Dzintris Kolāts. Zibeņi un pērkoni 1. septembrī Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto: LETA
Pirmajā skolas dienā Latvijā esot sagaidāmi lieli karstumi, lietus gāzes un vēja brāzmas. Tā vēsta meteorologi. Cik zīmīgi tas atspoguļo notikumu virkni ap Latvijas Universitātes vadības, konkrēti – nu jau bijušā rektora, profesora Indriķa Muižnieka, neapstiprināšanu amatā! Pavisam nesen rakstījām, ka nevar zināt, kas šai seriālā mūs sagaida pēc dažām dienām.
Un, raugi! Neviens piedzīvojumu filmu scenāriju rakstītājs nevarētu izdomāt to, kā Latvijas Universitātes (LU) sāga attīstīsies tālāk. Nu tapis zināms sekojošais: iepazīstoties ar valdības lēmumu par LU rektora neapstiprināšanu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.
Ņemot vērā to, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24. maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.
Vietā atgādināt, ka saskaņā ar nolikumu LU Senāts apstiprina LU budžetu, prorektorus, LU direktorus, LU kancleru, dekānus, LU zinātnisko institūtu direktorus un citu LU akadēmiskā darba pamatstruktūrvienību vadītājus. Tāpat Senāts apstiprina studiju programmas un to direktorus, LU dibināto biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai dibināto institūciju nolikumus un statūtus, kā arī veic citas funkcijas.
Tā, lūk! Mēs nevaram zināt, kādus darbus un ar tiem saistītus dokumentus kopš 24. maija pieņēmuši LU Senāts un Šķīrējtiesa, bet gan jau vairāk par vienu diviem. Četrām fakultātēm šobrīd nav dekānu, jo tos, tāpat kā Muižnieku, apstiprinājis nu jau prettiesiskais Senāts. Vairāki LU administrācijas darbinieki iesnieguši atlūgumu, bet prorektori līdz novembra sākumam izmantošot neizņemtos atvaļinājumus.
Neapskaužu Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi, kuru valdība iecēlusi LU rektora vietas izpildītāja amatā. Esot neitrāls un neesot nobijies – tā viņu raksturo izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Es gan drosmes vietā lielāku uzsvaru liktu uz minētā kunga naivumu. Bet ir, kā ir. Ar varu nevienu nespieda (vismaz jācer, ka tā). Šobrīd jāpieņem, ka LU darbs ir gandrīz paralizēts. Jā, var piekrist, ka šīs darbības atgādina demaršu un no ētiskā viedokļa neizskatās sevišķi konstruktīvi. Prorektoru došanās atvaļinājumā vien ir ko vērta.
Tomēr – šādos strīdos starp valdību un konkrētu institūciju par rezultātu atbild stiprākais, proti, valdība. Pat ja abstrahējamies no konkrētībām un uz mirkli piekrītam, ka rektora vēlēšanas nav noritējušas pilnīgi precīzā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un «nepareizi» ievēlēts rektors jāņem nost… Valdībā par to sākumā bija dažādi viedokļi, un lielākā daļa ministru izteica bažas. Tātad skepsei bija pamats. Tomēr neviens, ieskaitot Valsts kanceleju, kurai būtu jāgādā, ka pieņemtie dokumenti ir juridiski korekti un atbilstoši, nebija pārdomājis, kādas sekas var izraisīt šāds pārsteidzīgi pieņemts un neizanalizēts lēmums. Jo īpaši, ja strīdnieku viedokļi ir kardināli atšķirīgi un vēlme sadarboties tuva nullei. Līdz ar to par strupceļu, kādā nonākusi universitāte, šobrīd pilnā mērā ir atbildīga valdība. Jo īpaši tie «malači», kuri, karogus vicinot, revolucionāro sirdsapziņu pieminot un par sekām nedomājot, dzina uz priekšu LU vadības nomaiņas lozungus.
Protams, arī šobrīd turpinās diskusijas, ka LU Senāts un Šķīrējtiesa tomēr var darboties, un tā... Sazin, kas vēl būs satamborēts līdz brīdim, kad jūs lasīsit šīs rindas.
Trakākais tomēr ir fakts, ka viena no valsts respektablākajām mācību iestādēm nonākusi patiesi neapskaužamā situācijā. Lieki teikt, ka tas nozīmīgi ietekmēs gan studēt gribētāju skaitu, gan studiju kvalitāti. Ja vēl atceramies, ka tieši LU ir viena no galvenajām tik deficīto pedagogu gatavotājām Latvijā, ap dūšu kļūst pavisam savādi.