Menu
 

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ārkārtas situācija ir ietekmējusi viņu mājsaimniecības finansiālo stāvokli

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Latvijā iedzīvotāju vidū turpina mazināties satraukums par koronavīrusa radītajiem apstākļiem (no 66% marta beigās uz 43% procentiem maija sākumā). Arī iedzīvotāju skaits, kas atzīst, ka koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmējusi viņu ikdienu, ir mazinājies par 11 procentpunktiem (no 67% marta beigās uz 56% procentiem maija sākumā), liecina pētījumu kompānijas “Kantar” “Covid-19 barometra” globālā pētījuma dati.

Tā kā vispārējās izolācijas periods ilgst otro un dažās valstīs trešo mēnesi, cilvēki visā pasaulē veido jaunus ieradumus un ikdienas paradumus, līdz ar to atjauno zināmu līdzsvaru savā dzīvē. Vairāk nekā 40% cilvēku visā pasaulē un 56% Latvijā apgalvo, ka pārvar jaunos apstākļus, biežāk vingrojot, lasot vai guļot. Vairāk nekā 50% cilvēku visā pasaulē un 57% Latvijā apgalvo, ka ēd veselīgāk un izmēģina jaunas receptes.

Pētījuma autori norāda, ka pasaulē iezīmējušās trīs būtiskas izmaiņas ļaužu uzvedībā, kuras saglabāsies arī pēc pandēmijas, un patēriņa precēm un zīmoliem tām būs jāpielāgojas.

Pasaulē e-komercija tuvākā gada laikā apsteigs mazumtirdzniecību. Gandrīz katra trešā mājsaimniecība pasaulē (32% kopumā, un 40% mājsaimniecību ar bērniem) pandēmijas periodā ir palielinājusi vai ievērojami palielinājusi e-komercijas tēriņus. Trešdaļa (33%) mājsaimniecību uzskata, ka tās turpmāko pirkumu skaits tiešsaistē palielināsies. Latvijā savukārt vērojama pretēja tendence – cilvēki labprāt atgriežas pie iepirkšanās klātienē (49%). Latvijā cilvēki izvairās no pirkumiem internetā galvenokārt tādēļ, ka klātienē tas šķiet ērtāk un vienkāršāk (63%).

Gaidāms ilgstošs vērtību apzināšanās periods. Augsts satraukuma līmenis ekonomikā līdz ar pesimismu par vīrusa atjaunošanos un pandēmijas ilgtermiņa ietekmi mudina secināt, ka zīmolu konkurētspējai kritiski nozīmīgas būs cenu noteikšana, reklāmas un pievienotās vērtības stratēģijas. Latvijā 63% iedzīvotāju atzīst, ka koronavīrusa ārkārtas apstākļi ietekmē viņu mājsaimniecības finansiālo stāvokli: 34% atzīst, ka ir jau ietekmējusi finansiālo situāciju, un 29% ir nobažījušies par to nākotnē. Latvijā, līdzīgi kā pasaulē, cilvēki ir norūpējušies par ekonomikas spēju atlabt (Latvijā: 73%; pasaulē: 65%).

Arvien vairāk iedzīvotāju Latvijā (tāpat arī visā pasaulē) pievērš lielāku uzmanību cenām: šis rādītājs ir palielinājies no 57% marta beigās līdz 62% maija sākumā. Tomēr vienlaikus vērojams, ka iedzīvotāji Latvijā sagaida no zīmoliem vērtībās balstītu komunikāciju un reklāmas (57%): lai zīmoli savos piedāvājumos un reklāmās paustu, kā to piedāvājumi un produkti var šajā laikā palīdzēt iedzīvotājiem (65%) un lai tie runātu caur pozitīvu perspektīvu nākotnē (74%).

Par vispārējo kustību kļūst lokālisms. Patērētājiem, kas apzinās ilgtspēju, zīmolu ieguves un ražošanas stratēģijas ir nozīmīgs faktors. Tagad tas kļūst aktuāli arī lielai daļai pārējo pircēju. Visā pasaulē patērētāji šobrīd vairāk atbalsta vietējās izcelsmes ražojumus. Par 17 procentpunktiem, salīdzinot ar periodu pirms ārkārtas situāciju, palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas dod priekšroku Latvijas uzņēmumu preču un pakalpojumu iegādei. Vienlaikus vērojams, ka vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju apsver retāk iegādāties preces no ASV un Ķīnas. Attiecībā uz preču iegādi no Eiropas, Latvijas iedzīvotāju ieradumi saglabāsies apmēram tādi paši, kā iepriekš.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.