Menu
 

Botāniskā dārza augi jūtas kā marta vidū Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Šim krāšņajam Ledebūra rododendram, kas aug Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, siltais laiks tā sajaucis galvu, ka tas uzziedēja jau novembrī. Foto – no Nacionālā botāniskā dārza arhīva Šim krāšņajam Ledebūra rododendram, kas aug Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, siltais laiks tā sajaucis galvu, ka tas uzziedēja jau novembrī. Foto – no Nacionālā botāniskā dārza arhīva

Senie latvieši katru gada mēnesi dēvēja citādi, nekā to darām mēs. Piemēram, janvāris bija sala mēnesis, aprīlis – sulu mēnesis, maijs – lapu mēnesis, bet jūnijs – ziedu mēnesis. Vērojot, kas šoziem notiek mūsu zemītē, kad jau janvārī kokiem tek sula un plaukst lapas, bet puķes nebaidās uzziedēt, jāsāk uztraukties – kur pazudusi ziema un ko par to saka Latvijas zemkopji? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja arī “Rīgas Apriņķa Avīze”.

Šoziem, ja to var nosaukt par ziemu, esam pieraduši pie ziņām par ne pārāk pierastām dabas parādībām – par nelaikā uzziedējušām sakurām, sniegpulkstenītēm un prīmulām, mežos zaļojošām papardēm un pirmajām gailenēm, kā arī par gājputnu pāragru atgriešanos. Meteorologi konstatējuši, ka ziemas Latvijā kļuvušas par vidēji gandrīz pusotru grādu siltākas un vismaz nedēļu īsākas, savukārt vasaras – par vidēji 11 dienām garākas un 0,3 grādiem siltākas. Tiek prognozēts, ka šādas tendences tikai turpināsies. Jau šā gadsimta beigās ziemas būšot aptuveni divas reizes īsākas nekā mūsdienās un vidējā gaisa temperatūra to laikā būšot tikai nedaudz zem 0 grādu. Ko par neierasti silto ziemas periodu domā mūsu zemkopji, un kā tas var ietekmēt gaidāmo ražu?

Raža būs laba, ja neuznāks sals un nebūs biezas sniega segas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības zinātniskā institūta direktors un vadošais pētnieks Jānis Vigovskis, runājot par situāciju ar ziemāju sējumiem, pauž: “Kamēr pieturas šādi laika apstākļi, ziemājiem nekas nekait. Tie pat pamazām aug, nostiprinās, bet ir lielas bažas par to, kā būs vēlāk. Pirmkārt, jāuztraucas par rapsi, jo tam šobrīd izveidojusies pārāk liela virszemes masa. Ja uzsnigs un uz nesasalušas zemes izveidosies bieza sniega sega, rapsis var izsust vai arī to skars slimības. Ja būs kailsals zem -15 grādiem, tas var izsalt. Rapsis šajā ziņā ir jutīgākais, tālāk seko kvieši, kas tomēr ir izturīgāki. Kviešiem biezas sniega segas un kailsala dēļ var būt līdzīgas problēmas, bet problēmas var sākties, ja termometra stabiņš noslīdēs zem -18 grādiem.”

Ļoti slikti esot arī tas, ka jau sāk mosties ogulāji un augļu koki, riešot pumpurus. Sevišķi tas attiecas uz aprikozēm, plūmēm, ķiršiem, kas var apsalt, kā tas notika pagājušajā gadā. Šādos salīdzinoši pavasarīgos laika apstākļos sāk augt arī ziemas sīpoli un sīpolpuķes, kas, ievērojami pazeminoties gaisa temperatūrai, var nosalt un aiziet bojā. Ja zeme nesasals, viss būs labi. “Ja tikpat maiga kā tagad būs visa ziema, nekas ļauns nenotiks,” vadošais pētnieks pieļauj arī labvēlīgu notikumu attīstības gaitu. Jautāts, vai atceras laika apstākļu ziņā līdzīgu ziemu, Vigovskis atzina, ka neatminas gan, kad gada aukstākajā gadalaikā tik ilgi nebūtu sniega un ziema būtībā tā arī nemaz neiestājas. “Vienmēr ir bijis vai nu sals, vai arī sniegs – vismaz kaut kas no ziemas. Tā kā šogad, kad ziemas faktiski nav, vēl nav bijis,” secina Zemkopības zinātniskā institūta direktors.

“Vēl viens apstāklis, kas lauksaimniekiem ne visai patīk, ir tas, ka šādā siltā ziemā ļoti labi jūtas kaitēkļi un visādi kukaiņi, arī slimības, piemēram, miltrasa, saglabājas vairāk,” stāsta Vigovskis, piebilstot – tas, ka zeme nav bijusi sasalusi, nav labi. Tādos laika apstākļos, kādi ir šoziem, lietus zemi nepārtraukti blīvē un padara ķepīgu. Ja uznāktu sals, tas zemi burtiski uzirdinātu, bet pretējā gadījumā to grūtāk būs apstrādāt. Šobrīd augu saknēm trūkst gaisa, ūdens daudzviet uzkrājas virszemē, kur stāv lielās peļķēs, bet augiem tas nav labi – ziemāji var pat aiziet bojā. Šī problēma sevišķi raksturīga bija rudenim.

Ziemāji šobrīd jūtas labi, Ķekavā stāda ķiplokus

Ikšķiles novadā jau daudzus gadus ar labības audzēšanu nodarbojas zemnieku saimniecība “Lauciņi”, kas apstrādā 700–800 hektārus zemes. “Lauciņu” īpašnieks Ainārs Stiliņš, jautāts, kā, viņaprāt, pārziemos ziemāju sējumi, teic: “Scenāriji var būt dažādi, jo pēc kalendāra vēl jau nav pagājusi ne puse ziemas, bet pēc laika apstākļiem vēl ir rudens. Ja rudens noturēsies tāds, kāds tas ir šobrīd, līdz pat aprīlim, tad būs ļoti labi! Tad mums ziema būs bijusi tāda pati kā Anglijā vai Francijas ziemeļos, bet tas nav nekas slikts. Vistrākāk būs tad, ja tomēr uznāks kailsals – tad rezultāts var būt samērā bēdīgs. Patlaban gan tā situācija ar laika apstākļiem ir tāda, ka mēs vēl neko nevaram prognzēt, vai būs labi vai slikti.”

Ar ziemāju sējumiem pagaidām nekas slikts nenotiekot. Ja vidējā gaisa temperatūra nav augstāka par +5 grādiem, kviešu asniem veģetācija nenotiek, tie tikai elpo. Ja vairāk spīdēs saule un gaisa temperatūra paaugstināsies, asni sāks veģetēt. Zeme gan vēl ir vēsa, tāpēc tā nenotiek. Kā pastāstīja zemnieks, viņa “Lauciņos” ar ziemājiem rudenī tika apsēti teju 500 hektāri zemes. “Rudens bija labs, ziemāju sēšanu varējām sākt laikus, un tā mēs arī darījām. Par to, vai sējumi pārziemos labi vai slikti, pagaidām neko nevaram teikt, viss ir Dieva rokās. Jāgaida…” teic A. Stiliņš.

Jautāts, vai ziemāji nav izslīkuši, “Lauciņu” saimnieks neslēpa, ka dažviet ir arī tāda problēma, bet tas saistīts ar meliorācijas sistēmas defektiem. Ņemot vērā to, ka laikapstākļi šoziem tam piemēroti, tiekot arī tīrītas iztekas un meliorācijas grāvji. Protams, tas iespējams tikai tajos laukos, kur zeme nav pārāk izmirkusi. “Mēs atrodamies salīdzinoši ļoti sausā reģionā, te ir pavisam citādi nekā, piemēram, Kurzemes pusē vai Vidzemes augstienē, kur pat nokrišņu daudzums ir krietni lielāks. Latvija nav nemaz tik liela, bet atšķirība tomēr ir ļoti krasa,” secina lauksaimnieks. Jautāts, vai, turpinoties šādiem laikapstākļiem, kādi tie ir šobrīd, Latvijā gada laikā nebūs iespējams iegūt pat divas ražas, Ainārs Stiliņš tādu variantu noraida, tajā pašā laikā pieļaujot, ka raža, pateicoties garākam veģetācijas periodam, būs lielāka.

Ķekavas novadā ar dārzeņu, augļu, ziedu un ogu audzēšanu nodarbojas SIA “Flourishing”. Uzņēmuma valdes locekle Līga Mangule, jautāta, kā pārziemo zemeņu stādījumi, atzina, ka precīzi pateikt nevarēs, jo kādu laiku nav bijusi apskatīt laukus. Viens gan esot skaidrs pat bez skatīšanās – zemeņu lapas maltītes dažādošanai labprāt izvēlas stirnas un zaķi. Tā kā šie meža dzīvnieki šobrīd ir ļoti savairojušies, zemeņu audzētājiem tie nodara milzīgu kaitējumu. Ja uznāktu kailsals vai uzsnigtu bieza sniega sega, ogulājiem nekas īpaši slikts nenotiktu. Protams, ziemas laikā lielākā daļa dārzeņu atrodas pagrabos, bet zemkopei bija ko pastāstīt par ķiplokiem: “Ķiplokus mēs vēl šodien [17. janvārī, – aut.] stādījām. Parasti ziemas ķiplokus stāda vēlā rudenī, bet šoreiz sanāca citādi. Redzot, ka visu pagājušā gada ražu iztirgot neizdosies, bet zeme ir vaļā, ķiplokus sadaivojām un divās dienās apstādījām gandrīz 0,3 hektārus. Ķiplokam zemē ir tikai kaut nedaudz jāiesakņojas, tā ka – viss notiek!” Kā atzīst Mangule, nekad agrāk janvārī ķiplokus viņa neesot stādījusi. Saimniecībā aug arī cidonijas, bet tās laika apstākļi īpaši neietekmējot.

Botāniskā dārza augi jūtas kā marta vidū, Sidgundā tecina kļavu sulu

Skaidrs, ka neierastie laikapstākļi kaut kādā ziņā ietekmē arī tos neskaitāmos augus, kas tiek kopti un loloti Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Lūk, kādu atbildi “Rīgas Apriņķa Avīzei” sagatavoja Botāniskā dārza Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Ginta Jakštāne: “Konsultējos ar Nacionālā botāniskā dārza vadošo dārzkopības speciālisti Ilmu Neretu, kura pastāstīja, ka šobrīd nekādas traģēdijas nav, lai gan mūsu augi jau jūtas un izskatās kā marta vidū. Apstādināt šo procesu gan nav iespējams. Kopumā situācija ir tāda, ka mitruma augiem ir par daudz, bet saules – par maz. Visgrūtāk ir agri ziedošajām sīpolpuķēm – tulpēm, mežlilijām un narcisēm. Pat agri ziedošās rozes, kurām jau plaukst pirmās lapiņas, var ciest, ja uznāks kailsals. Tad var apsalt to dzinumi, lapas un pumpuri. Dabā jau iestājies pavasaris. Ja tomēr sāksies sals, tiks traucēta normāla augu augšana – būs kroplāki ziedi, izmainīts augums un dažādas novirzes no normas. Mājas apstākļos dārza augiem var uzbērt sauso materiālu – skaidas vai kūdru  – vai piesegt tos ar egļu zariem. Šī ziema ir pārbaudījums visiem dārzkopjiem. Siltākā ziema, kāda līdz šim bijusi... Gaidām, kādas prognozes būs februārī un martā, tad arī zināsim, kā rīkoties.”

Sidgundietis Valters Odziņš sulu no savām kļavām sācis iegūt tikai [tā šogad jāsaka, – aut.] pagājušajā nedēļā. “Sula tomēr tek samērā slikti. Mēs to skaidrojam ar to, ka nav bijis īsta sala, bet aktīvākā kļavu sulas tecēšana parasti tomēr ir pēc tā,” pieredzē dalās Odziņš. Iegūtā sula esot salda, tiesa, ne tik garšīga kā pagājušajā gadā. Arī pērn sidgundietis kļavu sulu sācis tecināt samērā agri – jau februārī. Tad tā bijusi izteikti salda un ļoti garšīga. Toreiz sulu sācis iegūt, kad bija bijušas dažas atkušņa dienas, un turpinājis līdz pat aprīļa beigām, turklāt arī tecējis ļoti daudz. Pagājušajā nedēļā nakts laikā no viena urbuma pietecējuši apmēram pieci litri sulas, dienā, ja gaisa temperatūra ir augstāka, sula tek labāk. Kopumā diennakts laikā no viena urbuma varot iegūt 10–15 litrus gardā dzēriena. “Nav tik labi kā pagājušajā gadā, tecinot jau pavasarī, ja salīdzina. Tad pieci litri pietecēja jau stundas laikā. Siltākā laikā kļavu sulas tek daudz vairāk,” atzina V. Odziņš.

Laika vērotājs Bukšs prognozē ļoti īsu ziemu

“Jā, kļavām sula tek un lazdas zied. Tas, ka zied lazdas, nozīmē, ka fenoloģiskais pavasaris jau ir sācies. Pēc maniem iepriekšējo gadu novērojumiem, lazdas ziedēt sāka tikai ap 20. februāri, bet šoreiz vairāk nekā mēnesi agrāk,” sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” pastāstīja Vilis Bukšs. Kā salīdzina laika vērotājs, šī ziema ļoti atgādinot ziemu pirms 13 gadiem. Toreiz tikai pēc 23. janvāra nedaudz uzsala un bija arī sniegs, bet pēc tam jau marta vidū viss liecināja par ļoti strauju pavasari – marta beigās gaisa temperatūra sasniedza pat +18 grādus. Toties Lieldienās, kas bija 8. aprīlī, uznāca sniegputenis. Līdzīgs scenārijs varētu būs arī šogad, tikai izskatās, ka ziema būs vēl īsāka. Ja toreiz tā turpinājās kādu pusotru mēnesi, šogad vispār varētu ilgt tikai kādu mēnesi – februārī un martā. “Nekādi lielie sali nerādās, jo tomēr daba jau ir pamodusies. Zalktene mežiņā tagad vēl vairāk sākusi ziedēt un dara to kopš 18. novembra – divus mēnešus jau. Nerunājot nemaz par to, ka kurmji rok uz nebēdu, bet, kad kurmji rok, tas nozīmē, ka pavasaris varētu būt sauss un turpinājumā arī vasara varētu būt sausa,” prognozē Vilis Bukšs, atgādinot, ka šonedēļ jāvēro dienas. Ja šonedēļ laika apstākļi pārsvarā būs bez lieliem nokrišņiem, arī vasara būšot samērā sausa un ar pērkona negaisiem.

“Viss rāda uz to, ka, nemaz nerunājot par bargu ziemu, nekāda nopietnā ziema jau vairs nebūs. Daba tomēr zina, ko dara. Daba nekad nav izspēlējusi tā, ka pasteidzas – piemēram, jau atver ziediņus –, bet pēc tam pati visu noposta,” atklāj Bukšs. Labs piemēr tam esot vizbulītes. Laika vērotājs novērojis baltās vizbulītes ziedam jau kopš oktobra beigām, bet kopš 8. decembra ziedot arī zilās vizbulītes un raisot jaunos pumpuriņus. Tas viss liecina par ļoti agru pavasari, kas būs ievilcies, var teikt, jau kopš rudens, ziemai atstājot tik vien kā nosaukumu.

“Tāda ir tā realitāte – mēs dzīvojam nepārtrauktā pārmaiņu procesā, mums tam vienkārši jāseko līdzi,” sarunas noslēgumā rezumē laika vērotājs. Runājot par gaidāmo ražu, V. Bukšs ir optimistisks, uzsverot, ka ziemāji jūtas ļoti labi. Ja neiestāsies sējumiem sevišķi nelabvēlīgi laika apstākļi, ražu var gaidīt bagātīgu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.