Sākts audits insulta pacientu augstās mirstības iemeslu izvērtēšanai

Pēc viņas paustā, inspekcija auditu veic saskaņā ar tās 2019.gada darba plānu, un šis audits neesot saistīts ar nupat publiski plaši izskanējušo gadījumu, kurā no Rēzeknes slimnīcas ar insulta pazīmēm tika izrakstīta paciente. 

Strapcāne norādīja, ka apkopojums par insulta vienību un stacionārā posma izvērtējuma rezultātiem plānots 2019.gada novembra beigās.

Eksperti jau iepriekš pauduši, ka, lai samazinātu augstos priekšlaicīgas mirstības rādītājus Latvijā, nepieciešams palielināt insulta profilakses efektivitāti.

Kā iepriekš akcentēja kādreizējais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs, žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis, Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Viens no būtiskākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem ir insults, turklāt, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augstāka to pacientu mirstība, kuri ar insultu nokļuvuši slimnīcā.

Apinis sacīja, ka pēdējos gados Latvijā vērojama neliela pozitīva dinamika un mirstība no insulta no 2010.gada līdz 2018.gadam, vērtējot uz 100 000 iedzīvotāju, ir samazinājusies par 23%. Smadzeņu infarktu skaits pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu ir samazinājies par 8%.

"Iespējams, mirstības samazināšanās saistīta ar efektīvāku insulta profilaksi - pacienti ar mirdzaritmiju, kas ir viens no nozīmīgākajiem insulta cēloņiem, no 2010.gada var lietot jaunos antikoagulantus jeb asins šķīdinātājus. Šo medikamentu pieejamība gan ir ierobežota, jo no veselības budžeta tos kompensē tikai kopš 2018.gada," sacīja Apinis.

Vienlaikus Apinis norādīja, ka pieejamā informācija liecina, ka 2018.gadā ļoti daudz jeb 88% pacientu pirms nokļūšanas slimnīcā ar insultu nav saņēmuši nekādu antikoagulantu terapiju. Viņš informēja, ka ir veikts Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas pētījums, kas liecina, ka insultu daudz lētāk un vienkāršāk novērst nekā pēc tam ārstēt slimības sekas un nodrošināt pacientu rehabilitāciju.