DAP starp šogad paveiktajiem darbiem izceļ "Dabas skaitīšanas" posmu un talkas biotopos

Viņa norādīja, ka "Dabas skaitīšana" ir vērienīgākais DAP līdz šim īstenotais projekts, kas paralēli dabas vērtību apzināšanai ir licis dažādām nozarēm diskutēt par dabas datu izmantošanu tautsaimniecības plānošanā.

DAP pārstāve arī uzsvēra, ka šogad 24 organizētajos reģionālajos semināros bija vērojams, ka zemju īpašnieki ir zinošāki un atsaucīgāki - semināros izskanēja pārdomāti jautājumi un veidojās konstruktīvs dialogs arī par sarežģījumiem, kas radušies pārpratumu, nezināšanas, datu bāžu nesakritības vai citu iemeslu dēļ.

Kā jaunievedumu Rēna pieminēja šogad kopā ar sadarbības partneriem sākto brīvprātīgā darba un dabas izziņas iniciatīvu "Daru labu dabai". Tika izveidota mājaslapa "www.darudabai.lv" un norisinājās vairāki desmiti biotopu apsaimniekošanas talku dabas vērtību saglabāšanai. Savukārt rudens pusē sadarbībā ar Pasaules dabas fondu likts pamats jaunai iniciatīvai ar nosaukumu "Ejot dabā - ko atnesi, to aiznes", aicinot mainīt domāšanas veidu un neatstāt atkritumus dabas takās un parkos. Plašāk par šo iniciatīvu var uzzināt DAP mājaslapā.

Noslēgumam šogad pietuvojās "Life+" projekts, kura laikā notika dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana trīs mitrāju teritorijās Ķemeru nacionālajā parkā, kuras savulaik ietekmējusi nosusināšana. Mainot ūdens līmeni Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, purvainos un staignāju mežos Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošajos mežos un palieņu pļavās, tika atjaunots iepriekš iztaisnotās Skudrupītes līkumotais tecējums, un upītes krastos atkal pletīsies palieņu pļavas.

Savukārt ar projektā "LIFE REstore" šogad notika unikāls eksperiments, izmēģinot līdz šim nebijušu veidu bijušo kūdras ieguves lauku dabiskošanā - Ķemeru Nacionālajā parkā degradētā teritorijā stādītas sfagnu sūnas un citi purva augi. Ar sfagnu sūnu stādīšanu aptuveni pushektāra platībā tiks eksperimentēts, vai šādā veidā iespējams atjaunot purvam raksturīgo veģetāciju pēc kūdras izstrādes.

Gada laikā DAP amatpersonas vairākos pasākumos un atsevišķās tikšanās reizēs tikās ar mežu īpašniekiem, lai meklētu kopsaucēju un veicinātu konstruktīvu dialogu par mežsaimniecības nozares nākotni. "Plaši izplatītais mīts, ka Latvijā ir ļoti apgrūtināta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, lai gan patiesībā pilnīgi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti tikai 3,3% no visām mežu platībām Latvijā," norādīja Rēna.

DAP pārstāve skaidroja, ka šī gada karstā un sausā vasara atstāja iespaidu arī uz norisēm dabā, gan krietni pazeminot ūdens līmeni upēs, gan arī palielinot ugunsbīstamību, kā rezultātā vairākās aizsargājamajās dabas teritorijās notika plaši ugunsgrēki, raisot gan diskusijas par mežu apsaimniekošanu aizsargājamās teritorijās un infrastruktūras uzturēšanu, gan arī iedzīvotāju atbildību un saudzīgu attieksmi.

Vispostošākais no ugunsgrēkiem izcēlās Valdgales pagastā dabas liegumā "Stiklu purvi". Rudens apsekojumi liecina, ka teritorija veiksmīgi atkopjas un tai nav vajadzīga cilvēka iejaukšanās. Pamazām teritorijā ienāk sugas, kurām uguns klātbūtne ir vitāli nepieciešama, piemēram, deguma krāšņvabole.

Runājot par turpmākajiem izaicinājumiem, DAP pārstāve skaidroja, ka 2017.gada nogalē un šī gada laikā sākusies 21 dabas aizsardzības plāna izstrāde, līdz ar to, viens no galvenajiem uzdevumiem turpmāko gadu laikā ir šo plānu izstrādi pabeigt, nosakot nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus, izdiskutējot un vienojoties par problēmu risinājumiem ar pašvaldībām un zemju īpašniekiem, kā arī, kur nepieciešams, izstrādājot priekšlikumus izmaiņām teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos.