Dzintris Kolāts. "Augsim lieli, augsim stipri" (Juris Alunāns) Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto - LETA
Grozi, kā gribi, bet 30 gadu mūsu atjaunotajai valstij aizritējuši. Tas nekas, ka svinējām pusizolācijā. Fakts ir fakts. Kā jau tādās reizēs ierasts, prasās pēc kāda vērtējuma, lai varētu noprast, cik tālu esam tikuši un cik ļoti viss mainījies. Tikai cilvēks, jo īpaši cilvēks politikā, gan nav īpaši mainījies. Piedodiet – kļūdos! Mainījies ir gan, bet ne uz to labāko pusi.
Atceraties, kā tajās dienās dziedājām “Nevis slinkojot un pūstot”, lūkojot iedziļināties himniskajos aicinājumos par lielu un stipru augšanu? Tikai katrs to saprata citādāk, un tagad, pēc 30 gadiem, tas lieliski redzams.
Ak, kā mēs toreiz sapņojām par t.s. Eiropas tipa politiķiem valsts galvgalī! Tie būs tādi kristālskaidri cilvēciņi, kuri jau pa kilometru smaržos pēc godīguma. Tie atstās amatu, pat ja privātu ķemmīti par valsts naudu būs nopirkuši. Nevis kā tādi bijušie komunisti, kas valsts benzīnu savā bākā lej. Fui! Tas ir, “fui!” nevis par liešanas faktu, bet par mikroskopisko un smieklīgo apjomu
Tagad tik primitīvi un naivi šķiet daži politiķi, kuri kaut kā pat mēģināja šiem uzstādījumiem sekot. Nosaukšu pāris tādu, kuri man pašam pat nav īpaši simpatizējuši, – daudzas partijas mainījušais neveiksminieks Ģirts Valdis Kristovskis un naftalīna marinādē uzprišinātais Dainis Turlais.
Var jau saukāt, taču kungi savulaik demisionēja no iekšlietu ministra amata... uzņemoties politisko atbildību. Viens – par ieslodzīto masveida bēgšanu no Grīvas cietuma 1994. gadā, otrs – par traģēdiju Talsos 1997. gadā, kad, krītot ugunsdzēsēju pacēlāja grozam, gāja bojā deviņi bērni. Kāda primitīva rīcība! Priecē, ka šodienas politikas meistari auguši miesā un – jo īpaši – garā. Daži skaisti piemēri: Saeimas Budžeta (!) un finanšu (!!) komisijas priekšsēdētājs (!!!) Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/PAR!”) saņem Augstākās tiesas spriedumu, ka no viņa līdz ar citiem “Latvijas Krājbankas” valdes locekļiem solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro. Citiem vārdiem – vainīgs. Ko nu?! Atslābstiet! Bondars nekur un ne no kā atkāpties netaisās. Sūdzēšoties tālāk – Satversmes Tiesā, Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja būtu, arī Piena Ceļa galaktikas tiesā. Bez emocijām. Pat no komisijas vadītāja amata netaisās atteikties, ko tur bubināt par mandāta nolikšanu.
Vai mums vēl saglabājušās izsaukuma zīmes? Redz, kur dižens tēva dēls – Saeimas Juridiskās (!) komisijas priekšsēdētājs (!!) Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), pret kuru prokuratūra uztur apsūdzību (!!!), piedalīsies nākamā ģenerālprokurora virzīšanā... Likt vēl kādus piecus izsaucējus laikam būtu bezgaumīgi. Paradokss tāpat skaidrs. Pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bikli tā kā iečukstējies, ka Jurītim ētisku apsvērumu dēļ nevajadzētu ar galvenā prokurora bīdīšanu noņemties.
Ko Jurītis? Pilnīgi pareizi! Neko! Vēl vairāk “neko” nekā bēdubrālis Mārtiņš. Tas vēl tiesāties plāno, bet mūsu Jurītis pat to ne. Priekš kam gan? “Augsim lieli, augsim stipri...”
Šis skaistais modelējums pagaidām nepilnīgs. Redz, glupajai tautai brīdi pa brīdim caur vecmodīgu vēlēšanu sistēmu izdodas dažu malaci aizslaucīt prom no politikas tribīnēm. Vai nebūtu jāapdomā, ka vīrusa epidēmijas dēļ nākamās vēlēšanas varētu rīkot pēc 30 gadiem? Tikai un vienīgi cilvēku veselības labad. “Augsim lieli, augsim stipri...”