Mārcis Bendiks. Prātojums par pandoristiem Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Bendiks, speciāli "Kodolam"
Foto - arhīvs
Oktobra pirmajā pusē notikusī Šuplinskas kundzes tikšanās ar pedagogiem, kurā tā cita starpā paziņoja, ka šamajai neesot Pandoras lādes, no kuras dalīt naudu, jau ir izlocīta un pārgremota ad nauseam. Kā zināms, no grieķu mitoloģijas atceļojušais Pandoras lādes tēls ir visu pasaules nelaimju glabātava, un, to atverot, cilvēcei tiek uzsūtītas slimības un citas ķezas. Kaut kur padzirdētu, bet pašam runātājam nesaprotamu jēdzienu apbrīnojami aplamā veidā lieto izglītības (ne lopkopības, ne cietumu, bet izglītības) ministre!
Protams, ka papildu jaukumu šai situācijai piešķīra Šuplinskas kundzes partijas bosa Bordāna kunga nesenais skaidrojums TV par viņa paša un jaunkomunistu jēkāpistu kolēģu bezkaunīgi rupjo uzvedību valdības sēdēs, proti, iemesls esot tas, ka šie ir ārkārtīgi izglītoti un ir pat lasījuši dažas grāmatas.
Par Šuplinskas kundzes erudīciju viss skaidrs, bet paša Bordāna kunga juridisko analfabētiskumu koši raksturo tas, ka viņš paziņojis ģenerālprokuroram par viņa, ierindas ministra, uzticības zaudēšanu. Tāpat kā par naudas glabāšanu Pandoras lādē, tas tika teikts visā nopietnībā. Tā vien šķiet, ka Bordāna kunga lasītākais sējums izrādīsies rokasgrāmata “Kā pārvaldīt pasauli, lai sanitāri to nepamana“. Gluži dabiski šķistu šiem ļaužiem piešķirt kādu vienojošu nosaukumu, teiksim, pandoristi.
Bet notikumu košums aizēno ko būtiskāku, vismaz manā saprašanā. Atbildību par situāciju mūsu izglītības sistēmā, kura ir defektīva jau gadu gadiem un kuras problēmas padziļinās gan neadekvātas pašvaldību struktūras, gan nācijas izmiršanas dēļ, tik tiešām nebūtu taisnīgi uzkraut šodienas ministrei vienai pašai. Protams, ka šī neizglītotā un paštaisnā persona, kas ir nonākusi nozares politiskajā vadībā, nekādus būtiskus uzlabojumus mums negādās.
Leģendārajā tikšanās reizē, kura mums dāvājusi jautrības brīdi par naudas krājumiem Pandoras lādē, interesantāka bija ministres piedāvājuma “konstruktīvā“ daļa, proti, pedagogu algu celšanas avots turpmāk būšot... noziedzīgo līdzekļu konfiskācija! Šeit man uznāca vēsturisku atmiņu uzvēdīta smieklu lēkme.
Mans pedagoģiskais stāžs formāli aizsākās 1974. gadā, un atceros, kā kolēģi vasaras treniņnometnēs stāstīja, ka šiem ziemā reizēm kavējas algas izmaksa. Ne daudz, par kādu dieniņu. Iemesls: rajona nodaļa naudu saņēma pa taisno no restorāna kases, un, ja publika nebija gana daudz noplostojusi, bijis jāgaida naudas pastiprinājums no centra. Par to arī zvaigājām, sak, palīdzēsim provinces skolotājiem, kā nu ikkatris viens varam.
Uz šī fona pasāktais krusta karš pret ofšoru naudas plūsmām jau sāk izskatīties kā kaitniecība: ko tad varēs konfiscēt, ja nelabu naudu vairs finanšu sistēmā iekšā nelaidīs?! Kā brežņevlaikos dēļ nedzērājiem, tā tagad skolotājiem visādu tur moneyvalu dēļ jācieš?
Savukārt LIZDAs vadība izmantoja iespēju nodemonstrēt savu līmeni, aicinot algām novirzīt svaigi konfiscētos 29 miljonus. Personām, kuras uzdodas par kompetentām budžeta jomā, būtu gan jāzina, ka budžeta pastāvīgos izdevumus nedrīkst finansēt no vienreizējiem ieņēmumiem.
Būtu pagalam aplami par pandoristiem uzskatīt pulciņu gadījuma ļaužu, shēmojošu neliešu un profesionālu ākstu, kuri veido redzamu mūsu valsts augstākās politiskās varas daļu. Viņi tur nav nonākuši apvērsuma vai vēlēšanu falsifikācijas rezultātā. Pandoras lādi esam atvēruši mēs, vēlētāji. Bezjēgā pārtviterojušies, pārfeisbukojušies vai vienkārši ieslīguši apnikumā.
Ūberbezkaunīgā un ciniskā miljonu pašpiešķiršana “politisko partiju neuzpērkamībai“ ir loģisks solis ceļā uz šīs sistēmas ilgstošu pašsaglabāšanos. Izbaudīsim. Atslābsim un izbaudīsim.