Viedoklis. Parakstīšanās audzinošais efekts Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto - VARAM
Piekrītu tiem, kuri apgalvo, ka parakstīties par referenduma ierosināšanu būtu nepieciešams pedagoģiskos nolūkos, jo, vismaz Pierīgas novadu iedzīvotājiem, jau šobrīd ir iespēja pārliecināties, ka tas iedarbojas un strādā.
Turklāt, ja esam precīzi, konkrētā referenduma ierosināšanas stadijā netiek prasīts pilsoņu viedoklis par Saeimas atlaišanu, paraksti tiek vākti par tautas nobalsošanas ierosināšanu. Un tikai tādā gadījumā, ja referendums tiks ierosināts, tikai tad tiks prasīts paust nostāju par jautājumu pēc būtības, bet pagaidām varai tiek atgādināts: ei, mīļie, arī mēs šajā valstī dzīvojam! Arī mēs vēlamies tikt sadzirdēti, un, lai gan esam tikai muļķa tauta, arī mums drīkst un var būt viedoklis par valstī notiekošo!
Un, ziniet, manu piekrišanu šim audzinošajam efektam vēl vairāk stiprina jau redzamie augļi. Stāsts ir par ministru Juri Pūci. To, kurš vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomu ministrē (lat. minister – ‘kalps’). Tad nu, lūk, šis kalps, sākot braukt pāri visai Latvijai ar ceļa rulli administratīvi teritoriālās reformas izskatā, vēl ne reizi nebija uzskatījis par vajadzīgu satikties, diskutēt un uzklausīt to novadu iedzīvotājus, kuri viņa iecerētajā plānā saskata trūkumus un argumentē par nepieciešamību rīkoties citādi.
Viena lieta ir ķeksīša pēc aizbraukt, atgāzties krēslā un savu plānu ultimatīvi izklāstīt vietējiem deputātiem, pavisam cita drosme, uzņēmība, laiks un resurss ir nepieciešams, lai stāvētu aci pret aci ar vietējās mūzikas skolas skolotāju, vietējā deju kolektīva vadītāju vai pašvaldības bāriņtiesas darbinieku, kuri nezina, vai pēc reformas viņiem būs saglabāta darbavieta, būs nodrošināts darbs un iztika līdzšinējā novadā. Tam ir nepieciešams nokāpt no sarkanā paklāja glances un iziet Vecrīgas komforta zonas, lai palauzītu galvu, ko un kā atbildēt tiem, kuri vēlas arī turpmāk savu piederību identificēt kā Rūjienas, Ikšķiles, Naukšēnu, nevis Valkas vai Ogres iedzīvotāji.
Tikai šobrīd, kad reformas pretinieki kopā ar mediķiem bija dzirdamākie protestos pie Saeimas, kalpam Jurim Pūcem beidzot ir pielēcis, ka vajadzētu novados dzīvojošos uzklausīt! Viņiem taču labāka nākotne reformas gaitā tiek solīta. Beidzot Juris Pūce ir atsaucies Ikšķiles novada iedzīvotāju aicinājumam un piekritis tikties ar viņiem klātienē, lai diskutētu par Ikšķiles novada nākotni saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Otra tikšanās paredzēta Ropažos, kur iedzīvotāji aicināti uz tikšanos ar ministrijas pārstāvjiem, lai diskutētu par novadu reformu.
Izrādās, ka piedraudējums vai apdraudējums ir vienīgā valoda, ko kalps Juris Pūce spēj saprast, turklāt diezgan ātri reaģēt un iedzīvotājus uzklausīt. Vai šīm iedzīvotāju sapulcēm būs arī kāds taustāms rezultāts? To redzēsim. Gaidīsim un vērosim.
Viena lieta gan ir jāsaprot – kalpam šobrīd ir diezgan grūti izrādīt sirsnīgu un saprotošu pretimnākšanu iedzīvotāju vēlmēm, pretējā gadījumā tiek radīti un rādīti precedenti, ka arī iedzīvotāji var kaut ko panākt, kas var ieviest korekcijas Vecrīgas gaiteņos sazīmētajās robežu kontūrās, un tad jau var izrādīties, ka plāns sāk irt pa vīlēm, vēl knapi sadiegts, drēbnieka cieto un īsto dūrienu neskarts.