Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā nepietiekami daudz laika velta fiziskām aktivitātēm
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Vasaras sezona jau ierasti ir aktīvs un dažādām sportiskām aktivitātēm piesātināts laiks, taču 47% jeb gandrīz puse aptaujāto ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas pārāk reti vai it nemaz, liecina zīmola “Rexona” veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kustības paradumiem ikdienā. Ceturtdaļa respondentu sporto regulāri, pārsvarā tie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Savukārt gados vecāki cilvēki, kuriem šādas aktivitātes būtu tikpat nepieciešamas, ar sportošanu nodarbojas krietni retāk.
Pētījums atklāj, ka iedzīvotājiem regulāri sportot visvairāk traucē laika trūkums, nespēks, nogurums un slinkums, taču vairākums aptaujāto norāda, ka ar fiziskām aktivitātēm vēlētos nodarboties biežāk.
Iepriekš veiktajos pētījumos noskaidrojies, ka sabiedrībā pastāv liela interese par sportu, taču visbiežāk tā izpaužas kā sekošana līdzi dažādiem sporta veidiem. Arī “Eurostat” 2017. gada aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no kūtrākajiem sportotājiem Eiropā, krietni atpaliekot no vidējā rādītāja.
Taču vērojamas arī pozitīvas tendences – 71% aptaujāto norāda, ka tomēr gribētu kustēties biežāk, kas liecina, ka cilvēki apzinās sportisko aktivitāšu nozīmi ikdienā. Noskaidrots, ka visiecienītākā aktivitāte starp visiem respondentiem 56% gadījumu, bet it īpaši starp sievietēm, ir garākas pastaigas. Kā otru populārāko kustības veidu iedzīvotāji ierindo sporta zāles apmeklēšanu un fitnesa treniņus, trešajā vietā atstājot riteņbraukšanu, kas ir īpaši aktuāla gada siltajos mēnešos.
Gandrīz piektdaļa cilvēku norādījusi, ka, ikdienā pārvietojoties, galvenokārt izmanto auto vai motociklu, un no tiem lielākā daļa ir vīrieši, kas vecāki par 35 gadiem. Tieši šai sabiedrības daļai ar fiziskām aktivitātēm vajadzētu nodarboties biežāk, ņemot vērā skarbo sirds un asinsvadu slimību statistiku – Latvijā vien ik gadu šī iemesla dēļ mirst ap 16 000 cilvēku.
Kā zināms, regulāra sportošana un veselīgs uzturs ir atslēga cīņā pret šīm saslimšanām, ko lieliski atspoguļo arī aptaujāto galvenā motivācija piekopt aktīvu dzīvesveidu – vēlme uzturēt sevi labā formā (55%), uzlabot veselību (48%) un veicināt labu pašsajūtu (47%). Taču šo vēlmi īstenot visvairāk traucē laika trūkums – tā uzskata gandrīz puse aptaujāto. Savukārt nespēks, nogurums un slinkums stājas ceļā vairāk nekā trešdaļai respondentu, it īpaši sievietēm un jauniešiem, kuriem nereti traucē arī motivācijas trūkums.
Likumsakarīgi, ka vairāk nekā puse aptaujāto atzīst – ar sportiskām aktivitātēm viņi nodarbotos biežāk, ja tam atliktu vairāk brīva laika. Savukārt jaunieši atzīst, ka labprāt saņemtu papildus profesionāļu palīdzību un neiebilstu pret kompāniju, lai kopīgi nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm, tādējādi apvienojot sportošanu ar socializēšanos. Zīmīgi, ka vairāk nekā 37% aptaujāto norāda, ka viņu darba vai mācību vietā netiek piedāvāta iespēja nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, taču viņi to labprāt izmantotu. Aptaujas dati skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams efektīvs un ērti īstenojams veids, kā sportiskas aktivitātes iekļaut straujajā ikdienas ritmā.
Pētījumā uzmanība pievērsta arī tam, cik naski Latvija iedzīvotāji gatavi savās sportiskajās nodarbēs integrēt dažādas mūsdienu tehnoloģijas. Lai gan 60% aptaujāto norādījuši, ka sportojot nelieto nekādas palīgierīces, vairāk nekā trešdaļa atklāj, ka izmanto kādu lietotni telefonā.