Pāvils Brūvers. Piemiņas dienas augustā Apriņķis.lv
- Autors: Pāvils Brūvers, speciāli "Kodolam"
Foto: Kristians Luhaers, lnb.lv
11. augusts kalendārā atzīmēts kā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Līdz šim gan bijis grūti pamanīt, ka kaut cik ievērojamā veidā sabiedrībā tā tiktu pieminēta. Šī diena izraudzīta sakarā ar Latvijas un Krievijas miera līguma parakstīšanu 1920. gada 11. augustā, kas tika uzskatīts par Brīvības cīņu noslēguma brīdi. Cerams, ka šai dienai tiks pievērsta lielāka uzmanība pēc gada, kad miera līguma parakstīšanai ar Krieviju apritēs 100 gadu. Šāds atgādinājums varētu būt noderīgs Latvijas un Krievijas attiecībām šodien.
14. augustā, lai arī ierobežotā vidē, tomēr aizvien tiek atzīmēta kristīgās baznīcas pamatlicēja mūsu zemē bīskapa Meinarda diena. Viņš Latvijas teritorijā pirmo reizi ieradās 12. gadsimta vidū kopā ar tirgotājiem no Vācijas kā kuģa kapelāns. Meinards iepazina Latvijas zemi, to iemīlēja un, sajutis aicinājumu sludināt šeit dzīvojošajiem ļaudīm Kristus vēsti, te atgriezās 1182. gadā. Viņš apmetās tagadējā Ikšķilē, kur uzbūvēja pirmo baznīcu Latvijā. Meinards bijis patiess miera un kristīgās brīvības sludinātājs. Viņš rūpējies par vietējo ļaužu labklājību un aizsardzību. Ar viņa atbalstu Ikšķiles lībieši uzcēluši pirmo mūra pili, kas tos pasargāja no kaimiņu uzbrukumiem. Gan "Livonijas Indriķa hronikā", gan "Atskaņu hronikās" bīskaps Meinards aprakstīts kā miera apustulis, kas iemācījies vietējo valodu un sniedzis ļaudīm visdažādākā veida palīdzību. Meinards mira 1196. gada 14. augustā, un viņa atdusas vieta atrodas Rīgas Domā. Luteriskajā baznīcā Meinarda dienā parasti tiek ordinēti jaunie mācītāji.
Nākamajā dienā, 15. augustā, jau daudz plašāk sabiedrībā tiek atzīmēta Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Tie ierobežotā veidā tika svinēti arī padomju gados, bet kopš 1989. gada, kad atjaunojās organizētie svētceļojumi uz Aglonas baziliku, šis pasākums kļuvis par visas tautas svētkiem. Kā stāsta daudzi svētceļnieki, šajos svētkos viņi guvuši jaunus spēkus, drosmi un ticību Latvijas brīvībai un neatkarībai. Tūkstošiem cilvēku katru gadu šajos svētceļojumos smeļas garīgo spēku ikdienai un gūst ticību nākotnei.
Tad nāk 21. augusts, kad pieminam Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas dienu. Ar šo brīdi 1991. gadā Latvija kā brīva un neatkarīga valsts varēja iziet starptautiskajā arēnā un sākt reālu valsts atjaunošanu, gūstot pasaulē ievērību un atzinību par sasniegto.
Augustā nozīmīgās piemiņas dienas noslēdzas 23. datumā, kad atzīmējam divus notikumus. Pirmais norisinājās pirms 1939. gadā, kad divas totalitāras valstis – Vācija un Krievija – parakstīja t.s. Molotova–Ribentropa paktu ar tā slepenajiem papildprotokoliem, sadalot savā starpā Eiropu, bet tieši 50 gadus vēlāk gandrīz divi miljoni baltiešu, sadevušies rokās no Tallinas līdz Viļņai, ar lielu drosmi, dziļu pārliecību un nepārprotamu vēsti nodemonstrēja visai pasaulei, ka mēs nesamierināsimies ar šo Eiropas sadalījumu un 50 gadus ilgušo okupāciju, mēs gribam būt brīvi, un mēs kļuvām brīvi.
Kopš tā laika pagājuši 30 gadi. Tas bija liela pacilājuma un entuziasma laiks. Tas bija arī garīgās atdzimšanas laiks. Baznīcas toreiz bija pilnas. Ļaužu sirdis bija izslāpušas pēc patiesības. Sirdīs dziļi atbalsojās Kristus vārdi: "Jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus," vairojot ticību tam, ka uzvara gūstama ne ar karaspēku, bet ar gara spēku.
Lai Dievs dod, ka šīs nozīmīgās piemiņas dienas liek mums no jauna ilgoties pēc patiesības, kas sirdī uzpūš gaišu brīvības vērtības atziņas liesmu un vairo mīlestību uz savu zemi un tautu, kas izgājusi cauri ugunij un ūdenim un tomēr pastāvējusi!