"Rīgas Apriņķa Avīzei" – vienīgajam laikrakstam Pierīgā – jau 75 gadi! ^{Apriņķis.lv}

“Šajos gados “Rīgas Apriņķa Avīzes” saturu ir veidojuši dažādi autori, ir mainījušies arī laikraksta redaktori, taču domāju, ka ikviens no viņiem ir jutis vēstures elpu pakausī, kas uzliek arī īpašu atbildību par publicējamo saturu,” atzīst laikraksta galvenā redaktore Eva Lūse. “Laikraksta tematika šajos gados, protams, ir mainījusies, taču nemainīgs ir palicis tas, ka joprojām rakstām par to, kas notiek novados ap Rīgu. Rīgas apriņķis jeb Pierīga patiešām dzīvo savu specifisko dzīvi, un norises šajos novados atšķiras no tām, kas notiek galvaspilsētā, tāpat tās atšķiras no notikumiem citviet Latvijā.”

Iesākumā laikraksts “Darba Balss” bija tikai divas lappuses biezs, bet nodrukāts jau divās krāsās. Šobrīd laikraksts “Rīgas Apriņķa Avīze” ir astoņas lappuses biezs, tas iznāk divas reizes nedēļā, un reizi nedēļā tam ir arī četru lappušu pielikums “Kodols”, kurā publicētās informācijas tematika aptver visu Latviju.

Vienīgajam Pierīgas laikrakstam šajos gados ir izdevies piesaistīt ļoti ievērojamu žurnālistu un publicistu komandu. Patlaban “Rīgas Apriņķa Avīzes” autoru kolektīvā ir publicisti Dzintris Kolāts, Māris Zanders un Mārcis Bendiks, rakstnieces Ieva Struka un Guna Roze, žurnālisti Jānis Dimants, Imants Vīksne, Marta Dzintare, Ilze Ručevska un Māris Rožāns, komentāru sleju raksta arī Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, pavisam nesen laikraksta kolektīvam pievienojās teoloģijas doktors Voldemārs Lauciņš. Īstenojot dažādus projektus, publikācijas veido arī žurnālisti, kuri specializējušies konkrētu tematu atspoguļošanā, piemēram, kultūras jomas pārzinātāja Una Griškeviča un jūrniecības lietu eksperts Gints Šīmanis.

“Katram no šiem autoriem ir savi iemīļoti temati, oriģināla stilistika, taču viņi visi ir augsta līmeņa profesionāļi un autoritātes, kuru viedoklī ieklausās. Tas ir ļoti svarīgi mūsdienās, lai palīdzētu lasītājam neapjukt informācijas gūzmā. Mūsu primārais uzdevums ir prast atlasīt graudus no pelavām, pašiem prast atšķirt patiesību no meliem. Tas ne vienmēr ir vienkārši izdarāms, taču tas ir mūsu darbs, un mums, cik vien godprātīgi spējam, ar to ir jātiek galā,” par laikraksta darbību mūsdienu apstākļos stāsta galvenā redaktore.

“Rīgas Apriņķa Avīze” ir laikraksts, kas vienīgais vienkopus informē, meklē, kritizē un ar kritisku, ieinteresētu, godīgu un mazliet ironisku skatījumu uz lietām un procesiem vērtē notikumus visos Pierīgas novados un pilsētās – Ādažos, Babītē, Baldonē, Carnikavā, Garkalnē, Ikšķilē, Inčukalnā, Jūrmalā, Krimuldā, Ķekavā, Mālpilī, Mārupē, Olainē, Ropažos, Salaspilī, Saulkrastos, Sējā, Siguldā un Stopiņos.

Ar ko viss sākās

Iesākumā laikraksts bija tikai divas lappuses biezs, bet nodrukāts jau divās krāsās. Interesanti, ka diezgan lielu daļu laikraksta satura aizņēma informācija no ārvalstīm. Tā, piemēram, “Darba Balss” pirmā numura pirmajā lapā ievietota Čehoslovākijas prezidenta Edvarda Beneša (no 1935. līdz 1948. gadam) vēstule toreizējam PSRS vadītājam Josifam Staļinam. (Padomju gadus piedzīvojušie lasītāji ievēros, ka Staļins tiek uzrunāts par kungu, kas tiem laikiem un apstākļiem bija pilnīga aplamība, no komunistu skatpunkta raugoties.)

Lūk, fragments no publicētās vēstules, kas atklāj arī kādu mazāk zināmu vēstures faktu!

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības maršalam J. V. Staļina kungam

Šodien pirmoreiz pēc šī kara ieejam brīvajā Prāgā. Steidzos izteikt Jums, Maršala kungs, sajūtas, ar kurām pildīta Čechoslovakijas Republikas tauta, lielajā prieka brīdī par no jauna atgūto brīvību; tā jūt dziļu pateicību pret Padomju Savienības tautām un viņas armiju, kas tik izcilā veidā cīnījusies par tās atbrīvošanu.

Pildīti ar īstām, dziļām slaviskām draudzības jūtām pret slavisko Krieviju, mēs nekad nešaubījāmies par Sarkanās Armijas ieroču uzvarām.

[..] 1943. gadā es apmeklēju Padomju Savienību un mēs parakstījām līgumu par sadarbību un nodibinājām Jūsu teritorijā mūsu jauno armiju. Otro reizi mēs satikāmies 1945. gada martā un sagatavojām kopīgi ar Jums mūsu galīgo atbrīvošanu, ar ko atkal apstiprinājās mūsu polītiskā līnija un sagatavojām mūsu slavu polītikas nākotnei. Šos kara notikumus Prāgā nekad neaizmirsīs.

Dr. Eduards Benešs

Prāgā, 1945. gada 16. maijā

Rīgas apriņķa rūpniecība

Par ko vēl tika vēstīts laikraksta “Darba Balss” pirmajā numurā? Publikācijā par Rīgas apriņķa uzņēmumiem lasītāji atpazīs dažu labu uzņēmumu, kas darbojas vēl šodien.

“Rīgas apriņķī atrodas 202 rūpniecības uzņēmumi. Šinī skaitā ieiet kā mazas darbnīcas, tā arī moderni ierīkotas fabrikas, kā Līgatnes un Juglas papīra fabrikas.

Vācu okupācijas laikā, darba roku, izejvielu un attiecīgo speciālistu trūkuma dēļ, liela daļa no šiem uzņēmumiem nestrādāja. Atkāpjoties zem Sarkanās Armijas trieciena, vācieši centās šo uzņēmumu iekārtas izvest uz Vāciju, bet kur tas viņiem neizdevās, saspridzināt ēkas līdz ar visām mašīnām un dzinējiem. Tādā kārtā 55 uzņēmumus pilnīgi iznīcināja. Viņu starpā Sauriešu ģipša un krāsns podu fabrika Stopiņos un Juglas papīrfabrika.

Tūlīt pēc Rīgas apriņķa atbrīvošanas sākās izpostīto rūpniecības uzņēmumu atjaunošana. Lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu (140) ir padoti Rīgas apriņķa Rūpkombinātam un Rīgas apriņķa patērētāju b-bas savienībai. Rīgas apr. Rūpkombināts visiem spēkiem cenšas atjaunot izpostīto rūpniecības uzņēmumu darbību, izdalot piemērotas ēkas un palīdzot atremontēt mašīnas. Kā piemēru varētu minēt Daugavas kaļķu un cementa rūpniecību Katlakalna pagastā, kuru atjaunoja visīsākā laikā.

Pilnīgi pretēju ainu mēs redzam Rīgas apriņķa patērētāju b-bas savienībai pakļautajos uzņēmumos. Šeit visi atjaunošanas darbi ir atstāti pašplūsmei. Patērētāju b-bas savienības direkcijas nolaidības dēļ rūpniecības uzņēmumos strādā bez ražošanas plāna. Ar šo izskaidrojams tas fakts, ka patērētāju b-bas savienība 1. kvartāla plānu izpildīja tikai par 58%.

Ogres augļūdeņu iestādes direktore b. Antonija Bauere uz jautājumu, cik tad fabrikā paredzēts mēnesī ražot, atbildēja: “Cik pasūtīs, tik ražos.” Izrādās, ka Ogres augļūdeņu iestādē ūdens netiek dezinficēts. Tāpat nav nekādas sanitāras kontroles.

Ir pēdējais laiks Rīgas apriņķa patērētāju b-bas savienības direkcijai parūpēties par to, lai atjaunotajos uzņēmumos preces ražotu augstvērtīgas un vajadzīgajā daudzumā.”

Neaizmirsīsim modrību!

Neiztiek, protams, arī bez propagandas raksta, kurā tiešā veidā tiek piedraudēts tiem, kuri uzdrošināsies pretoties “atbrīvotāju” armijai un izplatīs “melīgu” informāciju par izsūtīšanu uz Sibīriju.

“Tanī laikā, kad visa latviešu tauta, visi godīgie ļaudis nododas mierīgam darbam, dziedē republikas kultūrai un saimniecībai vācu okupantu sistās brūces, niecīga bandītu sauja traucē iekārtot mierīgu dzīvi, turpinādama savu noziedzīgo darbību. Viņi mēģina terorizēt mūsu apriņķa pagastu iedzīvotājus. Konstatēti atsevišķu zemnieku un padomju valsts vietējo organu pārstāvju piekaušanas gadījumi. Zaubes pagastā desmitnieku b. Karpovu mežā nodevīgā kārtā, uzglūnot no mugurpuses, sadauzīja līdz nesamaņai un beidzot aplaupīja. Bandīti izplata visnejēdzīgākās baumas, domātas lētticīgajiem un muļķiem, kuri notic viņiem, ka padomju valdība izsūtīs visus latviešus uz Sibiriju utt.”