Izmaiņas ieceļošanas kārtībā nepalielinās Covid-19 izplatības riskus Latvijā, pārliecināti politiķi

Saistībā ar gaidāmo ierobežojumu atcelšanu, kas ļaus organizēt pasažieru pārvadājumus ar Eiropas Savienības (ES) valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību, valdības locekļi uzsvēra, ka tas bija kopīgs Baltijas valstu lēmums, kura rezultātā tiks ieviesta obligāta prasība par veiktu Covid-19 testu un pašizolēšanos.

No 15.janvāra caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu būs atļauti starptautiskie pasažieru pārvadājumi ES un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) robežās, kā arī no Šveices un Apvienotās Karalistes, ir lēmusi valdība. Savukārt pašreizējā kārtība, kas beigsies 15.janvārī, paredz, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem divkārt pārsniedz vidējo ES un EEZ valstu rādītāju. 

Paralēli šīm izmaiņas no visiem iebraucējiem nolemts pieprasīts nodrošināt apliecinājumu par negatīvu Covid-19 testu. Ar šādu soli tiek stiprināti epidemioloģiskās drošības pasākumi ceļotājiem, norāda izmaiņu izstrādātāji.

Vaicāti, vai, atceļot šo ierobežojumu par pārvadājumiem ar valstīm, kur ir liela apjoma saslimstība, valdība ir pieļāvusi kļūdu un vai šāds solis iedzīvotājus pakļaus lielākam riskam saslimt ar Covid-19, politiķi pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes atbildēja lielākoties noraidoši.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir pārliecināts, ka valdība nav pieļāvusi kļūdu un ka Ministru kabinets strādā, lai Latvijā mazinātu pandēmiju, kā arī pie risinājumiem, "lai vīruss nešķērsotu valsts robežu". Politiķis akcentēja, ka valdība arī ātri noreaģēja uz jauna vīrusa paveida konstatēšanu Apvienotajā Karalistē, uz laiku slēdzot avioreisus ar šo valsti, kā arī izstrādājot nosacījumu par obligātu Covid-19 testu un nodrošinot vietas viesnīcā, lai iebraucēji pašizolētos.

Ģirģens norādīja, ka atbildīgā darba grupa strādā pie ES iekšējo robežu stiprināšanas. Ministrs uzsvēra, ka valdība, vērtējot no cilvēciskā un profesionālā viedokļa, pašreizējā situācijā ir darījusi visu, lai samazinātu risku, ka vīruss tiktu ievests Latvijā. "Nulles risks" gan dzīvē fiziski nepastāv, atzīmēja politiķis.

No kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) paustā izrietēja, ka valdības uzdevums ir rūpēties, lai iebraukušie, uz kuriem attiecas pašizolācijas prasības, šo nosacījumu arī ievērotu.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka pašlaik nav pamata uzskatīt, ka valdība būtu pieļāvusi kļūdu. Politiķis uzsvēra, ka lēmums par kārtību, kā no citām valstīm var ielidot Latvijā, ir pieņemts kopā ar Igauniju un Lietuvu. Tas atvieglo situāciju uz sauszemes robežas ar pārējām Baltijas valstīm, skaidroja Pavļuts. Politiķis uzsvēra, ka mūsu starptautiskā sadarbība nodrošina pieejamu nepieciešamajiem datiem, kurus iespējams izmantot ieceļotāju kontroles pasākumiem. Veselības ministrs pauda, ka kritiski svarīga pašizolācijas ievērošanas kontrolēšana un pie šī jautājuma ir jāturpina strādāt, palielinot kapacitāti, kur tas ir iespējams.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) piebilda: jāņem vērā, ka nedzīvojam izolētā pasaulē un ka ieceļošana Latvijā notiek dažādos veidos. Ja pa sauszemi pārvietošanos pieļauj arī citas valstis, tad tiešo reisu aizliegšana ne vienmēr var nostrādāt efektīvi, norādīja tieslietu ministrs. Valdība šajā un citos gadījumos cenšas strādāt operatīvi, elastīgi un piemērojoties situācijai, piemēram, ir ieviesti obligātie Covid-19 testi. Politiķis arī vērsa uzmanību: ja parādīsies kādas pazīmes, ka gaidāmā jaunā kārtība nav pats efektīvākais risinājums, tad valdība ir vairākkārtīgi parādījusi, ka spēj ātri reaģēt arī vienas dienas laikā un nepieciešamības gadījumā pieņemt efektīvāku lēmumu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka koalīcijas partneri jau ir atbildējuši uz jautājumu par šo tēmu. Reizē premjers uzsvēra ir, ka ir pastiprināts Covid-19 izplatības mazināšanas ierobežojumu režīms, ieviešot obligātu Covid-19 testu, pirms pasažieris ir iekāpis lidmašīnā. Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka paliek spēkā obligātā pašizolēšanās.

Kariņš atzīmēja, ka jaunā kārtība ir saskaņota ar pārējo Baltijas valstu kolēģiem, tātad esam kopīgā gaisa telpā, kas nodrošina maksimālu kontroli pār saslimušajiem ar Covid-19. Latvija turpinās darīt visu, lai koordinētu rīcību ar ziemeļu un dienvidu kaimiņiem, jo koordinēta rīcība ir veids, kā vislabāk varēsim pasargāt iedzīvotājus, pauda politiķis.