Ceturtdaļa latviešu sāk dzert vitamīnus tad, kad jau ir par vēlu to darīt; komentē uztura speciāliste ^{Apriņķis.lv}

Daudz mītu valda saistībā ar imunitātes stiprināšanu, kas kļūst īpaši svarīga līdz ar rudens tuvošanos un lietaināka laika iestāšanos jau tagad, augustā. Piemēram, mēs visi esam dzirdējuši, ka C vitamīns ir imunitātes stiprināšanas karalis un ka sevišķi daudz tā ir citrusaugļos. Patiesībā tā nav gluži taisnība - arī B grupas vitamīni ir ļoti, ļoti svarīgi imunitātes stiprināšanā. Un gandrīz pat vairāk nekā C vitamīns. Tie veido eritrocītus, uzlabo vielmaiņu un palīdz mums cīnīties ar vīrusiem. Tomēr par C vitamīnu un tā nozīmi imunitātes stiprināšanā zina visi, bet par B grupas vitamīniem runā ļoti reti.

Otrs nepareizs priekšstats ir saistīts ar C vitamīna avotu: visvairāk tā ir nevis citrusaugļos, bet gan dārzeņos un ogās, piemēram, paprikā, upenēs, smiltsērkšķos un kāpostos. Pat kartupeļos ir C vitamīns! Gandrīz visi dārzeņi un ogas ir bagāti ar C vitamīnu, tāpēc, lai papildinātu tā rezerves, ir čakli jāēd šie pārtikas produkti. Tomēr šeit mēs saskaramies ar vēl kādu izplatītu maldīgu priekšstatu: ir pieņemts uzskatīt, ka vasarā var saēsties ogas, dārzeņus un zaļumus uz priekšu visai garajai ziemai un tādējādi stiprināt imunitāti. Diemžēl tas nav iespējams: B grupas vitamīni un C vitamīns, kas atbild par mūsu noturību pret slimībām, šķīst ūdenī. Tas nozīmē, ka tie gandrīz neuzkrājas organismā - it sevišķi tas attiecas uz C vitamīnu.

Savukārt B grupas vitamīni paliek organismā īsu laiku: mēnesi, maksimāli divus, tas ir, tiks izvadīti ne vēlāk kā novembrī. Un ar tiem ir saistīta vēl kāda problēma: šīs grupas vitamīni ir zivīs, riekstos, graudzālēs, dārzeņos, nierēs un dažos citos produktos - lai papildinātu to rezerves, ir jāseko līdzi uztura sabalansētībai. Taču latviešiem, tāpat kā patiesībā arī citu valstu iedzīvotājiem, tā stipri klibo. Mēs ēdam ļoti maz zivju, dārzeņu un riekstu. Un tas, ka mēs ēdam arvien nesabalansētāk, ir ne tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma.

Tāpat mūsu uzturā trūkst sēņu: gan parasto, gan mazāk pazīstamo - šitaku un lakas plakanpiepju, ko aziāti jau izsenis izmanto imunitātes stiprināšanai. Sēnēs vispār ir daudz dažādu vitamīnu un mikroelementu, kā arī šķiedrvielu. Tās palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un izvadīt toksīnus no zarnu trakta, tām piemīt pretvēža un pretiekaisuma īpašības, tās palīdz sirds un asinsvadu slimību profilaksē un, protams, stiprina imunitāti. Bet arī sēņu, it sevišķi tādu neikdienišķu, kādas ir šitakes un lakas plakanpiepes, mūsu uzturā ir ārkārtīgi maz.

Lai stiprinātu imunitāti, vēlams lietot arī bišu valsts produktus, it sevišķi peru pieniņu. Tas ir dažādu vielu koncentrāts, un tajā ir daudz olbaltumvielu, cukuru, ūdens, minerālsāļu un vitamīnu - gandrīz visi, izņemot K vitamīnu, kā arī brīvās taukskābes, lipīdi un hormoni. Peru pieniņa vissvarīgākā īpašība ir vielmaiņas procesu (metabolisma) pastiprināšana, audu atjaunināšana un atjaunošana. Tas palīdz asinsrades sistēmai un normāla asinsspiediena uzturēšanai, regulē dzelzs līmeni asinīs, un, kas ir vēl svarīgāk, peru pieniņam piemīt antibakteriāla iedarbība, tas stimulē imūnsistēmu, kas savukārt palīdz novērst saslimšanu. Ir pētījumi, kas parāda arī tā pretdiabēta iedarbību.

Tomēr, ņemot vērā mūsu uztura nesabalansētību un faktu, ka vasarā vitamīnus nevar uzkrāt, lai veselības pietiktu visai aukstajai sezonai, ir nopietni jādomā par organisma atbalstīšanu ar papildu vitamīnu kompleksiem. Citādi mēs riskējam saķert visus vīrusus pēc kārtas un bieži slimot. Īpaši ņemot vērā, ka pēdējo pusotru gadu mēs visi esam atradušies fiziskā izolācijā, un tas nozīmē, ka mūsu organisms ir atradinājies no pastāvīgajiem uzbrukumiem tam un risks saslimt tagad ir vēl lielāks. Taču pirms vitamīnu lietošanas es vienmēr iesaku konsultēties ar ārstu.