Ieteikumi, kā rūpēties par acu veselību vasarā

Nobrāzums

Jo biežāk atrodamies dārzā vai mežā, jo vieglāk ir iegūt acs traumu. Izplatītākā problēma – acs nobrāzumi. Tie rodas, ja noberž acs ārējo virsmu, kas visbiežāk gadās, ja acī kaut kas iekļūst un tādēļ to paberžam vai uzduroties zaram. Rodas sajūta, ka acī ir svešķermenis, acs asaro, ir grūti skatīties gaismā, gribas aci turēt aizvērtu. Šīs sajūtas nebūt neliecina par to, ka acī noteikti ir iekļuvis svešķermenis, acs nobrāzums ir nepatīkams, turklāt tas ir diezgan ilgi jādziedē.

Visticamāk sākumā ārsts izrakstīs acu pilienus ar antibiotiku, lai novērstu bakteriālo infekciju. Bet jāturpina ārstēšana būs ar mitrinošiem acu pilieniem. Tas jādara ilgstoši un, cik iespējams, acs jātur aizvērta. Visticamāk, jau pēc trim terapijas dienām, šķitīs, ka nobrāzums ir sadzijis, taču tā tas nav – acs nobrāzums ātri nesadzīst. Ja ārsts ir noteicis, ka mitrinošie pilieni jālieto, piemēram, vienu mēnesi, tad tieši tik ilgi tie arī ir jāpilina. Pārtraucot lietot pilienus, pilnībā nesadziedēta brūce var atvērties jebkura brīdī, pat bez īpaša iemesla – traumas vai kairinājuma.

Pļaušana

Zāles pļaušana ir diezgan izplatīts iemesls, kādēļ tiek traumētas acis, jo īpaši, ja zāli pļauj ar trimmeri un bez acu aizsarga. Traumas var radīt pļaušanas procesā gaisā uzmesti akmentiņi, zari, zāles fragmenti. Tādēļ pļāvējam noteikti jālieto speciāls sejas aizsegs. Jābūt uzmanīgiem arī citiem, īpaši bērniem, un noteikti nevajadzētu pļaušanas laikā uzturēties tuvumā. No asmens uz sāniem var atlēkt zāle vai kāds priekšmets un traumatiski trāpīt arī tuvumā esoša cilvēka acīs.

Ērces

Nereti acu zonu apdraud ērces. Pēc pastaigas mežā vai darba dārzā rūpīgi jāapskata arī seja un jāpārliecinās, ka nav pieķērusies ērce. Ja tas tomēr noticis, jāizvērtē, vai kāds mājinieks pietiekami droši un pareizi ērci var izvilkt. Ja ne, jāmeklē mediķu palīdzību.

Ziedputekšņi

Ziedoši augi var izraisīt alerģiju, kura nereti izpaužas arī kā acu apsārtums, asarošana, plakstu tūska. Ja šādi simptomi ir parādījušies, protams, būtu svarīgi konsultēties ar ārstu, lai šos simptomus atšķirtu no bakteriālas infekcijas. Alerģiskai reakcijai raksturīgi dzidri, nevis strutaini izdalījumi no acīm, parasti ir skartas abas acis, tipisks simptoms ir nieze un izteikta plakstu tūska. Ja cilvēks zina, ka pavasarī un vasarā ir alerģisks, atbilstošu medikamentu var iegādāties jau laikus, pirms alerģiju izraisošo augu ziedēšanas.

Pret plakstu tūsku var lietot auksta ūdens kompresi vai iegādāties speciālos skaistumkopšanā izmantojamos acu maisiņus, ko atdzesē ledusskapī un tad liek uz plakstiem. Nav vēlams uz nakti lietot daudz šķidruma – tas tūsku pastiprinās. Lai izvairītos no bakteriālas infekcijas, ir svarīgi neberzēt acis. Ārsts var izrakstīt specifiskus acu pilienus ar pretalerģisku iedarbību, taču, iespējams, būs nepieciešams iekšķīgi lietot arī kādu antihistamīna preparātu.

Saule

Ultravioletais starojums acīm nav labvēlīgs, tādēļ ieteicams ikdienā valkāt saulesbrilles, turklāt darīt to kā saulainās, tā apmākušās dienās, jo ultravioletie stari nonāk līdz acīm arī caur mākoņiem. Ultravioleto staru nodarītais bojājums izraisa acs virsmas radzenes kairinājumu un asarošanu. Savukārt, atrašanās bez saulesbrillēm uz ūdens, kā virsma spēcīgi atstaro saules starus, var radīt pat acs apdegumu.

Saulesbriļļu nenēsāšana jaunībā var izraisīt nevēlamas sekas nākotnē – paātrināt kataraktas veidošanos, acs konjunktīva sabiezējumu, palielināt acs audzēju veidošanās risku. Saulesbrilles jāizvēlas ar aizsardzību pret UVA un UVB stariem. Vēlams saulesbrilles pirkt optikā vai veikalā, kur pārdod brilles ar izsekojamu izcelsmi un atbilstošu marķējumu. Daudzās optikās ir iespēja pārbaudīt, vai saulesbrillēm, kuras izmantojam, patiešām ir ultravioleto staru aizsardzība.

Nevajadzētu aizmirst par vēl vienu gluži labu aizsargu, kas turklāt var kalpot arī kā glīts aksesuārs – cepure ar platām malām. Tā aizsargās no ultravioletajiem stariem ne tikai acis, bet arī seju.

Vējā un ūdenī

Par acu asarošanu vējā bieži vien sūdzas vecāka gadagājuma cilvēki, taču šāda problēma var piemeklēt ikvienu, piemēram, ja ātri pārvietojas – skrien vai brauc ar velosipēdu. Asaru plēvīte atrodas starp plakstiem, vēja ietekmē tā tiek pārplēsta, acs sāk asarot un ir vēlme to bieži mirkšķināt. Dodoties skriet vai izbraukt ar velosipēdu, ir noteikti jāliek brilles.

Tāpat svarīgi pasargāt acis gan atklātā ūdenstilpē, gan baseinā, jo ūdenī var atrasties dažādi nevēlami kairinātāji.

Indīgi augi un ķimikālijas

Lietojot ķīmiskas vielas, piemēram, augu mēslojumu, līdzekli skudru vai nezāļu iznīcināšanai jādarbojas īpaši uzmanīgi – ar cimdiem. Ir arī ne mazums indīgu augu, kuru sulas nonākšana uz ādas un, jo īpaši, acīs var radīt ķīmisku apdegumu. Tādēļ, strādājot dārzā, pirms pieskaties sejai un acīm, noteikti jānovelk cimdi un rokas jānomazgā ar ziepēm.

Sports

Futbols, badmintons, teniss un citi sporta veidi ar dažāda izmēra bumbām var palielināt acs savainošanas risku. Jāuzmanās arī peintbola cienītajiem – mazās bumbiņas var nopietni traumēt acis, tādēļ pilnīgs aizsargtērps spēles laikā ir obligāts. Jo mazāka ir bumbiņa (arī badmintona mušiņa), jo traumatiskāka tā būs acij. Sevišķi bīstami, ja tā dodas acs virziena lielā ātrumā. Sadursme var radīt pat acs orbītas lūzumu. Ja muskulis iesprūst lūzuma vietā, iespējams acs kustības traucējums.

Ārsts izmeklēs, cik nopietns ir lūzums, izvērtēs vai tas rada muskuļu kustības traucējumu, vai acs nav pārāk izvirzījusies uz āru vai uz iekšu, ja nepieciešams, nosūtīs pie sejas un žokļu ķirurga, kurš lems vai konkrēto lūzumu ir nepieciešam operēt.

Pirotehnika

Svētku svinēšana gan pašlaik nav atļauta, tomēr tiem, kas nav vienaldzīgi pret pirotehnikas izmantošanu, der atcerēties, ka neuzmanīga rīkošanās ar pirotehniku apdraud arī acis, tādēļ jāvēro drošības pasākumi. Vējainā laikā no šādas izklaides ir jāatsakās, jo pirotehnikas kaste var apgāzties, rakete strauji mainīt virzienu un, ja tā trāpa sejā vai tieši acī, trauma var būt ārkārtīgi nopietna, izraisot pat redzes zudumu.

Pirmā palīdzība nelielas traumas gadījumā

*Ja radies ķīmiskais apdegums, svarīgi zem tekoša ūdens ar tīri nomazgātam rokām skalot aci 15 minūtes vai pat pusstundu. Jo ilgāka būs pirmā skalošana, jo acs virsma tiks labāk pasargāta. Jāskalo rūpīgi, neberžot aci ne skalošanas laikā, ne pēc tam.

*Ja acī ir iekļuvis sīks svešķermenis, nevajag censties to izberzēt. Labāk ir ļaut, lai acs asaro, jo asaras to izvadīs ārā. Ja tomēr tas nenotiek un sūdzības saglabājas, jāgriežas pie acu ārsta.

*Nepatīkamu graušanas sajūtu var radīt pat viens mazs smilšu grauds. To (vai sīku kukaini) var mēģināt izskalot, izmantojot mitrinošos acu pilienus. Ja neizdodas vai arī tad, ja ir sajūta, ka svešķermenis acī ir iedūries, tūlīt jāgriežas acu traumpunktā.

*Smagu traumu gadījumā, piemēram, ja ir aizdomas, ka acī iekļuvis metāla svešķermenis, ja acs ir stipri savainota ar zaru vai pirotehniku, arī nekavējoties jādodas uz traumpunktu.

3 universāli ieteikumi acu veselībai

1.Acu veselībai jādzer pietiekami daudz šķidruma, jo uzņemtais šķidruma daudzums organismam nepieciešams arī acs mitrināšanai.

2.Lai pasargātu acis ilgtermiņā, uzturā jālieto maksimāli daudz zaļumu, dārzeņu, augļu - tas viss ir labākais dabiskais vitamīnu avots veselām acīm. Jāizvēlas produkti, kas satur E, C vitamīnu, cinku, kas pasargās no tīklenes distrofijas attīstības vecumdienās.

3.Acīm nepieciešama atpūta. Vasarā vislabākā atpūta ir atrašanās ārā, svaiga gaisā, taču noteikti jāatceras uzlikt saulesbrilles. Tāpat acu atpūtai un veselībai ir svarīgs labs miegs.