Menu
 

"Getliņi EKO": jauns plāns, jauni izaicinājumi Apriņķis.lv

  • Autors:  Arnis Švānfelds
Foto - “Getliņi EKO” Foto - “Getliņi EKO”

Atkritumu apsaimniekošanas nozare pašreiz ir viena no dinamiskākajām nozarēm, kas sevišķi aktīvi attīstās un ievieš jaunas tehnoloģijas. To virza Eiropas Savienības līmenī izvirzītie mērķi atkritumu apsaimniekošanā. Vienkāršoti apkopojot, atkritumi pēc iespējas vairāk jāatgriež apritē kā materiāli vai enerģija un pēc iespējas mazāk jānoglabā cieto sadzīves atkritumu poligonos. Piecpadsmit gadu laikā ir jāpanāk, ka poligonos apglabā ne vairāk par desmit procentiem no radītā. Salīdzinājumam: 2019. gadā Latvijā apglabāti 64 procenti atkritumu.

Eiropas Savienības likumdošana un prasības Latvijā tiek ieviestas ar vietējiem plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem. Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēma, ieskaitot sadzīves atkritumus, aptver atkritumu plūsmas, kuras kopā veido apmēram 1,8 miljonus tonnu atkritumu gadā.

Dzīve pēc plāna

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē šis gads ir sācies ar nozīmīga dokumenta – “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam” – apstiprināšanu. Šis plāns secīgi turpina iepriekšējo, 2013.–2020. gada plānošanas dokumentu. Plāns meklē risinājumus nozares attīstībai, lai varētu sasniegt izvirzītos mērķus. Valstiski citu variantu, kā palielināt sadzīves atkritumu pārstrādi, nav. Dzīvot zaļāk ir Eiropas Savienības valstu kopējā apņemšanās, un, nesasniedzot mērķus, var iedzīvoties sodos, turklāt risinājumiem jābūt atbilstošiem, lai varētu pretendēt uz atbalstu Eiropas Savienības finansējuma veidā.

Sadzīves atkritumu poligonu tālāka modernizēšana pieprasa ieviest atkritumu pārstrādes kompleksus – sarežģītas un modernas tehnoloģijas, kas prot atpazīt, šķirot un pārstrādāt atkritumus. Spēkā ir mēroga ekonomija – ja tie neapstrādā pietiekami lielu atkritumu apjomu, tie neatmaksājas, vai, skatoties no otras puses, atkritumu radītājiem, kas ir gan uzņēmumi, gan privātpersonas, ir jāmaksā vairāk. Tāpēc Latvijā jābūt optimālam skaitam lielu, modernu poligonu. Pašreiz strādā desmit lielie poligoni. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā pēc situācijas analīzes definēts, ka jāsamazina pašreizējais poligonu skaits. Patlaban notiek diskusijas, cik poligoniem jāpaliek, un galējais lēmums Ministru kabinetam jāpieņem šā gada maijā.

Poligonu skaits samazināsies, atkritumu daudzums ne

Atkritumi ir patērētāju sabiedrības dzīvesveida un ikdienas komforta sastāvdaļa, to daudzums korelē ar sabiedrības turību. Lai gan vēlams panākt atkritumu daudzuma samazinājumu, tuvākajā nākotnē kritums nav prognozējams, sevišķi, ņemot vērā to, ka pēc atkritumu daudzuma uz vienu iedzīvotāju Latvija ievērojami atpaliek no turīgākām “vecās Eiropas” valstīm. Kopš padomju laikiem ir iets uz mazāku skaitu, bet vides prasībām aizvien nekaitīgāku sadzīves atkritumu poligonu izmantošanu, kuru ietekme uz vidi tiek samazināta, izmantojot aizvien jaunas tehnoloģijas.

Cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” ir lielākais šāda veida poligons Baltijā. Sagaidāms, ka, poligonu skaitu samazinot, uz palikušajiem būs jāved atkritumi no reģioniem, kurus apkalpoja slēgtie. Lai gan “Getliņu” poligona garais mūžs (skatot pēc aizpildījuma) noteikti ir beigu posmā, tomēr, pateicoties ieviestajai atkritumu pārstrādei, tas pildās daudz lēnāk nekā iepriekš. Turklāt tiek pārstrādāti pat iepriekšējos gados noglabātie atkritumi, izšķirojot no tiem izmantojamo un mazāko daļu noglabājot atpakaļ. Tādējādi poligona darba mūža beigas tiek aizvien attālinātas.

“Getliņi EKO” administratīvais un infrastruktūras direktors Guntis Kampe stāsta, ka aizvien ir brīvas atkritumu noglabāšanas šūnas, kurās var un varēs noglabāt: ““Getliņos” ir pietiekami vietas, lai pieņemtu atkritumus. Protams, šis laiks ir izaicinājumiem bagāts, un pastāvīgi domājam par papildu iespējām pārstrādāt.”

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes izaicinājumi

Varētu jautāt, kāpēc šī faktiski dabīgā atkritumu veida šķirošana un pārstrāde ir tik būtiska. Pārtikas atkritumi, lapas un līdzīgi atkritumi taču sadalītos paši. Pirmais iemesls ir tas, ka nenošķiroti bioloģiskie atkritumi kopējā masā saslapina, saķepina un sabojā citus atkritumus, neļaujot tos sašķirot un tālāk izmantot atgriešanai apritē. Tādējādi šis stāsts ir vairāk nekā tikai par bioloģiskajiem atkritumiem. Otrkārt, sadaloties atklātā vidē, bioloģiskie atkritumi izdala atmosfērā gan siltumnīcefekta, gan citas gāzes, kuras savāktas varētu izmantot lietderīgi, pārvēršot enerģijā.

Līdz šim bioloģisko atkritumu pārstrādi “Getliņu” poligonā nodrošina tam speciāli paredzētā vietā – bioreaktorā, kas ir īpaši izbūvēta inženiertehniska būve, kurā tiek nodrošināti optimāli temperatūras un mitruma apstākļi, lai notiktu organisko vielu sadalīšanās un biogāzes ražošana. Biogāze savukārt ļauj atgriezt apritē šajā atkritumu veidā ieslēpto enerģiju, jo ar biogāzes palīdzību ražo elektrību un apsilda siltumnīcas, kur audzē Latvijas tirgū pircēju novērtētos tomātus, gurķus un ziedus. Tomēr līdz šim izmantotais tehnoloģiskais cikls ir ļoti garš – līdz 15 gadiem.

Jauni laiki, jauna tehnoloģija

2020.gadā “Getliņi EKO” svinēja spāru svētkus bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksam. Šī projekta investīcijas sasniedz 40 miljonus eiro, un jaunais komplekss darbu uzsāk jau aprīlī. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir liela kopējo atkritumu daļa, kas jāatgriež apritē. Poligona kompleksa teritorijā izbūvēti 32 tuneļi, un katrā no tiem izvietojamas 550 tonnas bioloģisko atkritumu. Guntis Kampe skaidro: “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes komplekss ir loģisks poligona “Getliņi” solis aprites ekonomikas virzienā. Gada laikā kompleksā tiks pārstrādāti aptuveni 125 tūkstoši tonnu bioloģisko atkritumu.”

Lai tehnoloģija darbotos, pēc tuneļa aizpildīšanas ar bioloģiskajiem atkritumiem tas tiks hermētiski noslēgts. Trīs līdz četras nedēļas noslēgtie atkritumi tiek laistīti ar perkolātu – šķidrumu ar augstu organisko vielu koncentrāciju –, kā rezultātā tie saplok, sadaloties organiskajām vielām. Sadalījušās vielas tiek aizsūknētas uz reaktoriem, kur notiek gāzes ražošana. Kad pirmā posma pārstrāde noslēgusies, tuneļos tiek pievadīts gaiss un sākas trīs līdz četras nedēļas ilgs kompostēšanas process, kura laikā temperatūra tuneļos sasniedz pat 75°C, nodrošinot baktēriju un sēnīšu iznīcināšanu biomasā.

Svarīgi minēt, ka no tuneļiem izsūknētais gaiss tiek attīrīts biofiltros, kur notiek smaku noārdīšana. Tas nozīmē, ka ne poligonā “Getliņi” strādājošie, ne apkārtējie iedzīvotāji papildu smakas, kas var radīt neērtības, nejutīs. Pēc pārstrādes tunelī komposts tiek nogādāts šķirošanas iekārtā, kur no tā tiek atdalīti piemaisījumi – plastmasa, stikls un metāls. Nošķirotais komposts pēc kvalitātes pārbaudes tiek atgriezts apritē kā otrreizējā izejviela. Augstas kvalitātes kompostu var izmantot dārzkopībā, zemākas kvalitātes kompostu, piemēram, ceļmalu apzaļumošanā.

Guntis Kampe jūtas gandarīts: “Šī kompleksa darbība turpmāk nodrošinās noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos. Izmantojot veco tehnoloģiju, bioloģisko atkritumu pārstrāde tam speciāli paredzētā vietā ilga 15 un vairāk gadu, taču jaunajā kompleksā to pašu procesu varēsim nodrošināt divu mēnešu laikā.” Tādējādi pēc pirmā tuneļa uzpildīšanas un atkritumu pārstrādes cikla pabeigšanas pirmo komposta produkciju varēs nodot klientiem jau 2021. gada jūlijā.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana un vākšana – valstiska mēroga jautājums

Kopējā sistēmā sava nozīmīga loma ir visām iesaistītajām pusēm – sākot ar katru pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju un turpinot ar ministrijām, poligonu operatoriem līdz pat katram iedzīvotājam. Ja kāds no posmiem ir vājš vai pienācīgi nestrādā, tas ietekmē visu sistēmu.

Guntis Kampe skaidro: “Sākotnēji obligāta dalīta bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšana visā Latvijā tika paredzēta no 2021. gada 1. janvāra. Tā kā drīz “Getliņos” iedarbināsim bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtu, šāda sistēma ir izveidota Pierīgas pašvaldībās, bet pārējiem reģioniem sistēmas obligāta ieviešana ir atlikta līdz 2023. gadam. Tomēr presē lasāms, ka jau šobrīd atsevišķas pašvaldības veic pilotprojektus un izstrādā plānus labākās sistēmas izveidošanai tieši savai pašvaldībai. Pašreiz vērojams, ka gan zaļās kustības pārstāvji, gan atkritumu apsaimniekotāji šo jautājumu sabiedrībā ir uzsākuši aktīvi komunicēt. Tas patiešām ir būtiski, jo bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana ir iespējama tikai gadījumā, ja katram sabiedrības dalībniekam būs pilnībā skaidrs – kā šķirot, ko un kurā konteinerā drīkst vai nedrīkst ievietot.

Protams, svarīgs moments, es pat teiktu – noteicošs, ir šķirošanas ērtība, proti, vai ir pārdomāts, kur es šķirošu mājās un cik tālu būs bioloģiski noārdāmo atkritumu konteiners. Arī šī jautājuma risinājumi un atbildīgās puses ir noteikti apstiprinātajā Atkritumu apsaimniekošanas plānā 2021.–2028. gadam. Prioritāri atbildības slogs guļas uz pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem.”

Vides izglītība – kopējs pienākums

Uzņēmums “Getliņi EKO” šajā sistēmā ir noslēdzošais posms, kam jāpieņem šķirošanai un noglabāšanai tos atkritumus, kurus sabiedrība ir vai nav pratusi sašķirot, vai arī sašķirojusi pēc savas izpratnes.

“Ņemot vērā mūsu jaunā bioloģisko atkritumu kompleksa darbības principu, esam īpaši ieinteresēti pareizu šķirošanas paradumu veicināšanā, un arī no savas puses komunicējam ar sabiedrību – organizējam un vadām izglītojošas ekskursijas, kā arī esam aktīvi sociālajos tīklos. Taču, kā jau minēju, pamats – jaunu paradumu apgūšana un iedzīvināšana – ir pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pusē,” teic Guntis Kampe.

Desmitā tiesa – īsts izaicinājums

Eiropas Savienības direktīvas prasības paredz mērķi 2035. gadā poligonos noglabāt ne vairāk kā desmito daļu no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Guntis Kampe vērš uzmanību uz plānoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu: “Valsts plānā redzam, ka pārstrādāto atkritumu daudzums no radītā uz 2035. gadā plānojams 65 procentu apjomā, savukārt apglabātais atkritumu daudzums poligonos no radītā nedrīkst pārsniegt 10 procentus. Jautājums ir, kur jāpaliek atlikušajiem 25 procentiem? Poligona “Getliņi” gadījumā tie ir aptuveni 75 000 tonnu, kas netiks pārstrādātas, – tā ir atkritumu daļa, kas ar pašreizējām tehnoloģijām nav pārstrādājami vai atgriežami apritē un faktiski ir noglabājami poligonos. Tomēr no šiem atkritumiem ir iegūstama enerģija.

Risinājums var būt šādu atkritumu sadedzināšana modernās iekārtās, kā tas tiek darīts daudzās Eiropas Savienības un pasaules valstīs. Piemēram, Dānijā un Zviedrijā sevišķi plaši tiek izmantotas šādas iekārtas, kas ražo elektrību, un to radītais siltums tiek izmantots mājokļu apsildīšanai. Valsts Atkritumu apsaimniekošanas plāns pieļauj un paredz atkritumu sadedzināšanas iekārtas būvniecību, papildus paredzot ietekmes uz vidi novērtējumu, kura ietvaros tiek izvērtēta šo iekārtu ietekme uz vidi, atkritumu sadedzināšanas tehnoloģiskie risinājumi un to alternatīvas.

Rezumējot tas nozīmē, ka iedzīvotājiem – arī tiem, kas dzīvo un strādā šādas iekārtas tuvumā, – nav jāsaskaras ar papildu neērtībām, jo apkārtējā vide netiks skarta un iekārtas tehnoloģiskie risinājumi nodrošinās nepieciešamos procesus vides saudzēšanai.”

Protams, vienmēr var domāt un ir jādomā par visu atkritumu pārstrādi, taču ir atkritumi, kurus šobrīd nav iespējams pārstrādāt. Liela daļa sabiedrības nav gatava mainīt ieradumus un lietot noteiktu produktu alternatīvas, kā arī daudzas no tām varbūt ir neērtas lietošanā vai ir dārgas.

Atkritumu apsaimniekošanas nozarei būs intensīvi jāstrādā, lai saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem modernizētu visu nozari, ieskaitot savākšanu, šķirošanu, transportēšanu, pārstrādi un noglabāšanu. Un izmaiņas nebūs iespējamas bez ieradumu maiņas jau atsevišķu cilvēku un mājsaimniecību līmenī.

Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Getliņi EKO”

Multimediji

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.