Menu
 

"Jūra visu gadu" – no pavasara reņģēm līdz zemledus taimiņiem (1.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
“Pavasara kuģošana Salacgrīvā” sākas aprīlī pie Tūrisma informācijas centra un tad pārceļas uz ostu, jahtām un pat kādu senatnīgu burinieku. Foto – Ilga Tiesnese (fotostudija “Salacgrīva”) “Pavasara kuģošana Salacgrīvā” sākas aprīlī pie Tūrisma informācijas centra un tad pārceļas uz ostu, jahtām un pat kādu senatnīgu burinieku. Foto – Ilga Tiesnese (fotostudija “Salacgrīva”)

Kad sāk nākt pavasara reņģe, zemledus liešu licēji no taimiņu ķeršanas nadzīgi pārsviežas uz murdiem un stāvvadiem, jo mazā, dzīvelīgā siļķu dzimtas zivtele ir viņu galvenais iztikas avots. Pēdējos gados gan arī apaļais jūrasgrundulis arvien vairāk piepilda piekrastnieku laivas, tomēr to kā svešinieku saimnieces nav īpaši iecienījušas ne Kurzemes, ne Vidzemes krastā.

Par to, kā veicināt piekrastes dzīvotspēju ilgstoši un visa gada garumā, jau otro sezonu domā sadarbības projekta “Jūra visu gadu” dalībnieki, īstenojot aktivitātes, kas piejūras teritorijām veidotu reputāciju kā izcilām vietām dzīvošanai, strādāšanai un tūrismam no vastlāvjiem līdz Ziemassvētkiem, no pavasara reņģu laika līdz pirmajiem zemledus taimiņiem.

Apceļo Vidzemes piekrasti kopā ar Andri Buli

Piejūras dzīvesstila tūrisma veicināšanas projekta “Jūra visu gadu” mērķis ir popularizēt un ar praktiskām, kapacitāti stiprinošām aktivitātēm pierādīt, ka dzīve piekrastē ir aktīva visa gada garumā. Kā teicis leģendārais Edgars Liepiņš: “Vajag tik’ rakt!”

Projekta laikā tiek veicinātas piekrastes vietējo rīcības grupu aktivitātes teritoriju iedzīvotāju un uzņēmumu sadarbībā un savstarpējā atpazīstamībā. To finansē un atbalsta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, kas aktivitātēm līdz 2021. gada 31. decembrim bija paredzējis 96 280 eiro. Projektā iesaistījušās daudzas Latvijas piekrastes vietējās rīcības grupas: “Partnerība laukiem un jūrai”, “Jūrkante”, “Talsu rajona partnerība”, “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” un “Liepājas rajona partnerība”.

Interesanto un aizraujošo pasākumu virsvadību uzņēmusies biedrība “Jūras zeme”, un tās valdes priekšsēdētājs Āris Ādlers akcentē: “Piekraste ir bagāta ar dabas un kultūras mantojumu – nacionālā un starptautiskā mērogā zināmām vietām un objektiem. Īpašus tos padara cilvēki, kas tur saimnieko un rada produktus sev un tūristiem. Tomēr lielākajai daļai iedzīvotāju piekraste asociējas tikai ar vietu, kuru apmeklēt vasaras mēnešos. Tas rada nesamērīgu slodzi gan infrastruktūrai, gan tūrisma objektiem, gan pakalpojumiem ļoti īsā laika periodā. Lielā daļā gada infrastruktūra netiek izmantota un tūrisma pakalpojumu sniedzēji cieš no pieprasījuma trūkuma.”

Pagājušajā pavasarī projekta īstenošana aizsākās ar īpašu spēli, ļaujot apceļot un iepazīt Salacgrīvas novadu. Aplikācijā “Pavasara kuģošana Salacgrīvas novadā” interesenti tika aicināti lūkot atpazīstamus un mazāk zināmus dabas objektus, lai gūtu ieskatu gan novada vēsturē, gan mūsdienās. Kopā ar ģimeni vai draugiem pie Salacas un Vidzemes jūrmalā jauki tika pavadītas brīvdienas, un sociālajos tīklos par Salacgrīvas pusi savus sekotājus gada garumā regulāri uzrunāja novadnieks aktieris Andris Bulis.

Engurē interesentiem tika atvērtas jaunas dabas takas un maršruti, Carnikavā atdzima pagājušā gadsimta 30. gadu tradīcija – nēģu vilciens, Rojā un Kaltenē durvis vēra Reņģu ķēķis, bet Užavā kuplu dalībnieku skaitu pulcēja zivju tirgus. Un tā – līdz Ziemassvētku aktivitātēm Ziemupē, kas pēdējos gados popularitātes ziņā var sacensties ar Ziemassvētku vecīša dzimteni Somijas Lapzemē.

Reņģu ķēķis – vietējā kulinārā mantojuma daudzinājums Kaltenē

Rojas muzeja filiāle “Kaltenes klubs” šopavasar ieskandēja jauno reņģu zvejas sezonu līča Kurzemes krastā ar atraktīvu programmu trīs dienu garumā. Afišas vēstīja, ka Reņģu ķēķis vistiešāk ir saistīts ar vārdu “Roja”:

  • pabaROJA – saimnieces Dinas Čubas Reņģu ķēķī varēja pagaršot, mācīties pagatavot un iepazīt vietējo kulināro mantojumu;
  • meistaROJA – radošajā darbnīcā “Sienam jūrnieku mezglus” varēja apgūt mezglu siešanas knifus;
  • ievēROJA – bija apskatāma izstāde “Pazīstamākie zivju produkcijas ražotāji Rojas pusē”;
  • paskaidROJA – “Zilajā jūras klasē” par piekrastē mītošiem dzīvniekiem stāstīja dabas pētnieks Vilnis Skuja;
  • apgaROJA un staROJA – koncertu sniedza Ieva Akuratere, Matīss Akuraters un Leons Sējāns;
  • iekaROJA – aktīvākie varēja doties pārgājienā pa Kaltenes akmeņaino jūras krastu.

Pārgājienam bija arī savs īpašs stāsts – “Kas tik viss nav bijis Kaltenē”. Tā bija iespēja izstaigāt senās buru kuģu būves vietas, apskatīt seno kuģu būvētāju dzimtu mājas, zvejnieku sedumu un Kaltenes baznīcu, kuras kapsētā savulaik uzņemti kadri populārajai daudzsēriju mākslas filmai “Ilgais ceļš kāpās”, uzzināt gan par Miķeļa Lismenta celto mākslīgo zivju audzētavu jūrā, kas tika dēvēta par padomju laika lepnumu, līdz to sagrāva vētra, gan par Lieldienu salu, ko kādu brīdi apdzīvojis ekspremjers Māris Gailis, un to visu salīdzināt ar tagadējo apbūvi jūras krastā. Taku zinātājas un viedās Kaltenes vēstures pētnieces Gundegas Balodes stāsti aizrāva ikvienu klausītāju, ja tikai bija vēlme ieraudzīt, redzēt un saprast.

Taču visam pāri – reņģe, šī mazā, piekrastē mītošā zivtiņa, kas kopš sendienām ir iemīļots piejūriešu ēdiens gan ikdienas maltītēs, gan svētkos. Rojas saimnieču Gunas Kārklevalkas un Skaidrītes Kučānes gatavotie Kurzemes līča rietumkrasta reņģu ēdieni – reņģu bumbiņas, reņģu kotletes un sautētas reņģes pienā – bija Reņģu ķēķa nagla. Visi šie ēdieni tika gatavoti pēc Rojas galvenās saimnieces Dinas Čubas receptēm. Un tomēr – ko vēl var pagatavot no reņģēm? Te nu lieti talkā nāk pērn gada nogalē Salacgrīvā izdotā kuivižnieka Dzintra Kolāta “Reņģēdāju pavārgrāmata” ar 219 receptēm, no kurām dažas tiks atkal izmēģinātas dabā Reņģēdāju festivālā Salacas krastos 21. maijā.

Nobeigums sekos.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.