Logo
Drukāt šo lapu

Ko dod atkritumu šķirošana

Ko dod atkritumu šķirošana arhīvs

Nevajag klausīties baumās, ka visi šķirotie atkritumi tik un tā nonāk atkritumu poligonā un no šķirošanas nav nekādas jēgas. Atkritumu apsaimniekotāji gan atzīst, ka reizēm vienā mašīnā nonāk tiklab papīra, kā plastmasu konteineru saturs, taču, nonācis galapunktā, tas atkal tiek rūpīgi pāršķirots. Taču nekad kopā ar stikla, papīra vai plastmasu konteineru saturu netiek jaukti nešķirotie atkritumi.

Nav taisnība arī tiem, kuri teic, ka atkritumu šķirošana tik un tā neglābs pasauli no ekoloģiskām ķibelēm. Glābs gan, ja tiks taupīti dabas resursi – koksne, nafta, metāla rūdas, ūdens – un dabā nenonāks nepārstrādāti atkritumi.

Piemēram, ik gadu Latvijā tiek saražoti vairāk nekā 700 tūkstoši tonnu atkritumu. Aptuveni 70% no tiem būtu iespējams pārstrādāt, ja tie tiktu sašķiroti. Galvenais ieguvums no šķirošanas – tiek samazināts kopējo noglabājamo atkritumu daudzums, kas uz visiem laikiem nonāk atkritumu poligonā.

Cits ieguvums, ko tiešāk izjūt iedzīvotāji, ir naudas ietaupījums. Iedzīvotāji, slēdzot līgumu ar pašvaldību vai atkritumu apsaimniekotāju, var vienoties par minimālo nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu.

Vēl viena iespēja, kā pašvaldības risina šo jautājumu, ir iegādāties priekšapmaksas atkritumu maisus, ja attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu ir paredzēta šāda iespēja. Tādā veidā iedzīvotājs jau ir samaksājis par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un vienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu pēc pieprasījuma vai pats nogādā atkritumu maisus atkritumu apsaimniekotāja noteiktās vietās.

Šķirojot, protams, nešķiroto atkritumu masa samazinās, līdz ar to retāk būs nepieciešams tos izvest. Tiek lēsts, ka mājsaimniecības, kas šķiro atkritumus, maksā par atkritumu apsaimniekošanu vidēji par 15% mazāk nekā tās, kuras atkritumus nešķiro.

Treškārt, ietaupās dabas resursi. Jau pieminējām to metālu daudzumu, ko var atgūt no vienas tonnas bateriju. Taču, piemēram, celulozi var pārstrādāt pat septiņas reizes. Savukārt, lai iegūtu vienu tonnu papīra, ir jānocērt 14 priedes, kas augušas vismaz 60 gadu.

Stikls, no kā izgatavotas pudeles un burciņas, tiek uzskatīts ar bezgalīgi pārstrādājamu materiālu. Pārstrādāts stikls saglabā tādas pašas īpašības, kādas ir jaunam stiklam. Viena tonna otrreizējo stikla izejvielu ietaupa vienu tonnu kvarca smilšu un 250 kg kalcinētās sodas. Ietaupās arī elektroenerģija, jo stikla kausēšanai nav nepieciešama tik augsta temperatūra kā kvarca smilšu pārvēršana stiklā.

PET pudeles tika patentētas tikai 1973. gadā, bet pašlaik tās sekmīgi konkurē ar stikla pudelēm. Latvijā PET pudeles un polietilēna plēves pārstrādā fabrikās Olainē un Jelgavā. Pārstrādes laikā no PET pudelēm un plēvēm iegūst plastmasas pārslas, no pārslām granulas, ko tālāk var izmantot gan jaunu PET pudeļu, gan izturīgu plastmasas trauku un pat apģērba ražošanai, kā arī iestrādāt celtniecības materiālos. Šajā gadījumā tiek ietaupīta nafta.

Lieli mērķi
Ja ielūkojamies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā, tur atrodam atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.–2020. gadam, kur ir noteikti šādi mērķi:

1) novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma ievērojamu samazināšanu, izmantojot maksimāli visas labākās pieejamās atkritumu rašanās novēršanas iespējas un labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, palielinot resursu izmantošanas efektivitāti un veicinot ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības modeļa attīstību;

2) nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu;

3) nodrošināt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši, izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā veidā (piemēram, komposts) un ka atkritumi tiek pārstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietai;

4) nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā.

Kopumā valsts līdz 2020. gadam apņēmusies uz pusi samazināt apglabājamo, tātad nešķiroto, atkritumu daudzumu; pamatā tam būs mūsu pašu prasmes un interese tikt galā ar it kā neizbēgamo atkritumu kilogramu pieaugumu. Tas atbilst arī paradumiem, ko gatavas ievērot pārējās Eiropas Savienības valstis.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2018