Ekonomists: Latvijā šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Kā jau bija gaidāms, Covid-19 vīrusa izplatība ir izraisījusi smagāko krīzi pasaules ekonomikā kopš lielās depresijas un tā sekas jau jūtamas arī Latvijas ekonomikā. Kā liecina Centrālās statistiskas pārvaldes publicētais sākotnējais IKP novērtējums, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP sarucis par 1,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni un tas ir lielākais ekonomikas kritums Latvijā kopš 2010. gada.
Taču pat šis kritums neatspoguļo šī brīža Latvijas ekonomikas realitāti, jo vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi Latvijā un lielā daļā Eiropas tikai ieviesti tikai marta vidū, un tuvākajos mēnešos ekonomikas rādītāju kļūs būtiski sliktāki.
Tas, ka Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska un šogad gaidāma spēcīga recesija jau kādu laiku ir skaidrs. Tomēr, manuprāt, ir pamatotas cerības, ka ekonomikas lejupslīde šoreiz būs mazāka kā iepriekšējā krīzē un arī atkopšanās varētu notikt ātrāk. Informācija par satiksmes intensitāti un cilvēku pārvietošanos liecina, ka ierobežojumi ekonomikai Latvijā līdz šim ir bijuši mazāki kā citur un arī pirmā ceturkšņa IKP kritums Latvijā ir bijuši mazāks nekā eirozonā kopumā. Arī maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņa kritums Latvijā šobrīd nav lielāks kā, piemēram, Skandināvijā.
Vienlaikus valsts iespējas palīdzēt ekonomikai šoreiz ir daudz lielākas nekā 2008. gadā. Baltijas valstīs līdz šim izziņoto ekonomikas atbalsta programmu apmērs ir robežās no 3,5-5,0% no IKP. Tā ir liela atšķirība no 2009. gada, kad ekonomikas lejupslīdes laikā Baltijas valstis mazināja savus izdevumus, taču šogad Baltijā gaidāms būtisks valsts izdevumu kāpums. Arī citu valstu valdības un centrālās bankas ekonomikas atbalstam īsteno bezprecedenta fiskālos, kā arī monetāros stimulus. Tas palīdzēs amortizēt ekonomikas lejupslīdi un veicinās atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē kopumā.
Taču pat ar to par precīzām prognozēm runāt ir ļoti grūti. Ekonomikā šobrīd nezināmo ir vairāk kā zināmo un atkopšanās būs atkarīga no vīrusa sekmīgas ierobežošanas. Cik ātri izdosies vīrusu ierobežot? Vai gaidāmi nākošie vīrusa uzliesmojuma viļņi? Kāds ir ilgtermiņa risinājums? Kad varēsim atgriezties pie iepriekšējās dzīves? Vai dzīve pēc krīzes būs tāda pati kā pirms? Pagaidām ir daudz neatbildētu jautājumu par pašu vīrusu un modernā pasaules ekonomika ar šādu situāciju iepriekš nav saskarusies. Uz šo nenoteiktību savās jaunākajās ekonomikas prognozēs norāda arī Starptautiskais Valūtas fonds, kura ieskatā, pat ja vīrusa uzliesmojumu sekmīgi izdotos ierobežot šī gada otrajā pusē, pasaules ekonomikas izlaide šogad samazinātos par 3%.
Latvijas ekonomikas noskaņojuma rādītāji aprīlī un dažādi īstermiņa ekonomikas indikatori liek domāt, ka IKP kritums otrajā ceturksnī varētu būt 8-10% robežās. Iespējams jau maijā varēsim sākt mazināt ierobežojumus ekonomikā, taču ļoti strauju atkopšanos es nesagaidu. Aprīlī noskaņojums būtiski pasliktinājies arī ar krīzi tieši nesaistītajās nozarēs, piemēram, būvniecībā un rūpniecībā, savukārt iedzīvotāju aptaujas dažādās valstīs liek domāt, ka cilvēki būs ļoti piesardzīgi arī pēc ierobežojumu mīkstināšanas. Tas nozīme, ka pilnīga ekonomikas atkopšanās būs iespējama tikai kad cīņā pret vīrusu tiks rasts ilgtermiņa risinājums, visticamāk, vakcīna.