Menu

"Getliņi eko": Atkritumu pārstādes apmēru palielināšana mudinās sabiedrību šķirot atkritumus apzinīgāk un rūpīgāk

"Getliņi eko": Atkritumu pārstādes apmēru palielināšana mudinās sabiedrību šķirot atkritumus apzinīgāk un rūpīgāk arhīvs

Eiropas Savienības (ES) prasība arvien vairāk samazināt radīto atkritumu apmēru, palielināt atkritumu pārstrādi un nodrošināt arvien mazāku poligonos noglabājamo atkritumu apmēru, mudinās sabiedrību šķirot atkritumus apzinīgāk un rūpīgāk, aģentūrai LETA sacīja vides apsaimniekotāja "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Savukārt ES prasība ietekmēs investīcijas nozari - tehnoloģijas nodrošinātāji palielinās pakalpojuma cenu un atstās ietekmi uz tarifu.

Vienlaikus Stirāns atzīmēja, ka neatkarīgi no tā, ko nozare domā, ir jāpieņem, ka mūsdienu sabiedrība attīstās un virzās uz arvien videi draudzīgāku un saprātīgāku domāšanu. "Bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvara samazināšana sadzīves atkritumos un to pārstrāde ir tikai daļa no Latvijai un citām ES valstīm izvirzītajiem uzdevumiem," sacīja Stirāns.

"Getliņi eko" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijā bioloģiski noārdāmie atkritumi patlaban veido aptuveni 50% no visas sadzīves atkritumu masas. "Šie atkritumi mums poligonā ir ļoti noderīgi, jo ir izejmateriāls poligona gāzei un tālākai elektroenerģijas ražošanai," atzina Stirāns.

Tostarp viņš uzsvēra, ka "Getliņi eko" jau tagad efektīvi pārstrādā bioloģiski noārdāmos atkritumus, tomēr tehnoloģiskais process ir pārāk ilgs un neatbilst ES izpratnei par pārstrādi. "Pie mums no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem gala produktu - elektrību - var iegūt vairāku gadu laikā. ES prasība ir pārstrāde īsākā laika posmā, lai to uzskatītu par pārstrādi. Tāpēc patlaban esam procesā, lai izveidotu rūpnīcu ar atbilstošām iekārtām bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādei," teica Stirāns.

"Getliņi eko" valdes priekšsēdētājs atzīmēja - ja process norisināsies kā plānots, tad jau 2020.gadā vides apsaimniekotājs spēs pārstrādāt atkritumus atbilstoši ES prasībām un būs sasnieguši 2030.gada mērķus. Viņš papildināja, ka šāda projekta īstenošana prasīs lielas investīcija, bet daļu no tām segs ES fondi.

Kā ziņots, bioloģiski noārdāmie produkti un bioloģiskie atkritumi ir dažādas mizas, puvuši augļi un dārzeņi, kā arī pļauta zāle un bioplastmasa (materiāls, kas nākotnē aizvietos plastmasas maisiņus un spēs noārdīties).

Tāpat ziņots, ka, sākot no nākamā gada sadzīves atkritumu poligonos pakāpeniski būs jāsamazina bioloģiski noārdāmo un bioloģisko atkritumu īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos, paredz apstiprinātās izmaiņas "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumos."

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), no 2030.gadā sadzīves atkritumus uzskatīs par sagatavotiem apglabāšanai, ja bioloģiski noārdāmo un bioloģisko atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars tajos nepārsniegs 20%.

Lai poligonu apsaimniekotāji varētu pakāpeniski nodrošināt atbilstību šim kritērijam, pieņemtās izmaiņas paredz, ka bioloģiski noārdāmo un bioloģisko atkritumu īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laika posmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim nevarēs pārsniegt 40%, bet laika posmā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2030.gada 31.decembrim - 30% no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Proti, tiek noteikts maksimāli pieļaujamais šāda veida atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos.

Plānots, ka šīs prasības veicinās arī bioloģiski noārdāmo un bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas attīstību.

Ieviestās izmaiņas tiešā veidā ietekmēs 11 sadzīves atkritumu poligonu operatorus, 60 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantus, kuri nogādā atkritumu sadzīves atkritumu poligonos un 119 pašvaldības.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.