Menu
 

Krūmiņa: Covid-19 krīzes sākumā Latvijā "atviegloto iepirkumu" procedūras nebija caurskatāmas

  • Autors:  LETA
Foto - Ārlietu ministrija Foto - Ārlietu ministrija

Covid-19 krīzes sākumā Latvijā "atviegloto iepirkumu" procedūras nebija caurskatāmas, pirmdien mediju pārstāvjiem norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole veikusi revīziju par Covid-19 krīzes seku mazināšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu. Revidenti atzina, ka jaunie apstākļi prasīja spēju reaģēt ātri un pielāgoties ārkārtējai situācijai, kā arī radīja atkāpes no ierastās kārtības.

Valsts kontrolē norādīja, ka jau februāra vidū aizsardzības līdzekļu piegāde bija apgrūtināta visā Eiropā. Tomēr revidenti tā arī nerada atbildi uz jautājumu, kādēļ procedūru izstrādei bija nepieciešams tik ilgs laiks.

"Reaģējot uz šo, Latvijas valdība vēl deviņas dienas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas aizsardzības līdzekļu iegādēs atļāva nepiemērot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, bet vadlīnijas par iepirkumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs publiskoja gandrīz divus mēnešus vēlāk - 29.aprīlī," secināja revidenti.

Vienlaikus Valsts kontrolē norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 13.marta ieteikumiem tika pieļautas arī atkāpes no aizsardzības līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūrām, tomēr arī šajā gadījumā Ministru kabinets tikai 9.aprīlī noteica jaunu kārtību kvalitātes novērtēšanas procedūru veikšanai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka mūsu valstī netika savlaicīgi veikti pasākumi, lai "atviegloto iepirkumu" procedūras būtu caurskatāmas, kā arī valstiskā līmenī netika izstrādātas vadlīnijas iegāžu veikšanai situācijā, kad netiek piemērots Publisko iepirkumu likums.

"Līdz ar to sabiedrībā pamatoti raisījās diskusijas par aizsardzības līdzekļu iegāžu procesa atklātības trūkumu, un tas radīja augsni aizdomām par koruptīviem darījumiem. Lai gan šis nebija vienkāršs laiks nevienam no lēmumu pieņēmējiem, jāatzīst, ka vairāki lēmumi nāca stipri par vēlu," atzina Krūmiņa.

Valsts kontrole kā vienu no neatliekami risināmiem jautājumiem, kam pēc ārkārtējās situācijas būtu jābūt valdības dienas kārtībā, ir Valsts civilās aizsardzības plāns, bez kura Latvija dzīvojusi jau trīs gadus.

"Arī Valsts katastrofu medicīnas plāns, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam jāaktualizē ik gadu, šobrīd kavējas Veselības ministrijā. Savukārt finansējums materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi piešķirts 2018.gadā, bet jaunā valsts materiālo rezervju nomenklatūra, kas bija jāapstiprina līdz šī gada 1.aprīlim, joprojām nav izstrādāta. Vecā vairs nav spēkā, līdz ar to Latvijai šobrīd nav arī šāda - ļoti nozīmīga dokumenta," atzina Valsts kontrolē.

Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktais individuālo medicīnas aizsardzības līdzekļu iepirkums tika veikts ārkārtējos apstākļos, kad izšķiroša loma bija spējai pieņemt lēmumus un panākt ātru rezultātu, atbildot uz Valsts kontroles (VK) ziņojumu par korupcijas riskiem šajos iepirkumos, paziņoja Veselības ministrija (VM).

Kā informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, saistībā ar VK veikto revīziju par individuālo aizsardzības līdzekļu (aizsargmasku un respiratoru) piegādes procesu veselības sektorā VM saskata vairākus apstākļus, kas lika lēmumus pieņemt minētajā veidā.

VM uzsver, ka NVD individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums ļāva nodrošināt ārstniecības iestādes ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiešā veidā pasargāt ārstus, māsas un citas ārstniecības personas viņu darbā.

Ministrija uzsver, ka lielu aizsarglīdzekļus krājumu Latvijai nebija, jo 2020.gada sākumā nekas neliecināja par pandēmijas riskiem un bezprecedenta individuālo aizsardzības līdzekļu apjoma patēriņa palielinājumu pasaulē. Līdz ar februāri, kad sāka pieaugt saslimstība ar Covid-19, masku, respiratoru un citu individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde kļuvusi apgrūtināta.

Uzskatāms piemērs esot Eiropas Komisijas (EK) 28.februārī izsludinātais kopējais iepirkums visu dalībvalstu apgādei ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas beidzās bez rezultāta. Savukārt otrs EK izsludinātais iepirkums 25.martā ļāva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) slēgt līgumu par masku iegādi tikai 6.maijā.

Visi piegādātāji, ar kuriem bija noslēgti līgumi NMPD un slimnīcām, neesot varējuši nodrošināt līgumos paredzētās piegādes, pauž VM, uzsverot, - kopš tika pieņemts lēmums par ārkārtējo situāciju Latvijā, un jau no 17.marta līdz 2.aprīlim NVD varēja nodrošināt nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu.

Pēc minētā datuma centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām sāka veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

VM norāda, ka NVD mājaslapā ir pieejami šī laika posmā noslēgtie līgumi un darījumi, ko apstiprina preču pavadzīmes, par medicīnas preču, ierīču iegādi un piegādi, kā arī informācija par to izlietojumu.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā no 13.marta līdz 9.jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts bija piešķīrusi finansējumu teju miljarda eiro apmērā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.