Viedoklis. Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Foto - arhīvs
Šis teikums no Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatas “Mazais princis” man ienāca prātā, lasot sociālajā tīklā “Facebook” daudzos sludinājumus par atrastajiem suņiem un kaķiem: “Netālu no Muceniekiem uz ceļa atrasts suns ar nereģistrētu mikročipu.”, “Purvciema ielā atrasts ~ 4 g. v. mīlīgs runčuks.”, “Atrasta 1,5 g. v. kucīte ar reģistrētu mikročipu. Ar saimnieku nav iespējams sazināties…” Tā varētu citēt bezgalīgi.
Spriežot pēc komentāriem, kāds no suņiem bijis piesiets pie veikala durvīm, vēl kāds – mežā pie koka, cits klīdis pa ielu vai ceļa malu, kur viņu noķēruši gādīgi cilvēki un nogādājuši patversmē… Daudzi suņi ir čipēti, kā to nosaka likums, taču, spriežot pēc grupas “Dzīvnieku policija” ierakstiem, tas šā vai tā bieži vien nepalīdz atrast saimnieku, un tā patversme kļūst par vienu dzīvnieciņu bagātāka…
Man ļoti patīk iespēja ar šiem ierakstiem dalīties, jo zinu, ka esmu darījusi vismaz kaut ko, lai saimnieks atkal satiktos ar savu mīluli – protams, ja tas ir plānots, jo diemžēl izskatās, ka lielā daļā gadījumu dzīvnieki ir “aizmirsti” tīšām, jo vai nu viņa uzturēšana ir par dārgu, vai arī saimnieks vienkārši netiek galā.
Tas liek atcerēties patiesību, par kuru tik daudz runāts, proti, ja bērns ģimenē grib suni, tad septiņreiz nomēriet, pirms pieņemat lēmumu par dzīvnieka iegādi. Citādi atkal un atkal nāksies dzirdēt traģisko stāstu, ka kucēns, kurš tika paņemts, izrādījās par lielu, par nepaklausīgu, par apgrūtinājumu utt. Un, jā, otra grupa ir dzīvnieku pavairotāji, kurus varētu nosaukt par ļaunprātīgiem situācijas izmantotājiem.
Protams, ja kaķenei vai kucei vienu reizi piedzimst bērni un pēc tam dzīvnieks tiek sterilizēts, viss ir kārtībā. Taču, ja dzīvnieks tiek izmantots kā “dzemdējamā mašīna”, jājautā, par ko šie (ne)cilvēki vispār domā! Tādēļ vēl jo vairāk nav skaidra valdības vilcināšanās beidzot pieņemt dzīvnieku aizsardzības likumu, kurā būtu iekļauti pieci vienkārši un skaidri saprotami punkti:
1) aizliegums turēt dzīvnieku personai, kura sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem;
2) sakārtot mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanas (vairošanas un tirdzniecības) rūpalu tā, lai neciestu dzīvnieki;
3) uzlabot suņu obligātās reģistrācijas sistēmu tiktāl, ka datubāzē ir vismaz 90% Latvijā mītošo suņu, un sakārtot mājas (istabas) dzīvniekiem izsniedzamo dokumentu jomu, neuzspiežot kā obligātu ES ceļošanas pasi katram Latvijas sunim;
4) izstrādāt tiesisku aizsardzību sterilizētiem bezsaimnieka kaķiem, kuri diemžēl ir mūsu sabiedrības un vides sastāvdaļa un par kuriem mēs visi kopā esam atbildīgi;
5) paildzināt patversmē nonākuša dzīvnieka cerību dienu skaitu no 14 līdz 30, virzoties uz humānas sabiedrības vērtībām, kas nepieļauj eitanizēt veselus, dzīvotspējīgus dzīvniekus.
Cerams, ka mūsu valstsvīri tomēr atradīs laiku arī šī it kā nepamanāmā, bet tomēr tik ļoti svarīgā jautājuma sakārtošanai.