Ekonomists: Šogad inflācija Latvijā būs tuvu nullei ^{Apriņķis.lv}

Straujš ekonomiskās aktivitātes samazinājums, stipri ierobežota aviācija un sauszemes transporta satiksmes intensitātes kritums tik ļoti samazināja pieprasījumu pēc naftas produktiem pasaulē, ka aprīlī uz īsu brīdi piedzīvojām pat negatīvas naftas cenas. Lai arī tā bija ļoti specifisku apstākļu sakritība ASV naftas tirgū maija darījuma kontraktos, arī citu naftas veidu cenas šobrīd nepārsniedz 20–30 ASV dolārus par barelu, kas ir zemākais naftas cenu līmenis pēdējos 20 gados. Šobrīd OPEC kopā ar Krieviju un citām valstīm ir vienojušies par naftas ieguves samazinājumu, un ASV strauji sarucis aktīvo ieguves urbumu skaits. Taču pat ar to naftas cenu atgriešanās iepriekšējā līmenī tuvākajā laikā nav gaidāma un zemās naftas cenas turpmākajos mēnešos Latvijā varētu atspoguļoties zemākās siltumenerģijas, kā arī dabasgāzes cenās.

Bez degvielas cenām aprīlī inflācijas līmeni Latvijā samazināja arī siltumenerģijas un dzīvokļu īres cenu kritums, īstermiņa īres dzīvokļiem nonākot vietējā tirgū, ātrāka apģērbu izpārdošanas sezonas sākšanās, kā arī izmitināšanas un ēdināšana cenu samazinājums. Te gan jāatzīmē, ka liela daļa no viesnīcu un restorānu nozares uzņēmumiem savu darbību ir apturējuši, tādēļ šīs ir drīzāk teorētiskas cenu izmaiņas. Tomēr, lai iedrošinātu patērētājus atgriezties pēc ierobežojumu atcelšanas, domājams, gan ēdināšanā, gan viesnīcu nozarē ilgāku laiku vajadzēs saglabāt salīdzinoši zemu cenu līmeni.

Vienlaikus pārtikas cenu inflācija Latvijā aprīlī saglabājās stabila un salīdzinājumā ar pērnā gada martu pārtikas cenas Latvijā palielinājās par 3,7%. Pasaules pārtikas cenās gan šobrīd ir vērojams kritums, it īpašu cukuram un dažādām augu eļļām, kas lielā mērā ir saistīts ar naftas cenu svārstībām. Īstermiņā pārtikas cenas pasaulē varētu turpināt samazināties, jo daudzās valstīs šobrīd aug bezdarbs un mazinās ienākumi, kas vissmagāk skar lielās attīstības valstis. Tādēļ pieprasījums pēc pārtikas varētu nedaudz mazināties. Tomēr bažas rada Covid-19 radītie pārtikas ražošanas un piegāžu ķēžu pārrāvumi atsevišķās valstīs, kā arī strikto fiziskās distancēšanās pasākumu ietekme uz pārtikas pieejamību attīstības valstīs, tādēļ gada otrajā pusē nav izslēgts arī pārtikas cenu kāpums pasaulē.

Turpmākajos mēnešos Latvijā, visticamāk, turpināsies ļoti zema inflācija vai deflācija. Latvijā kopš marta vidus strauji aug bezdarbs un privātpersonu ienākumi mazinās. Tas mazinās spiedienu uz pakalpojumu cenām iekšējā ekonomikā. Arī citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte ir būtiski samazinājusies. Taču turpmākajos gados nevar izslēgt salīdzinoši straujas inflācijas atgriešanos. Pēdējo mēnešu monetārie un fiskālie stimuli pasaulē ir bijuši daudz lielāki nekā iepriekšējā krīzē, ražošanā ir vērojami zināmi piegāžu ķēžu pārrāvumi un pēc krīzes akūtās fāzes pārvarēšanu politiskie procesi var vēl vairāk pagriezties deglobalizācijas virzienā, kas nozīmētu kopumā mazāk efektīvu un līdz ar to dārgāku pasaules ražošanas sistēmu.