Menu
 

Pāvils Brūvers. Par visu esiet pateicīgi Apriņķis.lv

  • Autors:  Pāvils Brūvers, bīskaps emeritus
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Šķiet, ka Covid-19 krīzes virsotnei esam tikuši pāri un tuneļa galā sāk parādīties gaisma. Striktie ierobežojumi pamazām tiek atcelti, un pamazām varam atgriezties normalitātē. Šis ir labs laiks, lai atskatītos uz aizvadītajiem diviem mēnešiem un izvērtētu gan zaudējumus, gan ieguvumus, kā arī lai sāktu domāt par nākotni un to, kā dzīvot tālāk: vai esmu guvis ko jaunu, vai esmu mainījies?

Mums katram būs savs stāsts. Kāds krīzes laikā ir piedzīvojis eksistenciālus satricinājumus, kādam sabrukuši nākotnes plāni, kāds palicis bez iztikas līdzekļiem, kādas ģimenes saites nav izturējušas šaurības apstākļu lielo spriedzi, vairojusies neiecietība vienam pret otru, varbūt agrāk laipnais un visumā pozitīvais cilvēks kļuvis vardarbīgs…

Citā ģimenē varbūt tieši otrādi – cieši kopā pavadītais laiks devis iespēju iepazīt vienam otru dziļāk, vairojis mīlestību un iecietību, radījis prieku par piedzīvoto iejūtību, par kopīgi pārdzīvotām grūtībām, par atklātiem ceļiem, kas nākotnē ejami.  

Šos dažādos rezultātus ļaudis mēdz pierakstīt krīzei – tā radījusi vai nu pozitīvas, vai negatīvas pārmaiņas. Tomēr, kā atzīst psihologi, tā nav krīze, kas rada šīs pārmaiņas; krīze tikai atsedz to, kas līdz tam bijis apslēpts. Nereti dzird ļaužu vērtējumu par vienu otru uzņēmēju vai politiķi, sak, viņu samaitājusi nauda vai vara. Patiesībā ne nauda, ne vara, ne arī kādi citi ārēji apstākļi nevienu nesamaitā. Tie tikai atsedz to, kas cilvēkā ir bijis, bet kas līdz tam nav varējis izpausties.

Kāpēc daži ļaudis no krīzes iznāk kā ieguvēji, bet citi kā zaudētāji? Zināmu norādi uz to sniedz Bībele. Apustulis Pāvils pirmajiem kristiešiem Grieķijas pilsētā Salonikos, kam neklājās viegli, uzmundrinot deva šādu padomu: “Par visu esiet pateicīgi!”

Pateicīgi par visu? Arī par grūtībām, zaudējumiem, par sāpēm? Protams, nav viegli par kaut ko tādu pateikties, tomēr pēc kāda laika, izvērtējot to, kas, grūtības pārdzīvojot, gūts, mēs ar pateicību varam atzīt, ka bez piedzīvotajām grūtībām, bez viena otra likteņa trieciena mēs nebūtu savā dzīvē ieguvuši kaut ko ļoti nozīmīgu un vērtīgu. Es tam esmu dzīvs liecinieks.

Tas nenozīmē, ka mums būtu aizvien jātiecas pēc grūtībām un jāpriecājas par dažādām nelaimēm un ciešanām, tomēr smago pārbaudījumu laikā ir svarīgi atcerēties mazo burvju vārdiņu, kuru mums jau bērnībā mācīja arī skolā, – “paldies”. Ne vienmēr būs iespēja pateicību izteikt skaļi, bet svarīgi, ka dzīvojam ar pateicīgu sirdi par visu – par to, ka esam vēl dzīvi un veseli, ka esam paēduši un apģērbušies, par daudzām lietām, ko ikdienā piedzīvojam un no kā esam pasargāti.

Pateicība vispirms pienākas Dievam, tad arī vecākiem, tuviniekiem, līdzcilvēkiem, mediķiem, visiem tiem, kuri rūpējas, lai mēs nesaslimtu un šo krīzi bez lieliem zaudējumiem pārdzīvotu. Bieži ļaudis kritizē premjerministra un īpaši veselības ministres darbību. Daži pat prasa viņas atkāpšanos. Var jau būt, ka kaut ko varēja izdarīt labāk, bet par to, kas ir izdarīts, mēs viņiem varam būt no sirds pateicīgi.

Amerikāņu rakstniece, astoņpadsmit grāmatu autore Melodija Bītija (Melody Beattie) savā apcerē par pateicības vērtību, raksta: “Pateicība atklāj dzīves pilnību. Tā pārvērš to, kas mums pieder, par pietiekamu un par vēl ko vairāk. Tā pārvērš noliegumu piekrišanā, haosu kārtībā, apjukumu skaidrībā. Tā var pārvērst maltīti dzīrēs, ēku par mājām, svešinieku par draugu. Pateicība piešķir jēgu mūsu pagātnei, sniedz mieru šodienā un rada priekšstatu par rītdienu.”

Nevis krīze, bet pateicība ir tā, kas mūs pārveido, – tā padara mūs par labākiem cilvēkiem, tā uzlabo mūsu attiecības, arī veselību, tā vairo prieku un veiksmi, tā padara mūs laimīgākus.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.