Jaunie ārsti aicina palielināt valsts finansēto rezidentūras vietu skaitu un atcelt prasību par obligāto darbu valsts slimnīcās

Asociācija šī mērķa sasniegšanai aicina palielināt valsts finansējumu, kas tiek novirzīts rezidentu apmācībai. Līdzšinējā situācijā, kad valsts apmaksātu rezidentūras vietu ir mazāk nekā konkrētā gada absolvējušo medicīnas studentu skaits, liecina par tuvredzīgu medicīnas darbinieku resursu plānošanu, kas ilgtermiņā nerisina jau esošo ārstu iztrūkumu Latvijas veselības aprūpes sistēmā un veicina jauno ārstu izbraukšanu no valsts, uzsvērts asociācijas vēstulē.

LJĀA uzskata, ka par pamatu valsts budžeta rezidentūras vietu skaitam būtu jāņem vērā abu medicīnas fakultāšu - RSU un Latvijas Universitātes - absolventu skaits, salāgojot šos abus rādītājus. Tāpat paaugstinot kopējo valsts budžeta rezidentūras vietu skaitu, esot jāņem vērā slimnīcu kapacitāti, lai ārsti-rezidenti spētu kvalitatīvi un pietiekamā daudzumā apgūt katrā specialitātē noteiktās kompetences.

"Viens no ilgstoši diskutētiem veselības aprūpes sistēmas vājajiem punktiem ir cilvēkresursu nepietiekamais apjoms. Covid-19 pandēmija ir uzskatāmi parādījusi īstermiņa un ilgtermiņa cilvēkresursu plānošanas trūkumu. Slimnīcās daļu no darba ikdienā dara ārsti-rezidenti, kuri par šo iespēju maksā ar privātajiem finanšu līdzekļiem vai arī šo iespēju finansē reģionālās pašvaldības un reģionālās slimnīcas. Krīzes situācija ir parādījusi, ka šie speciālisti ir ļoti nepieciešami valsts ārstniecības iestādēs un uz doto brīdi ir rasts īstermiņa risinājums šo ārstu-rezidentu darba apmaksai, bet ilgtermiņa perspektīvā šāds risinājums nav racionāls," raksta LJĀA.

LJĀA aicina atcelt maksas rezidentūru Latvijā, ieviešot pārejas periodu, kura ietvaros maksas rezidentu skaits tiktu stingri regulēts. Tas ļaušot izvairīties no nevienlīdzīga rezidentu sadalījuma slimnīcās, jo maksas rezidentu skaits un klīniskās bāzes izvēle nav regulēta un tas novedot pie situācijām, kad atsevišķas iestādes nespēj nodrošināt rezidentu darbā pietiekamu manipulāciju un pacientu skaitu specialitātes pilnvērtīgai apguvei.

Pēc LJĀA sniegtās informācijas, ikgadējās jauno ārstu aptaujas rādot, ka katru gadu Latviju pamet ne tikai jaunie ārsti, kuriem pietrūkst valsts budžeta finansētās rezidentūras vietas, bet arī 10% no pamatstudiju absolventiem, kuri "nepiekrīt brīvās darba ņēmēju kustības ierobežošanai", proti, Ministru kabineta noteikumos minētajiem nosacījumiem par obligāto darbu valsts slimnīcās vai finanšu atmaksu.

Asociācija uzskata, ka minētie ierobežojumi esot pretrunā ar Eiropas Savienības regulu un nekādā veidā kopš to ieviešanas 2011.gadā neesot veicinājuši cilvēkresursu apjoma pieaugumu veselības nozarē.

LJĀA aicina atcelt minētos ierobežojumus, "kas ilgtermiņā veicinātu jauno ārstu palikšanu Latvijā".