Pētījums: globālā pandēmija būtiski ietekmējusi sieviešu emocionālo labsajūtu un veselību
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Latvijā katrs trešais strādājošais atzīst, ka Covid-19 situācija ir negatīvi ietekmējusi viņa privātās un darba dzīves līdzsvaru, turklāt biežāk to norāda sievietes, liecina RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījuma dati. Eksperti skaidro, ka situācija ir dramatiska, jo līdz ar privātās un darba dzīves līdzsvara samazināšanos pasliktinās arī cilvēku emocionālā labsajūta un veselība.
Globālā pandēmija uzskatāmi parādīja, ka attālinātam darbam ir gan būtiski plusi, gan arī mīnusi. Lai arī 41% strādājošo visā pasaulē norāda, ka darbs no mājām šā brīža apstākļos būtiski uzlabo viņu darba produktivitāti, ir ievērojams skaits cilvēku, uz kuriem tas iedarbojas gluži pretēji.
Piemēram, Latvijā 33% sieviešu un 23% vīriešu atzīst, ka attālināts darbs Covid-19 apstākļos ir negatīvi ietekmējis viņu privātās un darba dzīves līdzsvaru, liecina RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījuma dati. Ekspertu vērtējumā sievietes uz šīm izmaiņām norāda biežāk, jo attālināta darba apstākļos viņas stresu izjūt divas reizes biežāk nekā vīrieši.
Kā vēsta pētījuma autori, ievērojamais stresa līmeņa palielinājums sievietēm skaidrojams ar jaunajiem darba un dzīves apstākļiem. Tā, ja līdz globālajai pandēmijai attālināti strādāja galvenokārt vīrieši, ārkārtas situācijā to biežāk sāka darīt sievietes. Daudzām tā bija pirmā šāda veida pieredze. Tomēr atbalstu no darba devēja saņēma tikai retā.
Tāpat sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši norāda, ka globālās pandēmijas ietekmē viņām ir samazinājušies ikmēneša ienākumi, palielinājies darba apjoms, kļuvis mazāk laika ģimenei, atpūtai un hobijiem u.tml. Savukārt 30% aptaujāto atklāj, ka viņām mājās ir radušies arī papildu pienākumi. Piemēram, liela daļa sieviešu norāda, ka viņu pārziņā līdztekus ikdienas mājas darbiem, kuru apjoms, strādājot attālināti, ir palielinājies, ir arī ar bērnu mājmācību saistītie jautājumi.
Tādējādi šī pētījuma dati ļauj izveidot arī zināmu Covid-19 situācijas visvairāk ietekmētās sievietes portretu. Tā ir sieviete vecumā no 24 līdz 44 gadiem – vidējā līmeņa vadītāja vai augstākā līmeņa speciāliste no Rīgas vai Pierīgas, kura strādā izglītības jomā, veselības aprūpē vai mazumtirdzniecībā. Viņa strādā vairāk nekā 10 stundas dienā, un viņai ir bērni vecumā līdz 18 gadiem.
Pētījuma dati liecina, ka attālināts darbs globālās pandēmijas apstākļos nav bijis arī viņām veselīgs šī vārda vistiešākajā nozīmē. Proti, sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši norāda, ka attālināta darba apstākļos izjūt veselības problēmas – ilgstošas galvas un muguras sāpes, redzes un miega traucējumus, nemieru u.tml.
“Šī situācija ir dramatiska! Īpaši, ja ņem vērā, ka efektīva darbinieku vadība nav raķešu zinātne. Tas ir jautājums par prioritāšu noteikšanu. Savlaicīgi apzinot darbiniekus, viņu iespējas salāgot privāto un darba dzīvi, no šīm problēmām varētu izvairīties. Taču pētījuma dati rāda, ka, ieviešot attālināta darba režīmu, trešā daļa darba devēju pat nepainteresējās, vai viņu darbinieki varēs strādāt no mājām, vai viņu darba vieta mājās ir piemērota darba pienākumu veikšanai. Šādā veidā darba devēji ir izdarījuši sev “lāča pakalpojumu”, jo nav noslēpums, ka jebkuras organizācijas izaugsmes virzītājspēks ir darbinieki. Un šajā gadījumā viņu dzimumam nav nozīmes,” skaidro RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš.