Medikamenti: lētāk ir, bet vai labāk? ^{Apriņķis.lv}

Lai uzzinātu mediķu viedokli, “Rīgas Apriņķa Avīze” telefoniski sazinājās ar ģimenes ārsti Anitu Ganu Garkalnē, ģimenes ārsti Ludmilu Streļču Ulbrokā un ģimenes ārstu Valēriju Valdmani Ķekavā. Paldies dakteriem par viņu paustajām domām, atklātību un atbildēm veltīto laiku!

Var gadīties, ka vienas tabletes vietā slimniekam tagad jādzer trīs uzreiz

Jau sarunas sākumā Garkalnē praktizējošā ģimenes ārste Anita Ganus runā par problēmām: “Nevar teikt, ka viss būtu simtprocentīgi labi. Piemēram, līdz šim daudziem slimniekiem tika izrakstīti kombinētie preparāti, kas ir ļoti ērti lietošanā – vienā tabletē ir trīs aktīvās vielas, kas pieņemts kā optimālais variants. Tagad slimniekam reizēm nākas dzert nevis vienu tableti, bet divas un dažreiz pat trīs tabletes. Tas tādēļ, ka ārsts receptē norāda nevis konkrēto medikamentu, bet aktīvās vielas, savukārt farmaceiti aptiekās drīkst izsniegt tikai pašus lētākos medikamentus, kuros ir šīs aktīvās vielas. Diemžēl, bet gadās, ka šie trīs dažādie medikamenti kopā ir lētāki nekā tas viens, kurā ir visas trīs daktera izrakstītās aktīvās vielas. Medikamentu lietošanā tas nav labi kaut vai tādēļ, ka trijās tabletēs ir trīs reizes vairāk balstvielu jeb palīgvielu, kas cilvēkam nav vajadzīgas, jo slimnieka organismam tas ir nevajadzīgs noslogojums.”

Kā sapratusi A. Ganus, problēma mēdz būt arī tīri psiholoģiska – cilvēks, kuram katru reizi jāizdzer trīs dažādas tabletes, jūtas daudz slimāks nekā tad, ja būtu jālieto tikai viena. Bieži vien slimnieki, sevišķi gados vecāki cilvēki, slikti orientējas, kuras zāles un kādam nolūkam jālieto. Lai nedzertu tik daudz tablešu, slimnieks izdomā, ka, piemēram, vienas no zālēm nedzers šodien, bet darīs to tikai rīt. Tas arī rada problēmas, jo, ja netiek lietoti visi medikamenti kopā, tie nedod gaidīto efektu. Sarežģījumus rada arī tas, ka lētākie medikamenti ne vienmēr aptiekā ir pieejami. Tādos gadījumos farmaceiti iesaka vai nu doties uz citu aptieku, vai arī atnākt pēc dienas vai divām, kad nepieciešamās tabletes būs pasūtītas un piegādātas.

“Nav izslēgts, ka slimniekam no tiem pašiem lētākajiem medikamentiem sākas alerģiska reakcija. Ir paredzēts, kā tādos gadījumos rīkoties, bet tā ir tāda diezgan ķēpīga procedūra, lai ziņotu par to. Taisnību sakot, man kā ģimenes ārstam nav pietiekami daudz laika, lai izvērtētu, kurā brīdī tā tiešām ir alerģija, bet kurā slimnieks vienkārši iedomājies, ka viņam no jaunajām zālēm ir slikti – slikta dūša, sāp galva – un vispār nepatīk. Bieži vien es to nevaru nosaukt par alerģiju – tā ir tikai nepatika, jo slimniekam vairs nav to zāļu, pie kurām viņš jau pieradis. Cilvēki tomēr ir dažādi. Var domāt, ka tādi maznodrošinātāki iedzīvotāji par lētākiem medikamentiem būs priecīgi, bet diemžēl ir pretēji. Ir slimnieki, kuri netic, ka viņiem varētu palīdzēt zāles, kas izmaksā 50 centus mēnesī, jo tādas taču nekur nederot,” stāsta ģimenes ārste Ganus.

“Protams, tiem, kuri grib lietot jau ierastos medikamentus, tāda iespēja ir. Ja es slimniekam esmu izrakstījusi zāles ar kompensāciju jeb tā dēvēto sarkano recepti, viņš pat par pilnu cenu nedabūs dārgākus medikamentus ar to pašu aktīvo vielu. Viņam jānāk atpakaļ pie ārsta, kurš izrakstīs citu recepti – zilo. Tad kārotās zāles varēs iegūt, bet jāmaksā būs jau pilna cena. Ir diezgan daudz cilvēku, kas tieši tā arī dara. Viņi ir pieraduši pie kāda konkrēta medikamenta, tādēļ izvēlas maksāt vairāk un iztiekot bez valsts piešķirtās kompensācijas,” sarunas noslēgumā atklāj ģimenes ārste.

Pat gados jauni pacienti reizēm kaut ko sajauc

“Domāju, ka pirmie, kuri uzzina par iedzīvotāju problēmām ar valsts kompensējamo medikamentu iegādi, ir farmaceiti. Viņi man ir stāstījuši, ka sistēma uzrāda vienu, divus vai trīs references preparātus,” sarunu sāk ģimenes ārste Ludmila Streļča, kura strādā Ulbrokā. “Pacients pirmajā reizē saņem vienu references medikamentu [lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments, – aut.], bet nākamajā reizē viņš iegādājas jau pavisam citu. Cilvēki nevar saprast, kas tie par medikamentiem. Gadās pat tā, ka viņi sajauc un, ja iepriekšējā iepakojumā vēl palikušas kādas tabletes, tās lieto kopā ar tikko iegādātajām zālēm, tādējādi uzņemot dubultu devu aktīvās vielas,” stāsta L. Streļča.

“Runājot par medikamentiem, kuros ir divas aktīvās vielas, esmu saskārusies ar vēl vienu problēmu. Vienā tabletē jābūt diviem dažādiem preparātiem, katram – noteiktā devā. Zinu vismaz trīs gadījumus, kad aptiekā sistēma atļāva izsniegt šīs aktīvās vielas katru citā medikamentā, lai arī tajās tabletēs šī viela ir mazākā devā. Lietojot šādus medikamentus, pacients nevar būt drošs, ka ar šīm zālēm viņam pilnībā izdosies, piemēram, normalizēt savu asinsspiedienu, jo aktīvās vielas ir par maz. Es uzskatu, ka šī jaunā sistēma nav līdz galam pārdomāta,” kritiska ir daktere.

Daktere Streļča atzīst, ka pacientiem nav izvēles attiecībā uz medikamentiem, kurus viņi var iegādāties. Lētākie medikamenti, kurus pie mums tirgo, lielākoties ražoti Kiprā un Indijā. Citur ražotos preparātus, kas tomēr ir iedarbīgāki un kvalitatīvāki, valsts nekompensē.

“Uzskatu, ka pareizāk būtu, ja pacienti tikpat lielu kompensāciju saņemtu arī par dārgāku medikamentu iegādi, ja tikai viņi paši izvēlētos segt zāļu atlikušo vērtību. Šobrīd ir tā, ka dārgākas un kvalitatīvākas zāles iedzīvotāji pērk pilnībā par savu naudu, bet valsts medikamentu kompensēšanai paredzētos līdzekļus var ietaupīt. Tagad, iegādājoties lētākās zāles, slimnieki vienreiz dzer tabletes ar vienu nosaukumu, pēc tam jau ar pavisam citu. Tā ir īsta putra! Man ir pat gados jauni pacienti, kuri reizēm kaut ko sajauc un nepareizi saprot, nemaz nerunājot par gados vecākiem cilvēkiem. Tieši tāpēc ir cilvēki, kuri, pieraduši pie noteikta preparāta, ko lietojuši jau ilgu laiku, turpina to darīt, tikai nu jau maksā par to pilnu cenu. Tiesa, ir vēl viena problēma – ņemot vērā to, ka šo mēnešu laikā pieprasījums pēc dārgākajiem medikamentiem Latvijā ir ievērojami sarucis, daudzi preparāti no aptieku plauktiem un farmaceitu noliktavām vienkārši pazūd,” secina ģimenes ārste.

Paldies ministrei, kura beidzot ieviesa šo sistēmu!

Ķekavā praktizējošais ģimenes ārsts Valērijs Valdmanis sarunu sāk samērā asi: “Ir ļoti daudz lietu, par kurām ir vērts runāt, bet neuzskatu, ka žurnālistiem šobrīd vajadzētu celt augšā tēmu par valsts kompensējamo medikamentu iegādes kārtību. Tas, manā skatījumā, ir drusku bērnišķīgi, jo šai sistēmai vajadzēja būt ieviestai jau sen. Mēs vienkārši neesam izdarījuši lietas, par kurām, ja atmiņa mani neviļ, bija nolemts jau pirms piecpadsmit gadiem. Mums ir desmitiem lietu, par kurām būtu jāraksta un jārunā, bet žurnālisti meklē sensācijas, mēģinot piekasīties tur, kur tas nav jādara. Es gribu teikt, ka kopumā ne viss ir tik traki, kā tas tiek mālēts.

Kas tad īsti ir mainījies? Faktiski būtiskākās izmaiņas – jāizraksta lētākais medikaments, ko aptiekas izsniedz tad, kad ārsts izraksta starptautisko nosaukumu. Jā, ja mēs redzam, ka medikaments, kas ir rakstīts ar starptautisko nosaukumu, īsti neder, tad, protams, mēs varam to pamainīt, varbūt tuvoties oriģinālpreparātam, bet manā praksē šādu problēmu ir salīdzinoši maz. Es gan vienmēr esmu centies saviem pacientiem izrakstīt pēc iespējas lētākos medikamentus, bet, kā man ziņo no aptiekām, šobrīd daudzi cilvēki ir tiešām pārsteigti, ka medikamentus var nopirkt lētāk, līdz ar to arī viss ārstēšanās process vairs nav tik dārgs,” stāsta V. Valdmanis.

Dakteris saskata citu ar farmācijas nozari saistītu problēmu: “Ir gan viens jautājums, par kuru, manuprāt, žurnālistiem vajadzētu rakstīt – par šiem 28 tablešu iepakojumiem, kādus ražo farmācijas firmas. Es uzskatu, ka tas ir bezkaunīgs bizness. Tas ir tāpat, kā ar sviesta iepakojumiem, kuros vairs nav 200 gramu produkta, bet gan tikai 180, vai pienu, kuru tirgo nevis litros, bet 900 mililitru pakās. Ja parēķināsiet, tādus iepakojumus, kuros ir tikai 28 tabletes, pacientam gada laikā vajag nevis 12, bet jau 13. Faktiski ir tā, ka cilvēks katru gadu vienu iepakojumu uzdāvina firmai. Es vēl saprastu, ja iepakojumi ar 28 tabletēm būtu ginekoloģijas sfērā, kur sievietēm ir Mēness cikls, bet kāpēc tā ir ar sirds slimībām paredzētajiem medikamentiem, ar holesterīna zālēm? Tas vienkārši ir absurds! Ārkārtīgi sarežģīti tas ir arī tad, ja, piemēram, cilvēkam izraksta zāles uz trim mēnešiem. Viņam būtu vajadzīgas 90 tabletes, bet trijos iepakojumos ir tikai 84. Pacientam tas sagādā fiziskas neērtības, jo nākas lūgt izrakstīt zāles ātrāk, tas rada arī nevajadzīgu šo medikamentu uzkrājumu.”

Kā uzskata ģimenes ārsts Valdmanis, jaunā medikamentu izrakstīšanas kārtība mazina ražotājfirmu peļņu. Nav nekāds noslēpums, ka farmācijas firmas faktiski uz pacientu rēķina organizē savu biznesu. “Ja jūs pats konkrētajā situācijā nelobējat farmācijas uzņēmumus, tad piekritīsit man, ka jūsu omei vai mātei, kad viņa pērk zāles, nebūtu jāsamaksā arī par tās ražojošo firmu mašīnām, par ofisiem, par pasākumiem, par uzdzīvi, par visu, ko tās dara un ko nedara. Es tagad runāju par to, ka medikamentu cenai jābūt tādai, lai cilvēki tos varētu nopirkt. Un, ja cilvēkam ir paredzēta 100% atlaide zāļu iegādei, tad viņam nebūtu jāpārmaksā ne cents. Šeit es vēršu uzmanību uz valsts kompensēto medikamentu klāstu, nevis farmācijas biznesu kopumā,” pauž mediķis.

“Uzskatu, ka gan jauno valsts kompensējamo medikamentu iegādes kārtību, gan to pašu e-veselību pie mums Latvijā vajadzēja ieviest jau pasen. Vismaz 2010. gadā e-veselības sistēmai vajadzēja strādāt. Es uzsvēršu – strādāt, nevis funkcionēt tā, kā tas notiek pašlaik, jo par strādāšanu to nevar nosaukt. Kompensējamo medikamentu iegādes sistēma, kāda tā ir pašlaik, manuprāt, ir pareiza. Var runāt, ka būtu nepieciešams palielināt kompensācijas procentus, varbūt ieviest vēl kādus uzlabojumus. Bet tas, ka pacientam ir iespēja ārstēties lētāk, ir apsveicami. Mēs neesam bagāta lielvalsts un varam kompensēt pacientiem tikai lētākos medikamentus, nevis visus. Tas, ka gadās kaut kādas problēmas ar medikamentiem, ir un būs vienmēr. Arī oriģinālpreparātus un dārgos medikamentus cilvēki bieži vien nepanes, un tas nav nekas jauns. Protams, situācija kopumā var tikt pakoriģēta, bet savā būtībā jaunā kārtība ir pareiza. Es esmu par šo jauno sistēmu, tā jau sen bija jāievieš. Paldies dievam, mums ir ministre, kas to beidzot izdarīja!” sarunas noslēgumā uzsver Valērijs Valdmanis.

Veselības ministrija skaita ieguvumus – naudas izteiksmē tie ir iespaidīgi

“Rīgas Apriņķa Avīze” vairākās valsts iestādēs mēģināja noskaidrot, vai iedzīvotāji par jauno sistēmu sūdzas. Ja sūdzības ir, par ko tieši. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbildēja, ka sūdzības, kas saistītas ar valsts kompensējamo medikamentu iegādi, tas neizskata, un ieteica vērsties Zāļu valsts aģentūrā vai Nacionālajā veselības dienestā. Savukārt abu šo institūciju pārstāvji atzina, ka pa kādai iedzīvotāju sūdzībai saņem, bet konstatētās problēmas neesot sistemātiskas. Sūdzības tiekot izskatītas un iesniedzējiem atbildēts, iesakot, kā kurā situācijā pareizāk rīkoties.

Veselības ministrija veikusi datu apkopojumu un var lepoties, ka, pateicoties jaunajai valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībai, pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm katru mēnesi ietaupa vairāk nekā miljonu eiro. Pacientu līdzmaksājums par vienu recepti vidēji samazinājies no 6,08 līdz 4,75 eiro. Nepilnus 90 procentus recepšu ārsti izrakstījuši ar starptautiski nepatentēto nosaukumu jeb aktīvo vielu. Līdz ar pacientu ietaupījumu izdevumi samazinājušies arī valstij – par 120 300 eiro mēnesī. Ietaupīto finansējumu varēs izmantot pacientiem inovatīvu medikamentu kompensācijai. Veselības ministrija un atbildīgās padotības iestādes turpina darbu pie sistēmas ieviešanas un pilnveidošanas.

Veselības ministrija aicina visus ārstus turpināt skaidrot iedzīvotājiem jauno kārtību, tajā skaitā arī attālināti izrakstot kompensējamo zāļu receptes. Kā uzsver ministrijā, ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir iedarbīgāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti. Jau šomēnes tikšot īstenota sabiedrības informēšanas otrā kārta, lai atgādinātu cilvēkiem par izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā un akcentētu nepieciešamību saņemt informāciju pie sava ārsta.