Politologs: Levits ar savu runu uzstādīja augstu latiņu citiem politiskajiem līderiem

Rozenvalds uzsvēra, ka Levita runā svarīgas bija izvirzītās prioritātes – gan par nevienlīdzības mazināšanu, gan piederību. Vienlaikus politologs pauda šaubas, vai prezidentam pietiks spēka tās visas virzīt uz priekšu.

Rozenvalds gan pauda neizpratni par to, ko no prezidenta runas varēja iegūt krieviski runājošā tautas daļa, ņemot vērā, ka prezidents jau iepriekš solījis, ka būs visas tautas prezidents. Politologs slavēja Levita izvēli runā iesaistīt vēstures apskatu un minēt kaut ko pozitīvu par katru prezidentu. Politologs to novērtēja kā "simpātisku" aspektu runā.

Savukārt sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis, norādīja, ka Valsts prezidenta Egila Levita runā, ko viņš teica, stājoties amatā, iezīmējās vēlme līdzināties Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem. Rajevskis norādīja, ka Levits savu pirmo runu Saeimā pēc stāšanās amatā sāka ar Čakstes vārdiem, turklāt savā runā kopumā nopietni pakavējās pie Latvijas pirmā prezidenta atstātā mantojuma. Jaunais prezidents arī savā inaugurācijas dienā dosies nolikt ziedus pie Čakstes pieminekļa, uzsvēra politologs.

Tas viss, viņa ieskatā, liecina, ka Levits Čaksti izvēlējies par savu politisko paraugu jebšu jaunais prezidents "kāpšot Čakstes čībās", kā rezultātā – lai analizētu Levita darbību, būs jāatsvaidzina zināšanas arī par Latvijas pirmā prezidenta darbību.

Rajevskis norādīja, ka Levita runas sadaļa, kurā viņš runāja par iepriekšējo prezidentu paveikto, bija veiksmīga un simpātiska. Politologs uzskata, ka jaunais prezidents spēja atrast katra prezidenta stiprās puses, parādot, ka kopumā Latvijā demokrātija sekmīgi attīstās un prezidenti bijuši īstie cilvēki īstajā laikā.

Politologs sacīja, ka kopumā Levita runa bija nopietna un programmātiska, proti, Levits turējās savu iepriekš nosaukto prioritāšu rāmjos, mēģinot skaidrot, ko viņš ar tām saprot.

Jau vēstīts, ka Levits, uzņemoties amata pienākumus, pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu. "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas," teica Levits. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) gan aicināja viņu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot "apziņas", nevis "sirdsapziņas", lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam. Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts arhīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna.

Valsts prezidentam Egilam Levitam, 8. jūlijā stājoties valsts pirmās amatpersonas amatā, tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa augstākā šķira, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde. Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības arī uz Atzinības krusta augstāko šķiru, taču tā Levitam jau bija piešķirta par nopelniem Latvijas valsts labā.