Tiesa noraida pirmo pieteikumu pret obligāto vakciāciju ^{Apriņķis.lv}

Ar prasības pieteikumu tiesā bija vērsusies Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Sandra Rucka, viņas dzīvesbiedrs Gunārs Ruckis un meita Kristīne Rucka. Publiski pieejamā informācija liecina, ka dzīvesbiedriem Ruckiem ir vēl divas pilngadību sasniegušas meitas, bet viņas šajā tiesas procesā nebija iesaistītas.

Pieteicēji iebilst pret sēdes gaitas fiksēšanu

Lietas izskatīšana notika pagājušajā pirmdienā, 8. novembrī. Administratīvā lieta tika skatīta attālināti, tāpēc tās gaitai varēja sekot ievērojams skaits klausītāju (vairāk nekā 20), lielākā daļa starp kuriem bija plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Lietu skatīja trīs tiesneses – Ilona Petrovska, Ilze Freimane un Līga Biksiniece-Martinova, bet atbildētāju jeb Ministru kabinetu pārstāvēja Veselības ministrijas (VM) Juridiskā departamenta direktora vietnieks Andrejs Burluckis un tās pašas nodaļas juriskonsulte Kitija Kravale. Kā speciālisti uz šo tiesas procesu bija pieaicināti arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane un Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja vietniece Ineta Popēna.

Tiesas sēde sākās ar to, ka tiesnese Petrovska informēja pieteicējus, ka vairāki žurnālisti lūguši atļauju ierakstīt sēdes gaitu, un jautāja, vai Rucku ģimenei pret to būtu iebildumi? Sandra Rucka, kuru vīrs un meita pilnvaroja pārstāvēt sevi šajā procesā, visu triju pieteicēju vārdā atbildēja, ka sēdes ierakstīšanai nepiekrīt. Tiesnese prasīja pēc pamatojuma, bet uz šo jautājumu Ruckai atbildes īsti nebija. Viņa izteicās, ka šis process skar ģimenes privāto dzīvi, bet kā tieši, pamatot nevarēja, piebilstot vien, ka jau tā ap šo tiesu esot pārāk liela ažiotāža. Tiesas sastāvs devās apspriesties un pēc neliela pārtraukuma paziņoja savu lēmumu, saskaņā ar kuru sēdes gaitu fiksēt bija atļauts, tikai nedrīkstēja publiskot attēlus vai videosižetus, kuros būtu redzamas pieteicēju sejas.

Taisnības labad jāpiebilst, ka nekāda privāta informācija par Rucku ģimeni šajā tiesas sēdē, kas ilga vairāk nekā trīs stundas, tā arī neizskanēja, ja neskaita to, ka Sandras Ruckas vīrs un meita, iespējams, strādā ar pašvaldībām saistītās institūcijās – Gunārs Ruckis ir satiksmes autobusa šoferis, bet Kristīnes Ruckas darba vieta ir pirmsskolas izglītības iestādē.

Pieteicēji neesot slimojuši un neslimošot

Savā pieteikumā Rucku ģimene apstrīdēja MK 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3. apakšpunktu, lūdzot Administratīvo rajona tiesu to atcelt. Rucku galvenie iebildumi bija pamatoti ar to, ka vakcīnas pret Covid-19 neesot līdz galam pārbaudītas, to ietekmes pētījumi vēl joprojām turpinoties.

Rucki bažījoties par blakusparādībām pēc potes saņemšanas un pauda pārliecības trūkumu par vakcīnas efektivitāti. Nekādu īpašu un ar veselības stāvokli saistītu iemeslu, lai nepotētos, kā varēja saprast, Rucku ģimenes locekļiem nav. Sandra Rucka uzsvēra, ka neviens no viņiem līdz šim vēl nav inficējies ar šo vīrusu, izsakot pārliecību, ka nesaslims arī turpmāk.

Tiesā pārsūdzētais rīkojuma apakšpunkts paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Vienlaikus tika ņemts vērā, ka atbilstošs sertifikāts tiek prasīts plašākam personu lokam. Proti, arī privātajā sektorā darba devējs, veicot tiesību normā paredzēto izvērtējumu, var pieprasīt sertifikātu, ja tas ir būtiski uzņēmuma vai iestādes darbības nodrošināšanai. Turklāt, sākot ar 2021. gada 15. decembri, bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta šajā sektorā darba pienākumus varēs veikt tikai tādas personas, kas ir nodarbinātas attālināti.

Atbildētāja pārstāvji izmanto zinātniskus argumentus un statistiku

Atbildētāja pārstāvji pauda, ka valsts un pašvaldību institūciju darbinieku pienākums potēties palielinās vakcinēto īpatsvaru, līdz ar to visa sabiedrība būs vairāk pasargāta no vīrusa Covid-19. Vakcinācija esot ļoti svarīga, lai valsts nodrošinātu cilvēkiem tiesības saņemt veselības aprūpi. A. Burluckis uzsvēra: “Ar vakcinācijas aptveres palielināšanu tiek mazināta Covid-19 infekcijas izraisītā veselības aprūpes pārslodze, kas dod sabiedrības daļai piekļuvi veselības aprūpei.”

Vislielākā slodze šajā sēdē bija jāiztur pieaicinātajiem speciālistiem, kurus sīki un smalki iztaujāja gan pieteicēja Sandra Rucka, gan visas trīs tiesneses. Jurijs Perevoščikovs, Jana Feldmane un Ineta Popēna atbildēja ļoti pārliecinoši, gan ar zinātniski pamatotiem argumentiem, gan ar statistikas datiem skaidrojot visu par vakcināciju, tās ietekmi uz veselību, potēšanās pienesumu pandēmijas apkarošanā, kā arī iespējamām blaknēm.

Piemēram, Perevoščikovs, atbildot uz pieteicējas apgalvojumu, ka viņa un viņas ģimenes locekļi nesaslims, teica: “Paskatīties uz cilvēku un pateikt, ka šis cilvēks nekad nesaslims, nevar. Pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs būs saslimšanas gadījumi un daudz. Mēs nepārtraukti strādājam ar pirmskolas izglītības iestādēm. Ir karantīna, ir iestāžu slēgšana un personāla trūkums. Ja es pareizi pieņemu jūsu viedokli – ir cilvēki, kas var nesaslimt un viņiem nevajag vakcināciju? Bet uz cilvēka tas nav rakstīts, ka viņam nevajag vakcināciju, jo viņš nekad nesaslims. Visticamāk, viņš saslims.”

Tiesības tiek ierobežotas, bet sabiedriskais labums ir svarīgāks

Administratīvā rajona tiesa savu spriedumu paziņoja jau tās pašas nedēļas nogalē – 13.novembrī. Tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas neizpildes gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secināja, ka rīkojumā paredzētais pienākums vakcinēties ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības – sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību un tas ir samērīgs, proti, likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu. Tiesa nekonstatēja, ka pārsūdzētais rīkojuma apakšpunkts attiecībā uz konkrētajām personām radītu tiesiskuma un vienlīdzības principa pārkāpumu. Tāpat tiesa nekonstatēja, ka pastāvētu kādi īpaši, netipiski apstākļi saistībā ar līdzpieteicēju veselības stāvokli vai objektīvas norādes uz to, ka viņi būtu izslēgti no vīrusa pārneses ķēdes, kas varētu ietekmēt tiesas veikto vērtējumu par samērīguma principa ievērošanu.

No pandēmijas glābs tikai potēšanās

Tiesa arī secināja, ka MK rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” apstrīdētā apakšpunkta mērķis ir veicināt darbinieku (amatpersonu) vakcināciju, lai panāktu pēc iespējas drošus darba apstākļus. Jo darba apstākļi būs drošāki, jo mazāk personu saslims, tādējādi tiks veicināts gan mērķis apturēt straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, gan mērķis nodrošināt svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību. Tas, ka vakcinācija ir piemērots līdzeklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, tika secināts, ņemot vērā gan speciālistu sniegtos skaidrojumus, gan zinātniskajā literatūrā norādīto, gan SPKC sniegtos datus.

Pieteicēji apšaubīja SPKC datu ticamību, vēršot uzmanību uz to, ka nevakcinētas personas tiek testētas vairāk, tāpēc vairāk Covid-19 pozitīvie gadījumi tiek atklāti tieši nevakcinēto personu vidū. Tiesa piekrita tam, ka nevakcinētas personas tiek testētas intensīvāk, tomēr nozīmi piešķīra tam, ka vakcīnu efektivitāte tiek vērtēta ne vien pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, bet arī daudziem zinātniskiem pētījumiem.

Rucku ģimene norādīja arī uz to, ka, palielinoties vakcinācijas aptverei, palielinās arī vakcinēto personu Covid-19 pozitīvie gadījumi un stacionāros ievietotie gadījumi. Šai sakarā tiesa ņēma vērā zinātnes atziņas, ka arī vakcinētas personas var inficēties. Līdz ar to, ja vakcinācijas aptvere ir maza, tad ir loģiski, ka inficēto un stacionārā ievietoto vakcinēto personu skaits ir mazs.

Tāpat ir loģiski, ka, palielinoties vakcinācijas aptverei, palielināsies arī inficēto un stacionārā ievietoto vakcinēto personu skaits. Saslimušo vakcinēto personu skaits un stacionārā ievietoto vakcinēto personu skaits pats par sevi neraksturo vakcīnu efektivitāti. Lai vērtētu efektivitāti, ir jāņem vērā dati, kas aprēķināti uz 100 000 iedzīvotājiem.

Ierēdņiem jābūt gataviem strādāt klātienē

Sandra Rucka tiesas sēde pauda, ka potēšanās vietā labprātāk izmantotu iespēju strādāt attālināti. Savukārt tiesa atzina, ka, piemēram, autobusa vadītājs un pirmsskolas izglītības skolotāja darba specifikas dēļ savus darba pienākumus attālināti veikt nemaz nevar. Līdz ar to attālināta darba iespējas kā mazāk ierobežojošs līdzeklis ir apsverams vienīgi attiecībā uz valsts civildienesta ierēdni.

Tiesa nekonstatēja objektīvas norādes uz to, ka ierēdne būtu izslēgta no vīrusa pārneses ķēdes. Tiesa uzskatīja, ka ir jāņem vērā katra civildienesta ierēdņa nozīme svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanā un tas, ka vakcinētas personas parasti slimo vieglāk un viņām retāk veidojas komplikācijas, kas nosaka īsāku darbnespēju. Turklāt situācijā, kad Covid-19 Delta varianta lipīguma dēļ vienlaikus inficējas ļoti liels skaits cilvēku, var būt tā, ka valsts civildienesta ierēdnim, kas savus ikdienas pienākumus var veikt pilnībā attālināti, nākas pēkšņi aizvietot prombūtnē esošu ierēdni, kura pienākumus pilnībā attālināti veikt nav iespējams.

Tādējādi ierēdņiem jābūt gataviem jebkurā brīdī pienākumus veikt klātienē un nav pamata paļauties uz iespēju visu ārkārtējās situācijas laiku strādāt tikai attālināti. Tiesa secināja, ka arī citi privātpersonu norādītie epidemioloģiskās drošības pasākumi paši par sevi nav tik efektīvi, lai zustu vajadzība vakcinēties.

Līdzīgu pieteikumu skaits tuvojas diviem simtiem

Attiecībā uz privātpersonu bažām par riskiem, ko veselībai var radīt vakcīnas, tiesa ņēma vērā, ka līdzpieteicēju iebildumi balstās vispārīgos apsvērumos par tirdzniecības atļauju piešķiršanas procesu, un līdzpieteicēji nav norādījuši uz šajā procesā pieļautiem pārkāpumiem. Tiesa secināja, ka konkrēto tirdzniecības atļauju zālēm varēja saņemt tikai tad, ja zāļu riska un ieguvuma samērs bija pozitīvs, turklāt vakcīnu drošums tiek nemitīgi uzraudzīts. Tāpat tika atzīts par būtisku tas, ka tiesību normās ir paredzēts mehānisms, lai noskaidrotu, vai konkrētā gadījumā personai ir objektīvs ar veselību saistīts iemesls atlikt vakcināciju, kā arī ir paredzēti kompensācijas mehānismi.

Šo spriedumu Rucki viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas vēl var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Jāpiebilst, ka tas bija tikai pirmais antivakceru pieteikums tiesā, jo katrs pieteicējs var lūgt tiesu it kā nelabvēlīgo likuma normu atcelt tikai attiecībā uz sevi. Kā informēja Tiesu administrācija, pirmā sprieduma pasludināšanas dienā savu kārtu uz izskatīšanu gaidīja vēl 164 līdzīga satura pieteikumi. Var prognozēt, ka šonedēļ to skaits vēl palielināsies.