Menu
 

Juris Binde: Izglītības sistēmai jāiemāca strādāt patstāvīgi, radoši un nepārtraukti pilnveidojoties Apriņķis.lv

  • Autors:  Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” valdes priekšsēdētājs
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Latvijas nākotnes izglītības sistēmai ir jāprot un jāspēj panākt, lai bērni un jaunieši spēj saglabāt interesi un motivāciju apgūt nebūt ne vieglos eksaktos priekšmetus. Domāju, ka mērķa sasniegšanai ir stingri jāievēro praktiskās pielietojamības princips, mācību procesā ļaujot redzēt, kāds rezultāts tiek iegūts, ja teoriju pielieto praksē.

Piemēram, sajaucot ķīmiskās vielas, ir redzams, vai veidojas gāzes, nogulsnes vai kas cits, un tas ir interesanti. Absolūti lielākajai daļai jauno cilvēku, uzsākot skolas gaitas, šī interese ir, un to nedrīkst pazaudēt. Cilvēks arī daudz labāk atceras to, ko pats ir darījis, nevis to, ko tikai uzzinājis teorijā, tāpēc teorija jāsaista ar praksi. Iespējams, ka tad arī Latvijas uzņēmumiem turpmāk nevajadzēs žēloties par inženieru un citu speciālistu ar eksakto izglītību trūkumu.

“Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) ir viens no iekārojamākajiem darba devējiem ja ne visā valstī, tad vismaz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē noteikti. Mēs saviem darbiniekiem spējam piedāvāt samaksu, kas ir krietni augstāka par vidējo valstī, un ir arī papildu labumi, kurus paredz koplīgums. Tāpēc droši vien mēs mazāk nekā vairums nozares uzņēmumu izjūtam speciālistu deficītu – darbiniekus atrast varam, lai gan bieži vien tas nav viegli.

LMT ir uzņēmums, kam nepieciešams daudz speciālistu ar tehnisko izglītību – sakaru inženieru, IT speciālistu, kas strādā ar vismodernākajām tehnoloģijām. Protams, uzņēmumā ir arī darbinieki, kas veic klientu apkalpošanu, pārdošanu un citas funkcijas, kam nepieciešamas atšķirīgas zināšanas un prasmes. Taču arī viņi, piemēram, konsultējot klientus, nevar iztikt bez pamatzināšanām sakaru un IT jomās.

LMT 80% darbinieku ir augstākā izglītība un pusei no viņiem ir maģistru grādi. Mēs labi redzam, kādas kvalifikācijas jaunos speciālistus sagatavo Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Vidzemes Augstskola, Rīgas Valsts tehnikums un citas mācību iestādes. Mēs redzam, ka kopumā tiem, kas ir spējuši iegūt augstāko izglītību, nav problēmu strādāt specialitātē un turpināt paaugstināt savu kvalifikāciju. Taču mēs arī zinām, cik milzīgs ir studentu atbirums augstskolas pirmajos kursos, kad izrādās, ka jaunie cilvēki studijām vienkārši nav gatavi, jo viņiem trūkst pamatzināšanu un studenti nespēj patstāvīgi apgūt mācību priekšmetus.

Secinājums diemžēl ir skarbs – izglītības sistēma pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī gatavo speciālistus tā, it kā mēs joprojām atrastos otrajā industrializācijas fāzē, kad vislielākais pieprasījums bija pēc konveijera strādniekiem, kaut īstenībā esam sasnieguši ceturto jeb 4.0 fāzi, kad nepieciešama arī radoša pieeja un spējas darboties vienotā komandā.

Es ceru, ka valdības iecerētā izglītības reforma mainīs pamatizglītības un vidējās izglītības saturu un apmācības metodes. Tas gan nenozīmē, ka es aicinu pilnībā atteikties no faktu apgūšanas, jo vienmēr būs lietas, kas ir jāzina. Piemēram, arī mūsdienās nav iespējams iztikt bez reizrēķina apguves. Dabaszinātņu pamatā ir algoritmiskā domāšana, taču tā ir jāapvieno ar radošumu. Paskaidrojot vienkārši – ir prasmes, ko var apgūt, un lietas, par kurām var uzzināt dažādos veidos. Piemēram, ēdienu var gatavot gan pēc paaudžu paaudzēs izmantotām receptēm, gan pēc modificētām receptēm, kas sameklētas internetā. Laikam labākais pavārs būs tas, kurš gan pārzinās tradicionālo virtuvi, gan sekos līdzi tam, kas tiek gatavots citur, gan arī pats spēs piedāvāt kaut ko savu, unikālu.

Arī dažādu valstu augstskolu pieredze liecina, ka galvenais ir mācību saturs un metodes, spēja iegūt zināšanas un apgūt prasmes, nevis pārvaldes organizācija, jo rezultātu var sasniegt, pastāvot dažādām pārvaldes formām.

Skolēni un studenti ir jāorientē uz to, ka visu mūžu nāksies papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju, jo pienāks brīdis, kad ar pirms gadiem divdesmit iegūtām zināšanām vairs nepietiks. Mūsu jomā pašlaik ir ienākusi jau piektā tehnoloģiju paaudze, ne skolā, ne augstskolā lielākajai daļai par to nemācīja, tāpēc jāprot pastāvīgi un patstāvīgi pilnveidoties.

Šajā kontekstā ļoti liela nozīme ir jau skolas solā apgūtām prasmēm pašiem sameklēt un izmantot ārējos resursus. Iespējams, ka pašreizējais vīrusa laiks jo īpaši akcentē šādu prasmju nepieciešamību un arī parāda jauno tehnoloģiju iespējas. Mēs redzam, ka attālinātais darbs bieži vien izrādās pat efektīvāks nekā klātienē, sapulces notiek ātrāk un strukturētāk. Videokonferencēs visi nevar runāt vienlaikus, vispirms ir jānoklausās kolēģa teiktais, kas ļauj labāk uztvert viņa argumentus, un tikai tad var izteikt savējos. Šis laiks ir lietderīgi jāizmanto, un tas bija viens no faktoriem, kāpēc LMT sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošinās gandrīz 2,3 tūkstošus viedierīču ar bezmaksas internetu attālinātām mācībām.

Skolēniem gan šajā neparastajā laikā, gan arī turpmāk es novēlu nezaudēt zinātkāri un vēlmi apgūt visdažādākās jaunās lietas, jo nekad nav iespējams precīzi zināt, kas no tā visa noderēs dzīvē un darbā. Ir jāatceras, ka, pat nepārtraukti strādājot vienā darbavietā, tehnoloģijas tur nomainīsies vairākas reizes, un šai situācijai ir jābūt gataviem. Mācieties eksaktos priekšmetus, jo tas jums dos iespēju apgūt darba tirgū pieprasītu profesiju, kas spēj radīt vajadzīgas vērtības un sniegt pakalpojumus.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.