Menu
 

Māris Zanders. Eiropai jauna priekšniecība Apriņķis.lv

  • Autors:  Māris Zanders
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK) – struktūru, kuras nosaukums, domāju, zināms daudziem Latvijā, bet par kuru ir diezgan neskaidrs priekšstats. Vai arī pavisam skarbs – neganti dāsni atalgotas darba vietas birokrātiem un bijušajiem politiķiem. Neapstrīdot kritisku piezīmju pamatotību, mēģināšu ieskicēt, ko jaunā EK nozīmē, kā saka, ierindas pilsoņiem Latvijā.

Ir sagadījies, ka jaunā EK darbu sāk laikā, kad Eiropas Savienībā (ES) norit debates par ES kopīgo budžetu nākamajam t.s. plānošanas periodam, proti, posmam no 2021. līdz 2027. gadam. Ņemot vērā “Eiropas naudas” nozīmi Latvijā, jautājums svarīgs. EK vēlas, lai kopīgais budžets būtu lielāks, nekā līdz šim, – 1,11% no ES 27 dalībvalstu kopējā t.s. nacionālā ienākuma (GNI). Savukārt dalībvalstis, donori, vēlas, lai turpinātos prakse, ka kopējais budžets ir 1%. Varētu likties, ka 0,11% ir sīkums, bet tie ir desmitiem miljonu eiro (turklāt jāatceras, ka no donorvalstu kompānijas izstājas Lielbritānija).

Domāju, lasītājiem nav sveša tā ES budžeta sadaļa, kas tiek saukta par Kohēzijas fondiem. Pašvaldību gadījumā mēs redzam šo naudu, piemēram, transporta vai komunālās saimniecības modernizēšanas projektos. EK piedāvājums paredz, ka nākamajā periodā šo sadaļu gaida samazinājums 6% apmērā, ko var saprast, atceroties par Lielbritānijas “aiziešanu”. Tiesa, no saprašanas vieglāk nekļūst – Latvijai jārēķinās ar mazāku tai atvēlēto daļu, jo, lai cik neticami tas izklausītos, ES ir par mums vēl trūcīgāki un vājāk attīstīti reģioni.

Būtiskas ir arī ieceres, kas saistītas ar kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) reformu. Mazliet diplomātiski izplūdušā valodā EK saka, ka tā vēlētos dot dalībvalstīm lielāku brīvību un arī atbildību šajā jomā, dodot mājienu, ka dalībvalstis varētu iegūt jaunas pilnvaras patstāvīgi rīkoties ar nozari skarošo nodokļu politiku. Nozīmīga ir arī EK iecere ļaut dalībvalstīm līdz 15% no tiešmaksājumiem novirzīt vispārējai attīstībai lauku apvidos. Vienlaikus jāpatur prātā, ka CAP naudas lāde nākamajā plānošanas periodā, visticamāk, būs par 5% mazāka – tas var šķist maz, bet patiesībā runa ir par prāvām summām, un skaidrs, ka te starp dalībvalstīm būs pamatīga kaulēšanās.

Paturot prātā Latvijas sabiedrības vairākuma noskaņojumu pret imigrācijas procesiem, labā ziņa ir tā, ka jaunā EK ārējo robežu sakārtošanu ir izvirzījusi par vienu no prioritātēm. Pieļauju, ka Latvijas sabiedrībā pretrunīgāk tiks uztverta vēl viena jaunās EK prioritāte – ES militārā potenciāla palielināšana. No Latvijas palielināt finansējumu aizsardzībai prasīts netiek, par to nebūtu jāuztraucas, bet skaidrs, ka vairāk naudas aizsardzībai ES kopējā budžetā nozīmē, ka kaut kam citam šajā budžetā naudas varētu būt mazāk.

Ķēpīgs ir jautājums par ES tālāku paplašināšanos (Albānija, Ziemeļmaķedonija). No vienas puses, jaunas dalībvalstis var uzlūkot kā papildu pretsvaru “vecajām” dalībvalstīm, kas ne vienmēr, maigi sakot, izprot Austrumeiropas situāciju. No otras puses, jaunas (un salīdzinoši trūcīgas) dalībvalstis nozīmētu arī lielāku ēdāju skaitu pie tāda paša izmēra bļodas. Tātad jaunās EK pozīcija šajos jautājumos būs uzmanīgas analīzes vērta.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.