Raivis Dzintars: Ar Juri Jurašu pie sarunu galda sēdēt vēl nav nācies Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Raivis Dzintars: "Notiek tas, ko Nacionālā apvienība prognozēja pirms vēlēšanām, proti, tiek veidots strupceļš vai vismaz vājas valdības scenārijs."
Foto no R. Dzintara personīgā arhīva
Nacionālā apvienība 13. Saeimas vēlēšanās, kuru rezultātus oficiāli ir apstiprinājusi Centrālā vēlēšanu komisija, no iepriekšējā Saeimā pārstāvētajām tā sauktajām latviskajām partijām ieguva vislabāko rezultātu, lai gan arī šim politiskajam spēkam ir samazinājums deputātu skaita ziņā. Vienlaikus apvienība šobrīd, valdības sastādīšanas laikā, ieņēmusi tādu kā nogaidošu pozīciju, lai gan tās izvirzīto premjera kandidātu Robertu Zīli pat politiskie oponenti ir minējuši kā piemērotāko.
Visu partiju pārstāvji šobrīd ļoti piesardzīgi runā par iespējamo koalīciju, premjeru, ministriem, saprotot, ka jebkurš pārsteidzīgs apgalvojums vai solis var maksāt dārgi, taču vēlēšanas un tām sekojošais valdības veidošanas process, kā zināms, ir dažādu politisko kombināciju un smalku psiholoģisku elementu piesātināts. Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzinatrs jau ceturto reizi kļuvis par Saeimas deputātu, un viņam ir arī vairāku valdību veidošanas pieredze.
Šovasar daudzos Latvijas novados atbalstītāji varēja iegādāties Raivja Dzintara grāmatu "Dzīvot valstij". Arī Mores kauju piemiņas pasākuma dalībnieku interese par grāmatu bija liela. Raivis paraksta grāmatas eksemplārus.
– Lūdzu, restaurējiet pirmās domas un sajūtas pēcvēlēšanu rītā.
– Vēlēšanu nakts tiešraides un saziņa ar ievēlēto partiju pārstāvjiem ievilkās līdz vēlai naktij. Pēc dažām pagulētām stundām zvanīja modinātājs un vēstīja, ka jāgatavojas rīta intervijām divos televīzijas kanālos un tad jābrauc uz Latvijas Radio. Pamostoties pirmā doma bija, vai man balss kārtībā un vai esmu gatavs pirmajai telefonintervijai. Biju ieplānojis laiku, lai rūpīgāk izpētītu ievēlēto deputātu sastāvu dažādās frakcijās, jo arī par to var jautāt žurnālisti, un ne bez pamata – personībām politikā ir nenovērtējama loma.
– Ko vispirms aplūkojāt – partijas vai savu rezultātu vēlēšanās?
– Precīzu individuālo rezultātu, manuprāt, vispār aplūkoju tikai svētdienas vakarā. Uzzināju, ka Vidzemes vēlēšanu apgabalā 15 000 cilvēku man ir ievilkuši plusiņu, kas, protams, silda sirdi. Bet individuālais rezultāts manā gadījumā noteikti nav būtiskākā aktualitāte. Ļoti ātri bija redzams tas, ka jaunais Saeimas sastāvs būs sadrumstalots un priekšā ļoti, ļoti grūts sarunu process.
Latviešu leģionāri vienmēr var rēķināties ar Nacionālās apvienības atbalstu.
– Dzintars Rasnačs bija visvairāk svītrotais deputāta kandidāts. Vai esat ar viņu runājis pēc vēlēšanām? Vai viņš nav izteicis vēlmi pamest partiju?
– Dzintars Rasnačs publiskajā telpā bija kļuvis par tādu kā peramo zēnu, un šāds ministra individuālais rezultāts man nebija pārsteigums. Es neteiktu, ka man nav, ko Dzintaram pārmest, bet vēršanās pret viņu un vainošana visās tieslietu jomas nebūšanās, manuprāt, bija stipri pārspīlēta. Daudzās lietās bija izdevies panākt nozīmīgu progresu, ko novērtēja arī Eiropas Komisija. Protams, gribētos ātrāku izaugsmi nozarē un (kas šoreiz varbūt izrādījās vēl būtiskāk) atbilstošāku ministra komunikāciju publiskajā telpā. Bet pēc kaujas jau visi ir gudri. Ar Dzintaru aprunājos vēlēšanu naktī. Ne vārda par aiziešanu no partijas, un neredzu tam ne mazākā pamata. Protams, cilvēcīgas skumjas bija jaušamas. Daudzus gadus politika bijusi Dzintara ikdiena.
– Imants Parādnieks ir otrs cilvēks, kurš no jūsu vadītās apvienības deputātu kandidātu saraksta ir publiski paudis emocionālu sarūgtinājumu par vēlēšanu rezultātiem, kas liecināja, ka viņš nav ieguvis Saeimas deputāta mandātu. Vienlaikus viņš piedalās valdības veidošanas sarunās. Vai tas nozīmē, ka viņam varētu tikt atvēlēts ministra amats, ja Nacionālā apvienība veidos koalīciju?
– Imants ir un paliek viens no ministra amata kandidātiem. Salīdzināt ar Dzintara Rasnača piemēru nebūtu pareizi, jo Imants sarakstā ir noslīdējis par divām vietām, bet viņa rezultāts nav slikts, plusiņu skaits ir iespaidīgs. Ne vienmēr individuālie rezultāti atspoguļo cilvēka ieguldījumu komandas darbā. Kāds, kurš vairāk uzmanības veltījis individuālai kampaņai, varēja pakāpties augstāk, bet tas, kurš palīdz visiem pārējiem, var palikt ēnā. Imanta devums partijai ir nepārvērtējams, un es noteikti rūpēšos, lai viņam būtu iespēja turpināt iesāktos darbus ģimeņu atbalstam.
– Lai gan "tēvzemiešu" un "vislatviešu" apvienošanās ir notikusi jau pirms ilgāka laika, tomēr ir vēlētāji, kas joprojām piešķir nozīmi tam, vai deputāts ir nācis no vienas vai otras partijas. Kā ir šajā Saeimā? Kuri ir vairāk pārstāvēti?
– Par šo jautājumu vispār nebiju aizdomājies, jo man šis dalījums šķiet mazsvarīgs. Visi strādājam kopā un savējos šādi nedalām. Ja interese ir par sausu statistiku, tad, šķiet, ka divi deputāti ir no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" laikiem, viens iestājies jau apvienotajā partijā. Pārējie desmit – no partijas "Visu Latvijai!". Bet biju pat pārsteigts, ka ir vēlētāji, kuri tam pievērš uzmanību. Vismaz partijas iekšienē mēs to nejūtam.
Pilnu interviju lasiet "Rīgas Apriņķa Avīzes" 23. oktobra numurā.
Nacionālā apvienība un Latvijas Studentu apvienība paraksta kopīgu memorandu par sadarbību augstākās izglītības atbalstam. No kreisās: Latvijas Studentu apvienības prezidents Dāvis Freidenfelds, Raivis Dzintars un Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Ritvars Jansons.