Ieva Struka. Retoriskais jautājums atbildēts Apriņķis.lv
- Autors: Ieva Struka, speciāli “Kodolam”
Foto - arhīvs
Dažādu apstākļu dēļ par kinorežisora Jura Podnieka pirms 30 gadiem uzdoto jautājumu “Vai viegli būt jaunam?” pusmūžā nākas domāt daudz biežāk nekā tad, kad gāju skolā. Toreiz, iznākot filmai, es teicu – jā, ir viegli, ja ir griba un galva uz pleciem, visu var sasniegt. Un tas nebija tikai jaunības ideālisms. To, ka pasaulē līdzās labajam ir tik daudz sliktā, es nezināju, jo informācijas plūsma bija krietni vien ierobežotāka.
Šodienas jauniešiem būt jauniem noteikti ir daudz grūtāk – ne tikai informācijas, bet arī rīcības brīvības un izvēļu daudzuma dēļ. Un visi trīs manis izvēlētie kultūras notikumi būs tieši par to – vai viegli būt jaunam.
Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde “Academia” izstāžu zālē “Arsenāls”
Latvijas Mākslas akadēmija ir viena no tām nacionālas nozīmes institūcijām, kas šogad svin savu simtgadi. Līdzās klasiskiem jubilejas pasākumiem izstāžu zālē “Arsenāls” atvēlēta vieta jaunajiem – Mākslas akadēmijas studentiem un nule beigušajiem jaunajiem māksliniekiem, kuri savos darbos apspēlē akadēmijas jēdzienu un to, ko mūsdienās “dod” akadēmiska izglītība.
Izstāde ir iespēja vienkopus redzēt ne tikai jauno mākslinieku darbus, bet arī sajust un kaut mazliet saprast viņu domas un pašsajūtu savā laikā, kurā viņi vēlas to pašu, ko Ticiāns vai Rotko, proti, izteikt sevi vizuāli nolasāmā valodā, kuras “atslēga” ir pazudusi, jo valodu ir tik daudz, tajās runā arī tie, kam nav “akadēmiskas” izglītības un prasmju, un kritēriji un robežas starp profesionālo un amatiermākslu ir pludenas.
Kurš, kad un kur apliecinās sevi, izdzīvos un spēs ar mākslu nodarboties mūža garumā? Kas vēl bez provokatīvām akcijām piesaista mākslai plašākas auditorijas uzmanību? Vai viegli būt jaunam māksliniekam?
Filma “Jelgava ’94”
Pēc Jāņa Joņeva romāna “Jelgava ‘94” motīviem tapusī spēlfilma “Jelgava 94” režisora Jāņa Ābeles režijā simboliski atgriežas aptuveni tajā pašā laikā, kad tika uzdots retoriskais jautājums par jaunību, un tieši tāds ir filmas stāsts – kā pieaugt, kā kļūt par cilvēku? Vai tas ir vai nav iespējams bez lieliem upuriem, ja par tādiem uzskata ne tikai asinsizliešanu, bet arī ideālu zaudēšanu?
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigas un 90. gadu sākums ir laiks, kam izrādē “Zem diviem karogiem” Nacionālajā teātrī pieskaras arī režisors Valters Sīlis, un tas patiešām ir aizraujošs laikaposms, ko katra paaudze atceras atšķirīgi. Filmas sešpadsmitnieki ir dzimuši 1978. gadā un šobrīd kļuvuši par četrdesmitgadniekiem, un dažs labs varbūt jau pat par vecvecākiem, kamēr viņu jaunības elks Kurts Kobeins dzīvi bija nodzīvojis, nesasniedzot 30. Vai viegli būt jaunam cilvēkam?
Valmieras Drāmas teātra izrādes “Viktorija” un “731. solis”
Divas jaunākās Valmieras Drāmas teātra izrādes, kuru režisori ir Indra Roga un Mihails Gruzdovs, ir Latvijas Kultūras akadēmijas studentu diplomdarba izrādes, uzsākot mācības 4. kursā. Pirmā tapusi pēc Knuta Hamsuna tāda paša nosaukuma romāna, otrā – pēc Fjodora Dostojevska romāna “Noziegums un sods” motīviem. Abu centrā – jauni cilvēki un viņu izkāpinātā pasaules uztvere.
Ja Viktorija un dzejnieks Johaness ir ārēji trausli, attiecībās ar reālo dzīvi uz “jūs”, līdz tiek salauzti, tad Dostojevska romāna galvenie varoņi spiesti dzīvot pilniem malkiem, līdz attopas, ka viņu pieņemtie lēmumi viņus pašus dzen strupceļā, un jāmeklē krustceles...
Valmieras kursa jaunieši tiek audzināti kā nākamā paaudze, kas ienāks Valmieras teātrī un veidos tā kodolu, tāpēc redzēt viņus starta pozīcijās ir vairāk nekā interesanti. Bet abi darbi jau atkal ļauj uzdot to pašu jautājumu: vai viegli būt jaunam? Un jaunam aktierim?