Māris Zanders. Jauna mode politiskajā muldēšanā Apriņķis.lv
- Autors: Māris Zanders
Foto - arhīvs
Tēlaini izsakoties, tas tomēr ir jāmāk, lai par ekoloģisko situāciju tik ļoti norūpējošos indivīdu, kāds ir šī teksta autors, nokaitinātu Latvijas amatpersonas ar viņu nebeidzamo vāvuļošanu par… Eiropas Savienības “zaļo dimensiju”, “klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu risinājumu” radītajām milzu iespējām Latvijas inovatīvajai ekonomikai un zinātnei.
Te jāpaskaidro, ka mans ikdienas darbs lielā mērā ir saistīts ar sekošanu līdzi jaunumiem zinātnē un tehnoloģijās. Es redzu, ko nozīmē “risinājumi izaicinājumiem” praksē. Pasaulē ir pētnieku un tehnologu grupas, kas strādā, lai sālsūdeni varētu efektīvāk un lētāk pārvērst dzeramajā ūdenī. Ir projekti, kas nodarbojas ar ūdens tvaika gaisā pārsvēršanu mums saprotamā un pielietojamā formā. Ir grupas, kas strādā pie lauksaimniecības kultūru pielāgošanas augšanai sausākās, sāļākās vai vēl citādi nelabvēlīgās augsnēs.
Noris darbs pie tādiem elektrotīkliem, kas tiktu galā ar saules un vēja enerģētikai raksturīgo problēmu jeb, vienkāršoti izsakoties, ir periodi, kad šādi saražotās enerģijas ir pietiekami, un ir periodi, kad nav, un tradicionālie tīkli šādām svārstībām saprotamu iemeslu dēļ nav pielāgoti. Es varu uzskaitīt desmitiem tēmu, kuros zinātne un ekonomika ekoloģiski saprātīgākas dzīvošanas virzienā darbojas reāli. Un šādi jaunumi mani patiesi iepriecina.
Problēma savukārt ir tā, ka mūsu amatpersonu bravūrīgie paziņojumi nesaskan ar Latvijas realitāti. Nevar teikt, ka Latvijā būtu pilnīgi plika vieta šajā jomā. Piemēram, viens no projektiem, ko Latvijas Zinātņu akadēmija šogad novērtēja kā nozīmīgu sasniegumu 2019. gadā, ir Cietvielu fizikas institūta, Teorētiskās ķīmijas institūta un pētnieku kolēģu Ķīnā darbs, kas saistīts ar (pārstāstu tā, lai nejauktu cilvēkiem galvu) ar efektīvākām jonu baterijām. Lūk, šie ļaudis patiešām ir, kā saka, trendā, jo mēs varam bezgalīgi gvelzt par modernajām tehnoloģijām, elektromobiļus ieskaitot, bet šo iekārtu nākotne lielā mērā ir atkarīga no tā, kādas būs baterijas to “iekšās”.
Respektīvi, mums Latvijā ir gudri cilvēki, bet – šādi orientētu pētījumu skaits nedod pilnīgi nekādu pamatu pašmāju politiskajai vervelēšanai par to, ka “zaļā” vervelēšana Briseles līmenī ir tieši tas, ko mums, kā senāk teica, parakstījis dakteris. Jā, Rietumeiropā zinātniskās iestrādnes ekoloģiski jēdzīgākas ekonomikas veidošanā patiešām ir, kam savukārt ir objektīvi iemesli. Un zināmā mērā Rietumeiropa rīkojas pareizi. Nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām ir neapšaubāma, tātad milzu nauda tiks tērēta kopumā pareizi.
Blēdīšanās sākas brīdī, kad mūsu vecākie brāļi Eiropā, labi apzinoties atrāvienu izpētes līmenī starp viņiem un mums, apgalvo, ka zaļākas nākotnes veidošanā varēs piedalīties visas dalībvalstis, ka visi tiks pie naudas zinātnei, inovācijām un velns zina vēl kam, kas, protams, ir muldēšana, jo pie naudas primāri tiks vecākie brāļi. Nevar runāt par godīgu konkurenci “zaļajai dimensijai” ieplānoto miljardu apguvē, ja vieni ar šīm tēmām strādā masveidā un desmitiem gadu, kamēr otri ir tikai pieslēgšanās stadijā.
Vēlreiz: ja Latvija patiešām vēlas gūt, kaut pavisam piezemēti raugoties, finansiālu labumu no Rietumu mēģinājumiem sastrēbt gadsimta laikā ievārīto, ir nevis abstrakti jārunā par Latvijas zinātnes potenciālu, bet jāsaprot, kas ir tēmas, kuru attīstīšanā mums ir vismaz kaut kādas iestrādes.