Žurnālists Imants Vīksne pilnībā uzticas tikai savam ēdienam Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - publicitātes
Desmit ekspresjautājumus ierasti esam uzdevuši ar kultūras nozari saistītiem cilvēkiem kāda drīzumā paredzēta pasākuma sakarā – jauna loma, pirmizrāde, grāmatas iznākšana vai cita tamlīdzīga aktualitāte. Taču valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir ieviesusi korekcijas ikviena dzīvē, tāpēc izmantosim iespēju iepazīstināt jūs ar vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kuri piedalās “Rīgas Apriņķa Avīzes” un tās pielikuma “Kodols” veidošanā.
Žurnālists Imants Vīksne. Caur un cauri profesionālis, uztver lietas no pusvārda. Pats sevi raksturo kā cilvēku, kurš māk salikt kopā burtiņus. Par viņa rakstiem priecājas kolēģi, atzinīgi izsakās lasītāji. Ar Imantu ir viegli sastrādāties, jo profesionālā varēšana un talants nav aizēnojis viņa cilvēcību un cieņu pret kolēģiem.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esi darījis?
Devos par brīvprātīgo uz Āfriku, bet iestrēgu cilvēktirdzniecības shēmā Dānijā.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Astoņpadsmit gadu vecumā kļuvu par tēti. Pirms mēneša kļuvu par vectētiņu.
Kas tevi iedvesmo darbam?
Aizraujoša stāsta intriga.
Tavi veselīgie ieradumi?
Militārā tuvcīņa un dienests Zemessardzē. Disciplinē un norūda.
Tavi kaitīgie ieradumi?
Pārmērīga vēlme jebko analizēt un kritizēt. Bojā garastāvokli.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esi guvis?
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka citi cilvēki rīkosies tā, kā tu vēlies.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Grāmata: “Mīlestības vēstule ķīļu rakstā”. Filmas: “Amerikāņu skaistums”, “Lolas skrējiens”.
Kādu mūziku klausies?
Triphopu. Lielisks fons darbam.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Mājas. Pilnībā uzticos tikai savam ēdienam.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Kaut kad, kaut kur bez telefoniem, interneta un inkvizīcijas.