Viedoklis. Apvienotās pašvaldības būs lietišķākas ^{Apriņķis.lv}

Pirkt kaķi maisā negrib nedz pārveidei pakļauto teritoriju iedzīvotāji, nedz tajās pelnīt griboši vietējie un ārzemju uzņēmēji. Tāpēc triju biznesa atbalsta organizāciju – Īrijas–Latvijas, Šveices un Zviedrijas tirdzniecības kameru – biedri sadarbībā ar augstskolu “RISEBA” 18. oktobrī rīkoja tieši šiem solījumiem veltītu ekspertu diskusiju.

Neizbēgamo pārveidojumu “advokāta” lomu uzņēmās Rīgas domnieks, reformas “tēva” – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces – padomnieks Viesturs Zeps (“Latvijas attīstībai”). Viņa teiktajam korekti, bet sīvi oponēja Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis (ZZS).

Savukārt uzņēmējs, vēja parku veidotājs Gatis Galviņš izpelnījās sapulcējušos kolēģu atzinību, kritizējot tagadējo pašvaldību vienaldzību pret biznesu. Labi projekti tiekot izgāzti, lai domes opozīcija ieriebtu vairākumam. Tāpat enerģētiķis diskusijā nesaudzēja valsts ekonomisko politiku – viņaprāt, tās uzdevums ir ražotājiem nodrošināt lētu elektroenerģiju, nemaksājot OIK par gāzes dedzināšanu. 

Zepa argumentācijas (kaut tā balstījās plašā statistikā) kodols bija vienkāršs, proti, no 119 tagadējām pašvaldībām 57 nespēj veikt svarīgu vietvaras funkciju – atbalstīt uzņēmējdarbību un algot darbiniekus, kuriem jāveicina biznesa ienākšana novadā. Tās jau esot tik finansiāli vājas, ka vairs tikai cenšas izdzīvot. Lielākās, vairāk apdzīvotās teritorijās vietvaru budžets kļūtu lielāks un tiktu racionālāk izmantots.

Ja iedzīvotāju skaits novadā ir vidēji 10 tūkstoši, tas ļautu ietaupīt aptuveni 25 miljonus eiro uz katras pašvaldības izdevumiem, ja 20 tūkstoši – 189 miljonus. Tad rastos līdzekļi, lai dome algotu speciālistus, kuri pievilinātu jaunajiem lielnovadiem ražotņu veidotājus, vai sniegtu pašvaldības atbalstu (naudā, zemē, atlaidēs) topošajiem uzņēmējiem. 

Valainis norādīja, ka liela daļa Austrumlatvijas un arī Viduskurzeme ir pilnīgi atkarīga no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un tām “robežu pārbīdīšana neko neradīs”, uz ko Pūces padomnieks atbildēja: administratīvi teritoriālā reforma būs platforma, uz kuras veidot efektīvāku skolu sistēmu un veselības aprūpi, arī valsts ieguldījumu programmas, turklāt valdība gatavojas ieguldīt budžeta līdzekļus jauno pašvaldību atbalstam – 300 miljoni paredzēti tieši reģionālo ceļu sakopšanai 2021.–2022. gadā. Vēl Zeps “pačukstēja”, ka topošajiem lielnovadiem tiekot rūpēta arī neliela “kabatas nauda” (katrai, iespējams, pārsimt tūkstoši) raitākai darba uzsākšanai.

No Galviņa “piespēles” diskusijā uzvarēja viedoklis, ka pašvaldību vēlme atbalstīt biznesu ir jāsekmē “ar eiro”, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāsadala par labu teritorijai, kurā citnovadnieks pelna algu. Zeps tam piekrita, bet atgādināja, ka valdība apņēmās nodokļiem drīz neķerties klāt, tāpēc par to jādomā 2021. gadā.

Turklāt nodokļi nav VARAM, bet Finanšu ministrijas kompetence. Tāpēc Pūces padomnieks palika neizvaicāts par citu problēmu reformas sakarā, kas vitāli interesē uzņēmējus, proti, pašvaldību (ne)varību publiskajā un privātajā partnerībā.

Veidojot lielākas vietvaras, valdībai tām ir jārada arī vairāk iespēju aizņemties Valsts kasē naudu savas infrastruktūras attīstībai. Finanšu ministrijai patlaban nav veiksmīgu instrumentu pašvaldību atbalstam. Lietuvā tādi ļoti efektīvi darbojas, īstenojot arī daudzus publiskās un privātās partnerības projektus. Te Jānis Reirs var koleģiāli palīdzēt Jurim Pūcem un reformai.