Menu
 

Aptauja: mazinās ārstniecības augu tēju pazīšanas prasmes un vākšanas tradīcijas

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

26% Latvijas iedzīvotāju ārstniecības augu tējas iegādājas aptiekā, lietojot pēc farmaceita vai ārsta ieteikuma, gandrīz tikpat aptaujāto atzīst, ka paši pazīst vairākus ārstniecības augus, tos vāc, gatavo un lieto pēc vajadzības, tomēr izmanto arī aptiekās nopērkamās tējas. Nedaudz mazāk (19%) ir tādu, kuri tikai paši lasa ārstniecības augus tējai, bet salīdzinoši daudz (30%) ārstniecības augu tējas nelieto, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā.

Visvairāk to, kuri ārstniecības augu tējas iegādājas aptiekā, lieto pēc farmaceita vai ārsta ieteikuma, ir 18-39 gadu un 60-74 gadu vecumā. Aptiekā ārstniecības augu tējas pērk 30% Rīgas iedzīvotāju, 28% Latgales iedzīvotāju, pārejos reģionos šāds paradums ir vidēji 21-23%.

24% Latvijas iedzīvotāju pazīst vairākus ārstniecības augus, tos vāc, gatavo un lieto, tomēr izmanto arī aptiekās nopērkamās tējas, no viņiem visvairāk iedzīvotāju ar šādiem paradumiem ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Piemēram, 18-29 gadu vecumā tikai 16% izmanto gan pašu vāktās, gan aptiekā iegādātās ārstniecības augu tējas. Vidzemē šādi rīkojas 28% iedzīvotāju, Pierīgā 27%, Kurzemē 26%, Latgalē 23%, bet vismazāk – 22% Rīgā un Zemgalē.

19% aptaujā atzinuši, ka pazīst vairākus ārstniecības augus, un tikai paši tos vāc, gatavo un lieto pēc vajadzības, visvairāk tādu – 35% dzīvo Vidzemē, bet Rīgā tikai 13%. 30% respondentu aptaujā atzinuši, ka ārstniecības augu tējas nelieto, pārsvarā tādi ir vīrieši (37%). Ārstniecības augu tējas nelieto 33% Rīgas iedzīvotāju, 32% Latgales iedzīvotāju, 31% Kurzemes un tikpat Zemgales iedzīvotāju, 26% Pierīgas iedzīvotāju un tikai 16% Vidzemes iedzīvotāju.

“Ziemā, laikā, kad vairāk slimo ar eplceļu vīrusiem, ārstniecības augu tējas ir pieprasīts produkts. Pēc aptaujas datiem redzams, ka sievietes ārstniecības augu tējas gan vāc un lieto, gan iegādājas aptiekā vairāk nekā vīrieši. Acīmredzami, viņām ir lielāka uzticība šim dabas produktam.  Salīdzinoši augstie rādītāji, ka gados vecākie Latvijas iedzīvotāji ārstniecības augu tējas gan vāc paši, gan iegādājas aptiekā, liecina, ka šai paaudzei ir izpratne, zināšanas par ārstniecības augu pielietojumu un iedarbību, iespējams, tie, kuri agrāk paši lasīja tējas, savos tagadējos gados to vairs nespēj, tādēļ labprāt izvēlas aptiekā pieejamās. Lai ārstniecības augu tēja būtu ar veselībai labu iedarbību, ir svarīgi zināt, kā augus pareizi ievākt, kā žāvēt un uzglabāt. Nozīmē ir arī tam, cik koncentrētu dzērienu pagatavo, cik ilgi un kādā apjomā to lieto,” aptaujas datus komentējusi “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Farmaceite arī domā, ka lielā mērā ārstniecības augu tēju lietošana atkarīga no tradīcijām ģimenē, jo, ja bērnībā nav dzerta kumelīšu, liepziedu, pelašķu, kliņģerīšu vai kādu citu augu tēja, pieaugušā vecumā veidot šādu paradumu ir sarežģītāk gan izpratnes, gan dažādu tēju specifiskās garšas dēļ, ja pat kādu konkrētu tēju rekomendē farmaceits vai ārsts.

“Tādi augi kā trejdaivu sunītis, kosa, mārsils, badriāna saknes u.c., visticamāk, gados jaunākiem cilvēkiem ir mazāk pazīstami, bet farmaceits var pastāstīt par no šiem augiem pagatavoto tēju pielietojumu un iedarbību. Ārstniecības augu pazīšana plašākā sabiedrībā, prasmes tos pareizi sagatavot un lietot ir sava veida mantojums, ar ko mums Latvijā jālepojas, jo daudzviet pasaulē tas ir zudis.”

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.