Māris Zanders. Maisam gals vaļā Apriņķis.lv
- Autors: Māris Zanders
Foto - arhīvs
Debatēs par un ap parakstu vākšanu 13. Saeimas atlaišanai, manuprāt, tiek piemirsts kāds būtisks aspekts. Ja gada laikā tiks savākti gandrīz 155 tūkstoši parakstu (ne mazāk par vienu desmito daļu no vēlētāju kopskaita), Saeima nākamajā dienā vai nedēļā atlaista netiks.
Proti, ja šāds parakstu skaits tiks savākts, sāksies nākamais posms – tautas nobalsošana par šo jautājumu –, un te, vienkāršoti izsakoties, būs nepieciešams būtiski lielāks atlaist gribētāju skaits. Likums saka, ka parlaments tiek atlaists, ja par to šajā otrajā posmā atbalstoši izsakās vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās nepilni 855 tūkstoši balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Rēķiniet paši.
Tātad pirmām kārtām būtu jānodala jautājumi, vai iespējams savākt minētos 155 tūkstošus parakstu un kāds varētu būt tautas balsojums.
Lai gan Saeimas atlaišanas idejas piekritēji uzskata, ka savākt 155 tūkstošus parakstu nebūs problēma, es šādu iznākumu prognozēt atturētos neatkarīgi no tā, ko es domāju par konkrēto parlamenta sastāvu. Optimisti kā argumentu min to, ka dažu dienu laikā jau parakstījušies apmēram 20 tūkstoši. Tikpat labi var teikt, ka parakstījās dusmīgākā un aktīvākā daļa, kas nekavējās ar parakstīšanās palīdzību paust savu attieksmi.
Citiem vārdiem sakot, ja patur prātā, ka ir konkrētas profesionālās grupas (piemēram, mediķi), kuriem ir pamatotas pretenzijas pret varu, straujais temps nepārsteidz, tomēr no tā nevar automātiski izdarīt secinājumus. Neaizmirsīsim, ka vēlētājus, kuriem kopumā šī koalīcija un Saeima arī nepatīk, ietekmēs ziņas par to, kas tikai atlaišanas ideju neatbalsta. Te paveras plašas iespējas manipulēšanai un savā būtībā iracionāliem apsvērumiem a la "Viņķele man riebjas, bet "Saskaņa" arī". Parakstu skaitu toties var būtiski veicināt tas, ja "zaļie zemnieki" interpretēs parakstīšanos kā iespēju apturēt administratīvi teritoriālo reformu. Kopumā, lai gan es nebūtu tik bravūrīgs kā parakstīšanās atbalstītāji, 155 tūkstošu savākšana ir reāla.
Cita lieta, kas notiek otrajā posmā. Tomēr te ir arī vietā būt ciniskam – partijām, kuras šobrīd parlamentā ir opozīcijā, nav nemaz tik svarīgi, kāds ir tautas nobalsošanas rezultāts. Pati iespēja regulāri piesaukt parakstīšanās kampaņas rezultātus ("Jau piecdesmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir pauduši savu "nē!"" u.tml.) ir tik garšīga, ka opozīcija būtu prātu zaudējusi, ja to neizmantotu. Viena lieta ir nekonkrēti atsaukties uz "sabiedrību", "Latvijas tautu" utt., kas ienīstot "valdošo kliķi", cita – minēt konkrētus tūkstošus.
Citiem vārdiem sakot, opozīcija ir ieguvēja jebkurā gadījumā, ieskaitot pat tādu, ka 155 tūkstoši parakstu savākti netiek. Tas, kas man subjektīvi visā šajā stāstā nepatīk, ir tas, ka pozīcijas partijas agri vai vēlu centīsies mobilizēt arī savus atbalstītājus, aicinot viņus apskaidrot radus, paziņas, kolēģus, sociālajos tīklos satiktos, kuri parakstās "par", cik tas ir neapdomīgi, bīstami, pretvalstiski utt.
Citiem vārdiem sakot, ja nepatīkamas mieles atstājušajā tautas balsojumā par otro valsts valodu robežšķirtnes bija pietiekami skaidras un tradicionālas, tad jautājumā par 13. Saeimas atlaišanu dusmīgi komentāri un savstarpēji pārmetumi būs valstij lojālajā vēlētāju lokā.