzīvo populisma vilni politikā, ir tā, ka tur tas notiek uz bēgļu problēmas fona, caur kuru tiek traktēti visi svarīgākie politikas jautājumi, ieskaitot attieksmi pret Eiropas Savienību. Latvijā šī problemātika vispār nav aktuāla, tā ka tiešu paralēļu nav. Latvijā cēlonis notiekošajam drīzāk ir paaudžu maiņa gan sabiedrībā, gan politikā. Šī paaudžu maiņa nenotiek gludi, jo vecās partijas nav spējušas izaudzināt sev maiņu pašas savā vidū, atjaunoties un mainīties līdzi sabiedrībai.

– Kāds, jūsuprāt, būtu optimālākais valdības sastāvs, kas visvairāk apmierinātu vēlētājus?

– Domāju, jācenšas veidot plašu koalīciju, jāiesaista arī "KPV LV", tikai tā ir cerības nodrošināt kaut kādu stabilitāti.

– Tūlīt aiz "Saskaņas" nākamās trīs partijas ar labākajiem rezultātiem ir tā sauktās jaunās politiskās partijas vai apvienības. Ar ko tas ir skaidrojams, un vai vēlētāji, jūsuprāt, sagaidīs  cerēto  rezultātu darbībā?

– Es domāju, ka ļoti daudzi, kas balsoja par šīm partijām, vadījās no kļūdainā pieņēmuma, ka sliktāk būt jau vairs nevar. Domāju, viņi pārliecināsies, ka var gan būt daudz sliktāk. Māris Kučinskis patiesībā nemaz nebija slikts premjerministrs, un šī valdība nestrādāja nemaz tik slikti. Nākamā valdība, domāju, būs aizņemta tikai un vienīgi ar savstarpējiem ķīviņiem, kariņiem un attiecību skaidrošanu. Pašā labākajā gadījumā mūs gaida stagnācija. Ekonomikas izaugsme aiz inerces vēl turpināsies šogad un nākamgad, bet tālāk, visticamāk, mēs sāksim just iespaidu no vājas un nespējīgas valdības.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.