Menu
 

Pašaizliedzīga cīņa laukumā un komandu saliedējošas tradīcijas Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits, speciāli "Rīgas Apriņķa Avīzei" no Neišateles
Septiņas ķekavietes un viena ulbrokiete ar pasaules čempionāta piemiņas medaļām: Kristīne Kirilova (no kreisās), Klinta Mārtiņjēkaba, Inga Ametere, Kristiāna Grāvīte, Līga Vancāne, Paula Metāla, Elīza Elizabete Bērziņa un Rūta Cibule. Foto: Ritvars Raits Septiņas ķekavietes un viena ulbrokiete ar pasaules čempionāta piemiņas medaļām: Kristīne Kirilova (no kreisās), Klinta Mārtiņjēkaba, Inga Ametere, Kristiāna Grāvīte, Līga Vancāne, Paula Metāla, Elīza Elizabete Bērziņa un Rūta Cibule. Foto: Ritvars Raits

No 7. līdz 15. decembrim Šveices pilsētā Neišatelē norisinājās 12. pasaules čempionāta florbolā finālturnīrs. Augsto 8. vietu 16 valsts izlašu konkurencē tajā izcīnīja Latvijas valstsvienība, kuras sastāvā šoreiz bija iekļautas septiņas florbolistes no Ķekavas novada – Elīza Elizabete Bērziņa, Inga Ametere, Līga Vancāne, Kristīne Kirilova, Kristiāna Grāvīte, Paula Metāla un Klinta Mārtiņjēkaba.

Latvijas sieviešu florbola izlasē ir vairākas labas tradīcijas. Viena no tām – pēc katras spēles meitenes arī pašas balsojot nosaka, kura no viņām iepriekšējā mačā bijusi labākā. Tā, kura ieguvusi visvairāk balsu, balvā saņem maisņu ar saldumiem, kā arī pienākumu noorganizēt nākamo balsojumu. Pēc spēles pret zviedrietēm mūsu florbolistes par labāko savā komandā atzina vārtsardzi Kristīni Kirilovu. Mūsu meitenes ar Zviedrijas izlasi līdz šim tikušās tikai pasaules čempionātos. Kristīne, kurai šis bija trešais finālturnīrs, vārtus spēlē pret pasaules čempionēm sargāja otro reizi. Pati vārtsardze uzskata, ka kopumā šajā pasaules čempionāta finālturnīrā viņa darbojusies jau pārliecinošāk nekā divos iepriekšējos. Nākamgad Kristīne beigs studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Ja saņemšot piedāvājumu no kāda ārzemju kluba, to izskatīšot ar interesi, jo grib turpināt spēlēt florbolu, darot to pēc iespējas augstākā līmenī.


Inga Ametere (vidū) tikko guvusi vārtus mačā pret vācietēm.

Inga Ametere saņēma labākās spēlētājas balvu par sniegumu mačā pret vācietēm, bet komandas iekšējā balsojumā tika atzīta par labāko pēc spēles pret polietēm, jo ļoti pašaizliedzīgi darbojās aizsardzībā. Kā pastāstīja Inga, ļoti sportiska ir arī viņas ģimene. Piemēram, mamma pati kādreiz spēlējusi florbolu komandā "Ķekavas Bulldogs", tagad viņa šī paša kluba sistēmā trenē jaunās florbolistes. Savukārt Ingas tētis un brālis katrs savā laikā pārstāvējuši Ķekavu Latvijas čempionātā regbijā. Pati Inga faktiski uzaugusi ar florbola nūju rokā. Ja skaita kopā junioru un pieaugušo pasaules čempionātus, Ingai šis bija jau piektais finālturnīrs. Kā atzina ķekaviete, pati viņa uzskata, ka iepriekšējā pasaules čempionātā nospēlējusi labāk. Šoreiz viņai bijis dots mazāks spēles laiks, turklāt ticis dots uzdevums cīnīties aizsardzībā. Pati Inga gan vienmēr bijusi tendēta uz spēli uzbrukumā un uz vārtu gūšanu, ko viņa uzskatāmi pierādīja mačā pret vācietēm.

Ķekavas florbolā visiem ir zināms Vancānu uzvārds. Šo sportisko dzimtu Neišatelē pārstāvēja Līga Vancāne, kurai pieaugušo kārtā tas bija otrais pasaules čempionāta finālturnīrs. Līga savu sniegumu šajā pasaules čempionātā vērtē kā labāku nekā iepriekšējā. Pagājušajā čempionātā viņa guvusi vārtus pret vājākām komandām, savukārt šajā izcēlās ar rezultatīvu piespēli pret spēcīgo Čehijas valstsvienību. Katrā ziņā florbola nūju uz nagliņas ķekaviete vēl neplānojot kārt – turpinās spēlēt savā komandā "Ķekavas Bulldogs", kā arī, ja izdosies, noteikti dosies uz vēl kādu pasaules čempionātu.


Florbola laukumā cīnās ķekaviete Līga Vancāne.

Elīza Elizabete Bērziņa, kurai šis bija jau ceturtais pieaugušo pasaules čempionāts, ne pirmo gadu ir Latvijas sieviešu izlases kapteine. Laukumā Elīza vienmēr ir viena no aktīvākajām cīnītājām, rādot labu piemēru komandas biedrenēm. Tomēr izlases saliedēšanā ļoti svarīgi ir arī tas, kas notiek ārpus spēles laukuma. Tieši laikā, kopš Elīza ir izlases kapteine, mūsu valstsvienībā ieviestas vairākas jaunas interesantas tradīcijas, piemēram, debitantu iesvētīšana. Šoreiz iesvētības notika vienīgajā brīvdienā. Jau no paša rīta katrai no astoņām izlases debitantēm tika dots interesants uzdevums, kas visas dienas laikā bija jāizpilda, neatklājot citiem, kāds tas ir. Piemēram, vienai meitenei bija jāpietupjas katru reizi, kad viņa kādā sarunā dzirdēja vārdu "spēle". Iesvētīšana noslēdzās vakarā ar "lomu spēlēm". Kā uzsvēra izlases kapteine, šīs jaunās tradīcijas mērķis ir būt kopā, saliedēties kā komandai un forši pavadīt laiku.

Latvijas sieviešu izlasē pārstāvēta bija arī Stopiņu novada vīriešu florbola komanda "Latvijas Hipotēka/Oxdog Ulbroka", jo par mūsu meiteņu veselības stāvokli un labu pašsajūtu pasaules čempionāta finālturnīra laikā rūpējās fizioterapeite Rūta Cibule. Kā atklāja Rūta, kopumā šis viņai bija jau piektais pasaules čempionāts, bet ar sieviešu valstsvienību – otrais. Jau pēc turnīra mūsu komandas fizioterapeite varēja secināt, ka šoreiz viņai darba bijis krietni mazāk nekā pirms gada Prāgā, kur Latvijas vīriešu izcīnīja augsto 5. vietu. Nopietnāku traumu, kuras dēļ vairs nevarēja doties laukumā, guva tikai viena spēlētāja. Arī masiera pakalpojumi šoreiz bija mazāk pieprasīti, jo meitenes pašas šajā jomā esot samērā izglītotas – zina, kas kurai vairāk vajadzīgs.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.