Digitālā aģente: Digitālo prasmju apgūšana senioriem ir arī komunikācija starp paaudzēm
- Autors: Ņina Priede, Rīgas aktīvo senioru alianses pārstāve
Foto - publicitātes
Digitālās zināšanas nav tikai e-pakalpojumi un ērtības, tā ir arī komunikācija starp paaudzēm un kopīgas valodas atrašanas ar bērniem un mazbērniem. Arvien vairāk senioru apzinās, ka, apgūstot digitālās lietas, viņi var kļūt komunikablāki un vairāk iekļauties sabiedrības norisēs.
Seniori ir diezgan konservatīvi. Aicinot seniorus uz nodarbībām, kurās mācām lietot datoru un internetu, bieži vien dzirdu atrunas: “Nē, man to nevajag!”. Viņi nejūt nepieciešamību pēc šādiem pakalpojumiem. Un ne jau tādēļ, ka patiktu tērēt laiku iestāžu apmeklējumam. Daudzi vienkārši neapzinās, cik daudz iespēju sniedz portāls Latvija.lv, cik ērta un saprotama ir izveidota palīgvietne mana.latvija.lv.
Bet ir arī otra puse – tie, kas uz nodarbībām atnāk, vienmēr ir apmierināti, ļoti priecīgi, ka spēj apgūt jaunas lietas un noteikti savas zināšanas pēc tam nodod tālāk. Digitālo aģentu tīkla veidošana noteikti palīdzēs popularizēt e-pakalpojumu lietošanu arī vecākās paaudzes vidū, jo būs arvien vairāk cilvēku, kas spēs profesionāli palīdzēt spert pirmos soļu digitālajā vidē.
Kopīga mācīšanās motivē
Noteikti viens veidiem, kā piesaistīt seniorus digitālo prasmju apgūšanai, ir īpaši viņiem domātas mācības, semināri. Arī es, dodoties uz digitālo aģentu mācībām, šaubījos, vai varēšu tās astoņas stundas nosēdēt. Bet mācības bija tik aizraujošas, ka nevienā brīdī nebija vēlmes doties prom. To pašu varu teikt par saviem kolēģiem – kopā būšana, cita seniora plecs blakus – tā ir lieliska motivācija. Un, ja blakus ir profesionālis, kas parāda, izskaidro, iemāca – neko labāku nevar vēlēties!
Seniori kļūst arvien zinošāki
Datorzināšanas senioriem noteikti paliek arvien labākas. To rāda arī statistika. Turklāt – pensionāru lokam pievienojas cilvēki, kuriem jau ir šīs zināšanas. Un tas dod stimulu arī citiem.
Man vislielākais prieks ir par 80 un pat 90 gadus veciem senioriem, kuri nāk mācīties digitālās lietas. Jā, acis varbūt vairs labi nerāda, rokas trīc, bet viņi ir apņēmības pilni. Viņi apzinās, ka datoru zināšanas nav tikai ērtība, tā ir arī komunikācija ar bērniem un mazbērniem. Piemēram, pēc nodarbības nākamajā dienā atnāk kundze un priecājas, ka mazmeita viņu uzslavējusi par to, ka viņa tik daudz zina. Tas ir būtiski – atrast kopīgu valodu ar jauno paaudzi.
Nereti senioriem kauns prasīt, lai tuvinieki parāda, piemēram, WhatsApp lietošanu, tādēļ prasa man vai citiem vienaudžiem. Jo sazināties gribas, bet prasmju nav. Mēs senioru biedrībā spriežam, ka noteikti jārīko arī semināri par viedtālruņu lietošanu, jo šīs ierīces nu jau ir ikdiena arī vecākās paaudzes cilvēkiem.