Latvijas Kremļa miljardieri ASV Kremļa ziņojumā ^{Apriņķis.lv}

Pēc ASV Kongresa pieprasījuma sagatavotajā sarakstā minēti kopumā 210 vārdi. 114 personas ir tieši saistītas ar Krievijas valsts pārvaldi vai uzņēmumiem, kuros valdībai ir kontrolpakete. Savukārt atlikušie 96 ir oligarhi un uzņēmēji. Priekšnoteikums iekļūšanai šai saraksta daļā bija īpašumu vērtība, kas pārsniedz vienu miljardu dolāru – tātad tūkstoš miljonus. Latvijas labdariem ir vēl krietni vairāk. Saskaņā ar žurnāla "Forbes" novērtējumu Avena rocība sasniedz piecus miljardus, Fridmana – visus 14.

Ko saraksts nenozīmē

Pret Kremļa ziņojumā minētajām personām sankcijas netiek vērstas. To uzsver ASV vēstniecība Latvijā, taujāta, vai ar Latvijas varasiestādēm ir notikušas kādas konsultācijas saistībā ar abu šo personu vizītēm Latvijā. Par konsultācijām vēstniecība neatbild, toties paskaidro, ko tā dēvētais Kremļa ziņojums nenozīmē: "Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu 2017. gada sankciju akta 247. pantu (Pub. L. 115-44) ASV Valsts kase, konsultējoties ar ASV Valsts sekretāru un ASV Nacionālās izlūkošanas direktoru, 2018. gada 29. janvārī iesniedza ziņojumu ASV Kongresa komitejām par ievērojamiem politiķiem un oligarhiem Krievijas Federācijā un Krievijas valsts institūcijās. Šis ziņojums nav "sankciju saraksts"." Un to vēstniecība īpaši uzsver – personu atrašanās šajā sarakstā neesot jāinterpretē kā tāda, kā dēļ sankcijas pret tām varētu tikt ierosinātas: "Personu iekļaušana šajā ziņojumā arī nav attiecīgās iestādes lēmums, ka kāda no šīm personām vai organizācijām atbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem var piešķirt kādu sankciju programmu. Turklāt šajā ziņojumā, tā pielikumos vai klasificētajā pielikumā iekļauto personu vai organizāciju iekļaušana nerada nekādus ierobežojumus, aizliegumus attiecībā uz darījumiem ar šādām personām, ko veic ASV vai ārvalstu personas. Iekļaušana neklasificētajā ziņojumā neliecina, ka ASV valdībai ir informācija par personas iesaistīšanos ļaunprātīgā darbībā."

Kas būs draugi X stundā

Tomēr tieši tā, kā nevajag, Kremļa ziņojums tiek tulkots un uztverts gan ASV, gan Eiropā un arī pašā Krievijā, proti, dokumenta pieņemšana ļaujot noprast, pret ko tiks vērsts nākamais sankciju vilnis, ja ASV valdība tādu uzskatīs par nepieciešamu. Un šādu iespēju arī Latvijas valstij vajadzētu ņemt vērā, stājoties jebkādos darījumos ar konkrētajiem cilvēkiem vai laipni atļaujot viņiem caur savu teritoriju īstenot savus biznesa plānus. "ASV ir stratēģiskais partneris un draugs. Līdz ar to mums ir jāvēro, kas ir ASV sarakstos, un domāju, tas arī tiek darīts un pārrunāts," analītiskās žurnālistikas darbnīcai "6K" atzīst Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. "Es tiešām neticu šo cilvēku altruistiskai interesei par Latviju. Ir jāapzinās, kas būs mūsu draugi stundā X, un es nedomāju, ka tie būs Avens ar Fridmanu," spriež deputāts. To, ka pret šiem kungiem pašlaik nav vērstas starptautiskās sankcijas un tātad viņi nav Latvijas nevēlamo personu sarakstā, apstiprina Ārlietu ministrijas preses dienests. Otra institūcija, kas var papildināt Latvijas "melno sarakstu", ir Iekšlietu ministrija. Par konkrētām personām informācija netiek sniegta. Taču arī bez tā ir skaidrs – ja jau viņi vasaras nogalē ierodas Latvijā mūziku baudīt un uz dzeltenās preses vākiem pagozēties, tad, visticamāk, dara to legāli.


Pjotra Avena un Mihaila Fridmana "izlolotā" fonda "Baltijas muzikālās sezonas" preses konference: uzņēmējs Guntis Rāvis un fonda direktors Aleksandrs Gafins.

Mecenātisms piesegam

Analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" jau vēstīja, ka pēc popmūzikas festivāla "Jaunais vilnis" pārcelšanas uz Krieviju, krievu bagātnieki tam izveidoja paši savu alternatīvu – "Baltijas muzikālās sezonas", un tagad mecenātisma aktivitātes ir formālais iemesls, kādēļ viņi laiku pa laikam ierodas Latvijā. Jāatgādina, aizkulisēs parādījušās baumas, ka oligarhu patiesā interese varētu būt saistīta ar bankas "Luminor" nonākšanu tirgū. Ieguldījumu fonds, kas par miljardu dolāru apņēmies pirkt 60% bankas kapitāldaļu, patiešām ir dibināts Amerikā, taču tas darbojas visā pasaulē, pārstāvot savu ieguldītāju naudu. Kā iepriekš jau vēstīts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija baumas nekomentē, taču skaidro, ka banku uzraugu rīcībā esot metodes, kā vērtēt specifiskus akcionārus, tostarp fondus. Un uzraugošajām institūcijām būs jādod savs atzinums par iecerēto "Luminor" darījumu. Tātad vismaz uzraugi uzzinās, kādu naudu pārstāv "Blackstone". Cerams, arī sabiedrība.

Citi amerikāņi, tas pats Melngailis

Pašlaik plašumā vēršas skandāls ap citas bankas – valstij iepriekš piederējušās "Citadeles" – nonākšanu citas ASV investīciju kompānijas – "Ripplewood Advisors LLC" – īpašumā. Gaismā nākuši fakti, ka patiesībā šai skopajā 74,7 miljonus eiro vērtajā darījumā bija iesaistīti pašmāju bāleliņi, kā viņus nosauc portāls "Pietiek.com", konkrētāk – "divu izbijušu "Nordea" bankas un "Parex" bankas vadošu darbinieku Valda Sikšņa un Druvja Mūrmaņa dibināta finanšu un investīciju kompānija SIA "Callidus Capital"". Te jāatgādina, ka "Citadele" tika izveidota, sadalot mirstošo "Parex" banku sliktajā "Revertā" un labajā "Citadelē". Šo sadalīšanas procedūru un 2015. gadā sekojošo "Citadeles" pārdošanu amerikāņu fondam vadīja baņķieris Nils Melngailis. Jau pēc darījuma noslēgšanas viņš skaidroja, ka "valstij bija jāpilda saistības pret Eiropas Savienību un banka "Citadele" jāpārdod, turklāt ir jāpriecājas par investoru, kurš pauž gatavību banku attīstīt".

Un ļoti interesants fakts, ka šis pats banku menedžeris Melngailis pašlaik sēž "Luminor Group" uzraudzības padomē un atkal uzrauga bankas pārdošanu. Tikai šoreiz amerikāņi citi – "Blackstone". Vai varbūt nemaz nav amerikāņi.

Bet, kamēr šis darījums nav noticis, neviens neliedz apspriest, vai Kremļa ziņojumā esošu Krievijas miljardieru iesaistīšanās mecenātismā un uzņēmējdarbībā Latvijā ir atbalstāma no valsts interešu viedokļa. Ārlietu ministrija atbild, ka personu iesaisti mecenātisma aktivitātēs nevērtē. Tomēr informētās aprindās attieksme pret Krievijas lielākās privātās bankas "Alfa Bank" dibinātājiem ir pretrunīga, turklāt abpus okeānam.

Kā par viņiem jārunā

Pavasarī pamatīgs skandāls izcēlās, jo abi miljardieri tika ieaicināti uz slēgtu tikšanos prominentajā ASV domnīcā "Atlantic Council". Šāda slepena viedokļu apmaiņa saniknoja virkni pazīstamu demokrātijas aktīvistu, tostarp domnīcas sadarbības partnerus. Rīkotāji tā arī nepaskaidroja, kas spriests aiz slēgtām durvīm, – viesi vienkārši vēloties noskaidrot, kas notiek Vašingtonā. Tāpēc parādījās versija, ka Avens un Fridmans Kremļa vārdā atbraukuši par sankcijām un iesaldētajiem aktīviem parunāt, tā teikt – nogludināt attiecības. Savukārt Kremlis prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova personā drīz vien pavēstīja, ka Avens ar Fridmanu nav nekādi "Putina emisāri". Viņi pārstāvot vienu no lielākajām biznesa struktūrām Krievijā, bet tikai un vienīgi šo struktūru, nevis Krievijas prezidentu.

Tomēr starptautisko attiecību ekspertu vidē pastāv arī atšķirīgs viedoklis. Organizācijas "Free Russia Foundation" pētnieks Iļja Zaslavskis problēmu ar Avenu un Fridmanu formulē šādi: "Viņi ir izveduši kapitālus no Krievijas un tagad palīdz Kremlim īstenot ieguldījumus stratēģiskos objektos un Rietumu elišu kapitāciju, apejot sankcijas. Lūk, kā par viņiem vajag runāt."

Iepriekš:
Krievijas miljardieriem slēpta interese Latvijā