Menu
 

LVĢMC: Šogad pavasara palu periodā lieli plūdu draudi nav gaidāmi

  • Autors:  Apriņķis.lv
Gauja pie Rāmkalniem. Foto – I.Latkovska, meteo.lv Gauja pie Rāmkalniem. Foto – I.Latkovska, meteo.lv

Šogad palu periodam prognozētie maksimālie ūdens līmeņi ir salīdzinoši zemi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati. Kurzemē un Zemgalē palu maksimālie līmeņi jau ir novēroti, un upju baseinos ūdens līmeņu režīms pavasara periodā būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma martā un aprīlī. Vidzemē un Latgalē palu process ir aizsācies, bet intensīvākā tā fāze gaidāma marta vidū.

2018.gads Latvijā bija sausākais un trešais siltākais gads novērojumu vēsturē un līdz ar to arī Latvijas upēs ilgstoši bija novērojams mazūdens periods. Ziemas sezonā galvenokārt atkušņu rezultātā upēs ledus veidošanās vairākkārt tika pārtraukta vai samazinājās tās intensitāte. Līdz ar to arī ledus biezums upēs šogad ir zem normas. Ledus sastrēgumi, kas upēs bija izveidojušies atkušņu periodos, lielākoties izskalojušies.

Šogad jau februāra vidū iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Visintensīvāk tas notika Latvijas rietumu un centrālajā daļā. Lielupes baseinā sniega sega praktiski ir nokususi, un ūdens līmeņa kāpumu, lai iesāktos ledus iešana, varētu izraisīt tikai nokrišņi. Pretējā gadījumā iespējamas tikai lokālas ledus sakustēšanās un, turpinoties atkusnim, ledus visdrīzāk kusīs uz vietas. Lielupē no Jelgavas līdz Slokai saglabājas ledus sega, pie Jelgavas tā ir nepilna. Ledus uzlūšanu Lielupes grīvā var veicināt ūdens līmeņa paaugstināšanās, ko izraisa vējuzplūdi.

Vidzemē un Latgalē, kur pavasarīgie laikapstākļi nebija tik stabili, vairākās upēs norisinājās ledus iešana un upju attīrīšanās no ledus. Lielākajā daļā Daugavas ledus sega saglabājas, bet daudzviet tā ir ar lāsmeņiem, piekrastes vaļumjoslām un atsevišķos posmos ledus jau ir notikusi lokāla ledus iešana. Arī Gaujā posmā augštece-Valmiera saglabājās ledus sega, vidustecē un lejtecē upe pārsvarā brīva no ledus. Aiviekstē un Pededzē saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem un piekrastes vaļumjoslām. Ogrē atsevišķos posmos ledus sega, dažviet upe brīva. Arī vairākas Daugavas baseina upes – Dubna, Laucesa, Oša, Rēzekne, Lielā Jugla, Mazā Jugla – brīvas no ledus LVĢMC novērojumu staciju posmos. Arī Vidzemes mazās upes novērojumu staciju posmos pārsvarā brīvas no ledus.

Šopavasar Latgales un Vidzemes upju baseinos daudzviet ledus kūst uz vietas, jo ūdens līmeņi ir zemi. Lielākā daļa upju jau ir daļēji brīvas no ledus.  Daugavā un Gaujā turpināsies lokālas ledus sakustēšanās, iešanas un vaļumu veidošanās, jo ledus šoziem daudzo atkušņu dēļ ir būtiski mainījis savu struktūru un ir izburbējis. Pēc pašreizējām prognozēm sagaidāms, ka upju attīrīšanās no ledus notiks marta otrajā un trešajā dekādē.

Šogad Daugavas baseinā palu notece veidojas pakāpeniski. Vispirms sniega sega kūst Daugavas baseina vidusdaļā un ledus iešana vispirms gaidāma vidusteces posmā. Daugavas baseina augšdaļā Krievijā ilgstošāk saglabāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi un tikai marta beigās iesāksies sniega segas straujāka kušana un noteces palielināšanās, kā arī ledus iešana.

Maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā.

Šogad prognozētie maksimālie ūdens līmeņi ir salīdzinoši zemi – to vērtības ir zemākas par teorētiski aprēķinātajiem ūdens līmeņiem ar atkārtošanās varbūtību 10%. Upju baseinos, kuru sniega krājumi jau lielākoties ir nokusuši, upju noteci turpmāk lielā mērā noteiks marta nokrišņu daudzums, ūdens līmeņu svārstības izteiktākas būs ledus iešanas laikā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.