Viedoklis. Aptumsuma stunda Ķekavā Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto - arhīvs
Pirms nedēļas Ķekavas novadu un tā vadību negaidīti satricināja ziņa, ka novada vicemēru Aigaru Vītolu aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Zināmie fakti ir, ka par iespējamu kukuļošanu saistībā ar būvdarbu veikšanu kriminālprocesa ietvaros pagājušajā piektdienā KNAB aizturēja Vītolu un kādu fizisku personu.
Tiktāl fakti, kas pierādīšanas gadījumā nozīmēs smagas sekas gan pašam deputātam, gan viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam – Latvijas Zemnieku savienībai. Taču, kamēr notiek lietas izmeklēšana, visi turpmākie spriedelējumi, baumas un minējumi ir tikai un vienīgi šo faktu interpretācija. Ar faktu pierādīšanu vai atspēkošanu lai nodarbojas tie, kam tas jādara, toties šo rindu autorei daudz pārdomu raisīja kas cits, proti, Aigara Vītola un viņa kolēģu deputātu reakcija un rīcība pēc notikušā.
Vispirms par paša Vītola rīcību. Viņš, neatzīstot sevi par vainīgu, šajā situācijā tomēr nolēma uzņemties politisko atbildību un iesniedza lūgumu atbrīvot viņu no vicemēra amata, ko domnieki arī apstiprināja. Jāsecina, ka Latvijā nemaz tik bieži nav novērojama politiskās atbildības uzņemšanās gadījumos, kad ir uzsākts kriminālprocess, notikusi kratīšana un/vai aizturēšana. Lieli un mazi vīriņi, ar un bez hūtes, banku vadītāji un Saeimas komisiju priekšsēdētāji turpina gudri runāt, dot padomus, tēlot ekspertus un ietekmēt politiskos un ekonomiskos procesus valstī un ārpus tās, lai gan pār viņiem stiprākā vai vājākā matā karājas VVF reiz piesauktais Damokla zobens.
Šajā sakarā būtu tikai loģiski, ja Vītola soli opozīcijas deputāti kaut ar atzinīgu vārdu novērtētu, sak, redz, kā pie mums Ķekavas domē deputāti ir spējīgi rīkoties! Taču opozicionāri nekā. Tā vietā mīļie kolēģi – domes opozicionāri – ārkārtas sēdēs laikā, ielu cīņu terminoloģiju lietojot, Vītolu vienkārši atspārdīja. Turklāt tas notika situācijā, kad augsti godājamie deputāti un cienījamās deputātes skaidri zināja un apzinājās, ka tam, kuru viņas gulošu spārda ar spicajiem, asajiem vārdu papēdīšiem, nav ne mazāko iespēju aizsargāties no uzbrukuma, jo viņa muti aizsietu tur liegums atklāt jebkādu informāciju par procesu un viņa rokas sasietas tur paraksts par ziņu neizpaušanu. Beigās vēl, sajūtot savu varu un pārākumu par bezspēcībā gulošo, skaļākās opozīcijas balsis atļāvās spriest linča tiesu: vainīgs! Turklāt bez tiesībām tikt apžēlotam!
Taču ar to nebūt nebeidzās tautas priekšstāvju, domes opozīcijas deputātu augstas inteliģences, cilvēciskas izpratnes un cieņas paraugstunda. Pēc vairāku stundu linčošanas, pārvilinot savā pusē vienu no līdz šim pozīcijā esošu deputātu, tika panākta vēl vienas ārkārtas domes sēdes sasaukšana, nesodāmības sajūtā ar varas asiņu garšu mutē ejot vēl tālāk, proti, rosinot atkāpties no amata visu domes vadību – gan priekšsēdētāju Viktoriju Bairi, gan arī abus viņas vietniekus Valtu Variku un vien pirms dažām stundām amatā ievēlēto Andri Ceļmalnieku.
Kāpēc? Par ko? Kāpēc tieši viņus? Spicie vārdu papēdīši turpināja durstīt, sak, politiskā atbildība jāuzņemas visai domes vadībai! Tas nekas, ka viens no tās tikai dažas stundas pabijis amatā. Tiešām? Nopietni? Sauciens pēc kolektīvās vainas mūsdienu sabiedrībā?
Naivi šķita, ka tāda veida domāšana ir aizgājusi zudībā līdz ar sarkano režīmu, taču, izrādās, nekā – šis gars ir dzīvāks par dzīvu, gan ar dažiem laikmetīgiem, farizejiskiem piesitieniem, proti, attiecināt kolektīvo vainu un atbildību uz citiem, uz tiem ļaunajiem, bet savas rokas, kas taču arī maizīti ēdušas no tā paša kubuliņa, mazgāt nevainībā.