Kariņš: Valdības rīcības plāns paredz virkni sistēmisku uzlabojumu

Ministru prezidents informēja, ka viņa vadītajai valdībai ir vairākas prioritātes, tostarp finanšu sektora sakārtošana, veselības un izglītības nozaru reformas, administratīvi teritoriālā reforma u.c.

"Mēs īsā laikā strādājam kā vienota komanda un risinājumus meklējam kopīgi. Ja pieturēsimies pie valdības rīcības plāna, veiksim daudz sistēmisku uzlabojumu," uzsvēra Kariņš.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka tieslietu jomā jau panākts progress jautājumā par drošu uzņēmējdarbības vidi, proti, nosakot pienākumu atklāt uzņēmumu patiesos labuma guvējus. Vienlaikus ministrs turpinās darbu pie tiesu specializācijas, kā arī tiks pilnveidota resocializācijas sistēma.

Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) minēja, ka valdības rīcības plānā ir virkne pasākumu, lai palīdzētu lauksaimniecības nozarei, tāpat tiks strādāts pie samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes paplašināšanas pārtikas produktiem, kā arī tiks domāts par meža nozares ilgtspējīgu attīstību.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pauda apņēmību pārskatīt minimālās pensijas apmēra piemērošanas kārtību, kā arī pilnveidot atbalstu nabadzības riskam pakļautajiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka tiks izveidota sistēma, kas nodrošinās rehabilitācijas pakalpojumus.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka viņa vadītā Satiksmes ministrija turpinās darbu, lai 2021.gadā izveidotu modernu un ērtu sabiedriskā transporta sistēmu, kuras pamatā būs pārvadājumi pa dzelzceļu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) kā vienu no prioritātēm uzsvēra administratīvi teritoriālo reformu, par kuru redzējums ir jau piedāvāts, bet plašākas diskusijas gaidāmas šogad maijā. Ministrs arī apņēmies risināt klimata jautājumus. "Klimata pārmaiņas nav jāuztver kā ierobežojums, bet gan kā iespēja," pauda Pūce.

Tāpat ministrs iecerējis veikt nopietnu atkritumu apsaimniekošanas jomas inventarizāciju, kā arī Pūce norādīja uz nepieciešamību ieviest vienotu digitālo valsts pārvaldi, kuras nodrošināšanai jau daudz paveikts.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicināja valdību aktīvāk domāt par iekšējās drošības stiprināšanu, jo šī joma ir cieši saistīta ar valsts drošību. Ministrs norādīja uz nepieciešamu finansējuma pieaugumu iekšlietu sistēmas infrastruktūras sakārtošanai.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atzina, ka valdībai ir svarīgi īstenot pasākumus ar ilgtermiņa ietekmi. Tāpēc ministre apņēmusies celt izglītības kvalitāti, nodrošināt tās pieejamību un celt konkurētspēju, kā arī paaugstināt nozares finansējumu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka viņa vadītās ministrijas tuvākais uzdevums būs 2020.gada budžeta sagatavošana, bet ilgtermiņā tiks domāts par nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Tāpat Reirs apņēmies aktīvi cīnīties pret finanšu noziegumiem.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka viņas vadītā ministrija turpinās darbu, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un efektivitāti. Ministre arī pauda cerību, ka šī valdība spēs lemt par gadiem atliktiem jautājumiem, piemēram, alternatīvo nodokļu režīmu revidēšanu.

Kariņš piebilda, ka finanšu trūkumu veselības nozarē var risināt, pārskatot nodokļu maksāšanas režīmus, bet šajā jomā izmaiņas iespējamas tikai no 2021.gada.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) informēja, ka turpmāk Ekonomikas ministrija nodarbosies nevis ar resursu pārdali, bet pievērsīsies pelnīšanas aspektam, konkrētāk - eksporta veicināšanai. Ministrs arī apņēmies apzināt dzīvojamo fondu valstī, lai pētītu mājokļu pieejamību. Tāpat tiks risināts jautājums par elektroenerģijas cenu samazināšanu.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka kultūras jomā nav nepieciešama liela revolūcija, jo Latvija ar to jau var lepoties starptautiski. Vienlaikus ministre uzstās uz nepieciešamību risināt jautājumu par atalgojumu kultūras darbiniekiem.