Menu
 

Māris Zanders. Divu kolonnu saplūšana tiek atlikta Apriņķis.lv

  • Autors:  Māris Zanders
Publicitātes foto Publicitātes foto

Ministru kabineta 20. augusta sēdes galvenā gaidītā intriga bija – vai citas koalīcijas partijas atbalstīs Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvošās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas aicinājumu neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā Indriķi Muižnieku. Tomēr, atklāti sakot, vienīgais interesantais, kas ministru diskusijās par šo jautājumu notika, bija Šuplinskas partijas biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna verbālais sniegums. Proti, aicinot atbalstīt Šuplinsku, Bordāns atgādināja, ka reiz jau valdība ir likusi šķēršļus ministram, kurš vēlējies īstenot reformas augstākās izglītības jomā, un tas bijis slikti. Kā atklājās, šis ministrs bijis Roberts Ķīlis. Ķīļa darbību ministra postenī var vērtēt dažādi, tomēr izgaršošanas vērta ir situācija, kad konservatīvais Bordāns apelē pie uzsvērti liberālā Ķīļa kā parauga. Gadās…

Savukārt patiešām interesantais bija sēdē nenoslēpjamās pretrunas starp JKP un "KPV LV" ministriem. "KPV LV" pārstāvji valdībā (konkrētajā sēdē klāt bija ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens) ne tikai neatbalstīja Šuplinskas pozīciju Muižnieka jautājumā, bet pamanījās paust savus iebildumus arī pret Bordāna prezentēto īpašas ekonomisko lietu tiesas izveides koncepciju.

Varētu likties, ka šīm divām partijām – JKP un "KPV LV" –, kas priekšvēlēšanu periodā sevi uzsvērti pozicionēja pret "vecajām partijām", tātad arī Nacionālo apvienību, "Jauno Vienotību", koalīcijā vajadzētu, kā saka, turēties kopā. Precīzāk sakot, "KPV LV" gadījumā tai partijas daļai, kas atbalstīja Krišjāņa Kariņa valdības izveidi. Ja tā nenotiek, rodas jautājums par iemesliem.

Vienkāršākā atbilde skan apmēram tā: tieši tādēļ, ka abas partijas orientējas uz t.s. protesta elektorātu (apzīmējumam nav negatīvu konotāciju, tāds objektīvi ir un nav nedz labāks, nedz sliktāks par citu partiju atbalstītājiem), starp šīm partijām konkurence ir vissīvākā. Paralēli rodas iespaids, ka ir vēl atbilžu varianti. Pirmais saistās ar politiskās aprindās baumoto, ka daļa no tās "KPV LV" frakcijas Saeimā, kas turpina atbalstīt valdību, neticot pašu partijas izdzīvošanas iespējām, esot gatavi iekļauties JKP. Atkal – nekā slavējama, bet arī nekā nosodāma. Savukārt "KPV LV" ministru pozīcija vedina domāt, ka runas par "KPV LV" pilnīgu izšķīšanu ir nedaudz priekšlaicīgas. Respektīvi, ka ir "KPV LV" pārstāvji varā, kas vēlas saglabāt neatkarīgu politisko profilu. Nav pārsteigums, ka savu spēli uzsākuši tieši abi gados jaunie "KPV LV" ministri Nemiro un Ģirgens. Tā teikt, Kaimiņam ir radušies konkurenti. Protams, pastāv vēl cita, skarbāka, versija. Proti, ka abi ministri, nojaušot, ka nekāda dižā nākotne "KPV LV" negaida, bet, nevēloties arī sākt lūkoties uz JKP pusi, meklē vai ir atraduši sev sabiedrotos, kas nav saistīti nedz ar "KPV LV", nedz JKP, bet kurus tā smalki varētu saukt par vienu no politiski ekonomisko interešu grupām. Par šo versiju t.s. aprindas sāka runāt, kad Nemiro diezgan negaidīti atlaida "Latvenergo" padomi un tās vietā iecēla ļaudis, kuri asociējas nevis ar kādu no partijām, bet tieši neformālajām interešu grupām.

Lai kā arī būtu (versijas turklāt neizslēdz viena otru), JKP, iespējams, klusās cerības kļūt par monopolistiem noteiktā politiskās retorikas stila laukā varētu nepiepildīties.

 

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.